Tendence: Pieņem vairāk slimnieku, vienam patērē mazāk laika nekā iepriekšējos gados 0
Lai pārliecinātos, vai ārsti ir saņēmuši cerēto algu pielikumu, pētījumu centrs SKDS elektroniski izsūtījis aptaujas anketas vairāk nekā 8000 ārstiem, jo vēlējies uzrunāt pilnīgi visus Latvijas ārstus, un saņēmis atbildes no gandrīz 3000 ārstiem, lielākoties valsts sektorā strādājošiem mediķiem, kas pārstāv gandrīz visas medicīnas specialitātes. Ārstu kopiena sniegusi savu vērtējumu arī par citiem būtiskiem veselības aprūpes reformas aspektiem.
Ārstu atalgojuma aina valstī ir ļoti raiba un sarežģīta un nav viegli iezīmēt kādu vienu kopīgo tendenci, tomēr ir izdevies noskaidrot, ka puse ārstu ir sajutuši algu pielikumu. SKDS direktors Arnis Kaktiņš centās pārliecināt, ka ir izdevies izvilkt vidējos rādītājus, kas ainu iezīmē diezgan objektīvi.
Aptaujā noskaidrots, ka kopš 2017. gada ir būtiski pieaudzis dienā pieņemto pacientu skaits. Ja 2017. gadā vienam ārstam tie bija 67 pacienti, tad šogad vidēji – 83 pacienti. Savukārt, ja pavērtē, cik stundas ārsts vidēji nedēļā pavada darbā ar saviem slimniekiem, tad tiek uzrādītas gandrīz 34 stundas, kas ir nedaudz vairāk nekā pirms gada. Secinājums ir nepārprotams – vienam slimniekam tiek patērēts mazāk laika nekā iepriekšējos gados.
Bez ārstēšanas mediķi nodarbojas arī ar birokrātiju – vidēji nedēļā viens ārsts birokrātiskajām aktivitātēm patērē 14 stundas un 21 minūti jeb gandrīz divas pilnas darba dienas, kas tiek atņemtas pacientu ārstēšanai. Ja sasummē to darba laiku, kas tērēts pacientiem un administratīvajam darbam, tad tās ir 47 stundas. Kā zināms, normālais darba laiks nedēļā ir 40 darba stundas.
Pacientu rindas tikpat kā nerūk
Ārsti pauduši arī savu viedokli, vai kopš šī gada sākuma ir sarukušas pacientu rindas, jo, kā norādījusi Veselības ministrija, šim mērķim esot ievērojami palielinātas kvotas. Trešā daļa ārstu apgalvo, ka nekas neesot mainījies. Nelielas pozitīvas izmaiņas ir jūtamas dienas un diennakts stacionāros, īpaši terciārajā jeb augsti kvalificētajā veselības aprūpē. Nelielas pozitīvas izmaiņas vērojamas arī rehabilitācijā. Katrs piektais primārajā aprūpē strādājošais ārsts norādījis, ka rindas ir palielinājušas. Arī lielākā daļa to ārstu, kas strādā diagnostikas jomā, uzskata, ka rindas ir pieaugušas. Arī katrs trešais speciālists ir apgalvojis, ka rindas no gada sākuma nav sarukušas.
Pētījumā vesela sadaļa veltīta ārstu atalgojumam, kā tas mainījies kopš 2018. gada sākuma. Septiņi procenti ārstu apgalvojuši, ka kopš 1. janvāra viņi nopelna mazāk nekā 2017. gadā. Gandrīz katrs trešais apgalvo, ka viņam summāri atalgojums neesot mainījies, bet apmēram puse norāda, ka tomēr vairāk vai mazāk tas esot palielinājies. Katrs desmitais ārsts saka, ka no šā gada viņa atalgojums ir pieaudzis vairāk par desmit procentiem, un tie pārsvarā ir stacionāros strādājošie mediķi.
Katram ceturtajam ārstam nav bijis nekādu cerību, ka viņa naudas maks kļūs biezāks, un tas bijis patīkams pārsteigums, ka no šī gada ienākumi tomēr ir lielāki. Bet 43% ārsti bija cerējuši, ka naudas būs vairāk, bet, ieraugot savu algas lapiņu, vīlušies. Savukārt 26% ārstu apgalvo, ka ar algas pielikumu ir apmierināti.
Pieaugusi finansiālā nevienlīdzība
Viens ir algas aspekts, bet otrs – taisnīguma sajūta, tāpēc aptaujā iekļauts jautājums: vai tas, ko saņemu es un citi par tādu pašu darbu, ir taisnīgi un godīgi. Vai šajā gadā ir palielinājusies vai samazinājusies ienākumu nevienlīdzība starp ārstniecības iestāžu vadītājiem un pārējo personālu? Liela daļa ārstu nespēja sniegt savu vērtējumu, jo, acīmredzot, vairāk skatās savā naudas makā nekā citu naudas makos. Taču pusei ārstu tomēr ir viedoklis, ka finansiālā nevienlīdzība starp priekšniekiem un ierindas darbiniekiem ir pieaugusi.
Ārsti jau nedzīvo vienīgi no algas, viņiem ir arī atalgojuma mainīgā daļa par virsstundām, nakts darbu utt. Katrs ceturtais ārsts norāda, ka viņa ārstniecības iestādē ir samazināts virsstundu skaits,īpaši stacionāros, kā arī dažāda veida piemaksas, bet katrs desmitais norāda, ka ir kopumā samazināts darba vietu skaits.
Katrs piektais ārsts ir rakstījis, ka atalgojuma atšķirības starp dažādu specialitāšu ārstiem ir ļoti lielas. Biežāk uz šīm atšķirībām ir norādījuši augsti kvalificētie ārsti. Savukārt gandrīz puse no ārstiem, kuri strādā slimnīcās, uzskata, ka ļoti lielas vai drīzāk lielas algu atšķirības ir starp vienas specialitātes ārstiem dažādās slimnīcās.
Mediķi nav slēpuši, ka viņu ārstniecības iestādēs ir ievērojami pieaudzis administratīvi birokrātiskais slogs. Apmēram 40% ārstu apgalvo, ka pēdējā gada laikā to cilvēku skaits, kuri neārstē, bet pilda papīrus, ir ievērojams.
Kā ārsti kopumā vērtē veselības aprūpē papildus piešķirto 200 miljonu eiro sadalījumu? Viņu domas dalās – diezgan daudzi to vispār nespēj novērtēt, tomēr katrs trešais ārsts uzskata, ka sadalījums viņus apmierina.
Kad ārstiem lika novērtēt, kuri ir tie galvenie iemesli, kas viņiem traucē darbā, tad, izrādījās, ka nelielās algas nav pati svarīgākā problēma, ka ir lietas, kas ārstiem šķiet vēl nomācošākas nekā algas. Pirmajā vietā ir nemitīgās veselības aprūpes reformas, pastāvīga neskaidrība par nākotni, lielais birokrātiskais slogs, kuram seko grūtības slimības gadījumā paņemt pietiekami garu slimības atvaļinājumu. Tikai pēc tam ir uzskaitīts nepietiekamais atalgojums.
