Ārstu algas – netaisnīgas un nesaprotamas. Kāpēc vienam maksā mazāk, otram vairāk? 6
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka pēc atalgojuma palielināšanas vēl vairāk ir pieaugušas atšķirības starp mediķu darba samaksas zemāko un augstāko robežu. VK pusotra gada laikā ir veikusi apjomīgu revīziju P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā par mediķu atalgojuma sistēmu no 2017. līdz 2019. gadam.
Revidentiem diemžēl ir bijis jāsecina, ka mediķu atlīdzības nosacījumi šajā universitātes slimnīcā nav bijuši taisnīgi, saprotami un izsekojami.
Turklāt 2018. un 2019. gadā piešķirtais papildu finansējums vēl vairāk ir palielinājis iepriekš pastāvošās būtiskās atšķirības starp darba samaksas zemāko un augstāko robežu. Par nevienlīdzību liecina kaut vai šāds piemērs.
Vienas nodaļas diviem vienādas specialitātes ārstiem, kuri 2019. gada sešos mēnešos nostrādājuši attiecīgi 1223 un 877 stundas, mēneša vidējā darba samaksa attiecīgi ir 3495 eiro un 5485 eiro mēnesī, bet stundas vidējā darba samaksa – 17,14 eiro un 37,53 eiro.
Slimnīcas vadība gan uzskata, ka tas nav nekas peļams, jo darba slodze mediķiem ir atšķirīga un nevienmērīga, tā esot atbilstoša ārsta pieredzei, darba stāžam, profesionālajai kompetencei un prasmēm, kā arī atpazīstamībai un reputācijai sabiedrībā.
Slimnīcas darba organizācijas pamatā esot princips – “jo vairāk darba pienākumu ārsts veic darba laikā, jo vairāk saņem”. Tomēr revidentu ieskatā, darba samaksas aprēķinos pielietotie daudzveidīgie darba samaksas elementi, kuriem ir atšķirīgs apjoms un aprēķināšanas kārtība, kā arī tas, ka nav skaidri noteiktas prasības, kādi pienākumi darba laikā ir jāveic, liek šaubīties par atlīdzību caurskatāmību un taisnīgumu.
Turklāt jāņem vērā arī, ka ir tādi slimnīcas darbinieki, kuriem dota iespēja normālā darba laika ietvaros vienlaikus veikt dažādus papildu pienākumus, kas turklāt ir labāk apmaksāti nekā pamatdarbs. Šāda situācija izveidojusies tādēļ, ka amata apraksti slimnīcā ir vispārīgi un tajos nav noteikts darba apjoms, strādājot vienu darba slodzi.
Līdzīga aina ir vērojama arī medicīnas māsu un viņu palīgu faktiskās darba samaksas veidošanas principos, atzinuši revidenti.
Piemēram, divām māsām, kuras ir nodarbinātas slimnīcā uz pilnu slodzi, aizvadītā gada pirmajā pusgadā stundas vidējā darba samaksa būtiski atšķiras – tā ir attiecīgi 9,82 eiro un 16,57 eiro.
Revidenti ir aizrādījuši slimnīcas vadībai, ka, nosakot piemaksu apmēru ārstiem, kuri veic sarežģītas operācijas, tas tiek darīts formāli, neņemot vērā operāciju sarežģītības pakāpi un mediķu patērēto laiku. Piemēram, ārstiem urologiem par veiktajām 42 sarežģītām onkoloģiskajām operācijām 2019. gada maijā aprēķinātā darba samaksa ir 6419 eiro. Savukārt Ķirurģijas klīnikas ārstiem par veiktajām 54 sarežģītām onkoloģiskajām operācijām šajā pašā mēnesī ir izmaksāts mazāk – 4932 eiro.
“Kopš es šeit strādāju, mēs visu laiku cenšamies vienkāršot vēsturiski izveidojušos sarežģīto atalgojuma modeli.
Jāteic, ka netaisnība pēdējos gados tomēr ir mazinājusies un sistēma kļuvusi caurspīdīgāka.
Atalgojuma nevienlīdzību var pārskatīt tikai tad, kad tiek piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi. Mēs nevaram samazināt darba samaksu tiem darbiniekiem, kam tā savulaik tika noteikta augsta, jo tad mēs šos cilvēkus demotivēsim. Bet mēs cenšamies labāk atalgot to specialitāšu mediķus, kuriem darba samaksa vēsturiski ir bijusi zemāka,” skaidro PSKUS valdes pārstāve Ilze Kreicberga, kura slimnīcu vadīja pirms pašreizējā slimnīcas vadītāja Rinalda Muciņa.
PSKUS patlaban tiek veikts pilota projekts, lai testētu Veselības ministrijas, Valsts kancelejas un medicīnas jomas pārstāvju izstrādāto jauno atalgojuma modeli.
Tas nozīmē, ka katram mediķim ir jābūt skaidri saprotamam, kādi pienākumi viņam ir jāveic pamatdarba laikā un cik liela alga par to ir jāsaņem.
“Ar 2021. gadu mēs plānojam ieviest jauno atalgojuma modeli internās medicīnas specialitātēs (pneimonoloģijā, nefroloģijā, endokrinoloģijā, dermatoloģijā, reimatoloģijā u.c.), kuras salīdzinoši ir finansiāli nenovērtētas. Internā profila speciālistiem ir daudz konsultāciju citās klīnikās, šo speciālistu padoms ir vajadzīgs daudziem, bet tas no valsts puses netiek apmaksāts,” pastāstīja Kreicberga. Viņa gan nebija pārliecināta, vai jaunais atalgojuma modelis visur būs piemērojams.
“Ja tiks pieprasīts sīki izstrādāt pienākumu sarakstu, kas ārstam un medicīnas māsām ir jāizdara vienas darba slodzes laikā, visticamāk, tad mēs konstatēsim, ka mums ir nepieciešams lielāks mediķu skaits (slimnīcā ir aptuveni 65 māsu un 70 ārstu brīvas vakances). Mūsu mediķi jau patlaban paspēj izdarīt neiedomājami daudz. Rietumvalstu kolēģi nereti par to ir patīkami pārsteigti,” stāsta Kreicberga.
“Darba samaksa jāpalielina straujāk”
Profesors Valdis Pīrāgs, PSKUS Internās medicīnas klīnikas vadītājs, endokrinologs: “Galvenais šobrīd ir panākt, ka tām specialitātēm, kuras acīmredzami ir neapmaksātas, finansējums tiktu palielināts nevis pakāpeniski, bet samērā strauji.
Strādājot slimnīcā izveidotajā atalgojuma darba grupā, es mēģinu ieviest multidisciplinārās darba samaksas modeli.
Tas nozīmē, ka par padarīto darbu samaksā ne tikai pacienta ārstējošajam ārstam, bet visiem, kas piedalījušies viņa ārstēšanā, – arī konsultantiem vai konsīliju dalībniekiem, jo viņi nereti piedalās smagi slimu kardioloģisko, ķirurģisko un citu pacientu ārstēšanā. Tas būtu likumīgi un taisnīgi, ja darba samaksa internajā medicīnā tiktu palielināta daudz straujāk nekā līdz šim.”
