Ārstus neimportēs, zinātniekus gan 12
Valdība šodien lems par Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto sarakstu ar profesijām, kurās būtu jāatvieglo viesstrādnieku piesaistīšana no trešajām valstīm. Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) iebildumiem no saraksta izsvītroti specialitāšu ārsti.
Kā “LA” jau rakstīja, šāds saraksts tapis, jo pēc EM un vairāku nevalstisko organizāciju prognozēm tuvākajos gados Latvija saskarsies ar darbinieku trūkumu dažādās profesiju grupās. Tādēļ ierosināts vairākās profesijās atvieglot darbaspēka piesaistīšanu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Sākotnēji saraksts esot bijis krietni plašāks un vispārīgāks, aptverot veselas profesiju grupas, nevis konkrētus amatus, bet diskusiju laikā tas saīsināts.
Pret mediķu iekļaušanu šādā sarakstā aktīvi iebilda LVSADA. Pagājušonedēļ pēc koalīcijas padomes sēdes ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens gan skaidroja, ka ārstu trūkums Latvijā ir nenoliedzams un vajadzētu ļaut šeit praktizēt arī ārzemniekiem, ja viņi pietiekamā līmenī apguvuši valsts valodu. Tomēr, pēc iepazīšanās ar LVSADA iebildumiem, ministrija mainījusi nostāju un no saraksta svītroti 66 specialitāšu ārsti. Tagad tajā atrodamas 237 profesijas agrāko 303 vietā – zinātnieki, IT speciālisti, mehāniķi, inženieri, finanšu analītiķi, kā arī jūrniecības un aviācijas speciālisti.
“Ārstu trūkums ir objektīva problēma. Taču tā vietā, lai beidzot pildītu medicīnas darbiniekiem dotos solījumus par atalgojuma palielināšanu, EM vēlējās iet vieglāko ceļu, piesaistot viesstrādniekus no citām valstīm. Tas būtu Pasaules veselības organizācijas apstiprināto darbinieku rekrutēšanas kodekss, ko apstiprinājusi arī Latvija. Turklāt šādā veidā mēs neētiski rīkotos pret trūcīgākām valstīm, noplicinot viņu veselības aprūpes sistēmu. Tādēļ esmu ļoti gandarīts, ka valdība ieklausījusies saprāta balsī un vismaz medicīnas jomā viesstrādnieku piesaistīšanu neatvieglos,” teica LVSADA vadītājs Valdis Keris.
Viesstrādnieku saraksts bažīgu darījis arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), jo tajā iekļauti arī 49 dažādu specialitāšu zinātnieki (astronomi, ballistiķi, fiziķi, kīmiķi, matemātiķi, statistiķi u. c.). “Pēc būtības intelekta piesaistīšana būtu atbalstāma. Taču Latvijā jau ilgstoši netiek nodrošināts atbilstošs bāzes finansējums zinātnei, kā rezultātā Latvijas zinātniekiem ir grūti nodrošināt adekvātu un konkurētspējīgu atalgojumu. Turklāt Latvijā darbs zinātnē ir nedrošs un nestabils, balstīts uz projektiem, terminētiem līgumiem un tamlīdzīgi. Tas savukārt veicina mūsu labāko zinātnieku aizplūšanu uz ārzemēm. Arodbiedrības ieskatā vispirms jānodrošina savas zinātnes finansējums atbilstoši jau pieņemtajiem normatīvajiem aktiem un tikai tad varam runāt par papildspēku piesaistīšanu no ārvalstīm,” uzskata LIZDA vadītāja Inga Vanaga. Tomēr zinātnieku iebildumus politiķi līdz šim izlikušies nedzirdam. Tādēļ I. Vanaga šodien plāno piedalīties valdības sēdes diskusijās par viesstrādnieku sarakstu.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) principiāli neatbalsta atvieglojumus viesstrādnieku ievešanai nevienā nozarē un aicina valdību tā vietā labāk īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. “EM priekšlikums risina nodarbinātības problēmu īstermiņā, nedomājot par vidēja un ilgtermiņa sekām. Rezultātā Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu,” brīdina LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Tomēr šķiet, ka politiski šim projektam koalīcijā vairs nav nekādu šķēršļu. Pret augsti kvalificētu viesstrādnieku piesaistīšanu neiebilst pat Nacionālā apvienība (NA). “Problēma būtu, ja šeit masveidā tiktu ieplūdināti mazkvalificēti darbinieki, bet šobrīd šādi riski ir novērsti. Atvieglojumi attieksies tikai uz augsti kvalificētām profesijām. Mums nav nekādu iebildumu, ja šeit īslaicīgi strādā, piemēram, labi izglītots korejiešu programmētājs, kas palīdz mūsu uzņēmējam radīt produktu ar augstu pievienoto vērtību,” skaidroja NA pārstāvis viesstrādnieku saraksta izstrādes darba grupā Jānis Iesalnieks.
Latvijas normatīvie akti jau tagad paredz iespēju darba devējiem piesaistīt viesstrādniekus no trešajām valstīm, ja viņi gatavi tiem maksāt uz pusi vairāk nekā vietējiem cilvēkiem (šāda prasība paredzēta, lai motivētu darba devējus vispirms izvēlēties vietējo darbaspēku). Turklāt iebraucējus drīkst aicināt tikai tad, ja konkrētais amats vismaz mēnesi bijis reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā vakance. Pašreiz Latvijā legāli tiek nodarbināti vairāk nekā 6000 speciālistu, lielākā daļa – sauszemes transporta nozarē. Tomēr EM ieskatā, pašreizējā kārtība ir pārāk stingra, lai spētu aizpildīt darba tirgū draudošo tukšumu. Tādēļ ministrijā jau pirms laba laika paklusām izstrādāts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kurš paredz iespēju uz noteiktiem amatiem piesaistīt viesstrādniekus atvieglotā kārtībā. Proti – viesstrādniekiem būs jāmaksā tikai par 20% vairāk nekā vietējiem iedzīvotājiem un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. EM prognozē, ka šādi atvieglojumi īslaicīgo viesstrādnieku skaitu palielinās tikai par kādiem 200 – 300 cilvēkiem gadā.
Vienlaikus ar EM sagatavoto viesstrādnieku sarakstu valdība šodien vērtēs arī Iekšlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu par imigrācijas politiku, kas varētu kalpot par pamatu imigrācijas koncepcijai un jaunam Imigrācijas likumam. Šajā dokumentā apskatītas visas nozīmīgās ārzemnieku ieceļošanas jomas legālās migrācijas kontekstā (ģimenes apvienošana, darba migrācija, komercdarbība, studijas), kā arī analizētas ārzemnieku uzņemšanas administratīvās procedūras. Iepriekš nacionāļi bija pauduši bažas par vairākām šajā dokumentā atrodamajām imigrāciju atvieglojošām iecerēm (piemēram, attiecināt ģimenes apvienošanu ne vien uz laulātajiem un asinsradiniekiem, bet arī uz reģistrēto attiecību pāriem), bet no pašreizējā projekta strīdīgās normas izņemtas.
