“Ārsts varēs apskatīt, bet, kamēr cilvēks nekļūs par akūtu pacientu, uz operāciju netiks!” Daugavpils slimnīcas vadītājs Semjonovs par situāciju slimnīcā 30
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Strauji pieaugot saslimstībai ar Covid-19 un pacientu skaitam, no vakardienas ar valdības rīkojumu pārtraukta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana vairumā slimnīcu (Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) un Liepājas reģionālā slimnīca var turpināt sniegt palīdzību lielākā apjomā, ja tās var nodrošināt visus nepieciešamos resursus neatliekamo, akūto un Covid-19 slimnieku ārstēšanai).
Šim valdības lēmumam tikai daļēji piekrīt pašvaldības SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” vadītājs Grigorijs Semjonovs. Kādēļ tā – “Latvijas Avīzes” ekspresintervijā, kas notika aizvadītās nedēļas sestdienas vakarā bijušajā Daugavpils plaušu un tuberkolozes centra teritorijā, vērojot operatīvo situāciju. Centra ēka atrodas divu kilometru attālumā no pilsētas Centrālās slimnīcas un, sākoties pandēmijai, pilnībā nodota Covid-19 slimnieku ārstēšanas vajadzībām.
Cik gultu Covid-19 pacientiem Daugavpils kopumā var nodrošināt un cik jau ir aizpildītas?
G. Semjonovs: Līdz šim Covid-19 pacientiem bijām plānojuši atvēlēt 213 gultas. Tagad jau ir sasniegts 190 gultu aizpildījums. Visu laiku domājam par rezervēm, problēmas sāk skart arī lielo slimnīcu. Tās 12 stāvos mums kopā ir 450 gultas, kovida slimniekiem, nodrošinot atsevišķu izolētu ieeju, līdz šim bija atvēlētas 15 gultas.
Taču tagad šo skaitli lielajā ēkā jau esam palielinājuši līdz 32 gultām, jo pēdējās nedēļas laikā dienā vidēji iestājas 30 jauni pacienti, un viss ātri aizpildās. Jau gada sākumā ārpus slimnīcu korpusiem esam izvietojuši divus labiekārtotus moduļus, kur varam izvietot tādus Covid-19 pacientus, kuru stāvoklis nav pārāk smags, bet kuriem nepieciešama ārstu uzraudzība un veselības stāvokļa stabilizācija.
Šāda veida moduļus varam uzstādīt vēl papildus, taču ar visu to maksimālais kovida slimnieku skaits, ko mēs varētu uzņemt, ir 260 pacienti. Tas būtu mūsu limits. Pēc tam jau vairs nebūs iespējams nodrošināt pacientu dalīšanu. Teltis? Kā pats pēdējais risinājums. Taču jāsaprot, ka smagos pacientus, kam nepieciešama plaušu ventilācija, tur tāpat neārstēs, tas nav reāli.
Kādēļ lielajā ēkā ar 450 gultām nevar vairāk? Trūkst personāla?
Mūsu gadījumā personāla trūkums un izdegšana būtu tikai viens aspekts. Valdības lēmumā par plānveida pakalpojumu ierobežošanu, sākot no 18. oktobra, galvenokārt pārsteidz tas, ka nav ņemtas vērā reģionālo slimnīcu atšķirības.
Mūsu gadījumā lielajā pilsētas slimnīcā no 4. līdz 12. stāvam ir no kovida “tīrā zona”, kur ir akūti ķirurģiskie, neiroloģiskie un terapeitiskie slimnieki. Katrā nodaļā ir līdz 50 gultām. Atbrīvojot 2–3 gultas, kad slimnieki izrakstās, – mums tas neko nedod, jo kovida slimniekus tāpat tur izvietot nevarēsim.
Tādēļ arī valdības lēmumu par plānveida pakalpojumu apturēšanu atbalstu tikai daļēji. Līdz šim brīdim nesaprotu, ar ko atšķiramies no Liepājas reģionālās slimnīcas, kas to turpināt drīkst. Iepriekšējā kovida viļņa sekas mēs jau pieredzējām – kardioloģijas intensīvās terapijas un neiroloģijas insulta vienības nekad nebija tā aizpildītas kā šogad pavasarī, kad pierima pandēmija. Hroniskās slimības pacientiem saasinājās, tagad tas viss prasa pamatīgāku un ilgstošāku ārstēšanu.
Kādos Daugavpils argumentos tad Rīgā neieklausās?
Mēs atšķiramies ar to, ka kovida slimnieku ārstēšanai varējām pilnībā atvēlēt bijušo plaušu slimību un tuberkolozes slimnīcu. Lielajā ēkā gultas bija paredzētas tikai tiem kovida slimniekiem, kuriem ir nopietnas blakus saslimšanas – insults, nepieciešamas operācijas u. tml. Tur mums ir kardiologi, neirologi un ķirurgi, kuri ir pieejami šajā atsevišķajā zonā. Protams, arī reanimācija, kas mums ir ļoti augstā līmenī, un pašlaik pārprofilēta kovida pacientiem.
Citās reģionu slimnīcās ir citādi – tur nav atsevišķas ēkas Covid-19 pacientiem. Tādēļ ir diezgan loģiska prasība, ka, palielinoties saslimstībai, atsevišķās slimnīcās plānveida pakalpojumi tiešām jāpārtrauc. Ar saviem jautājumiem neesmu jau es viens.
Piemēram, kopā ar kolēģi no Jelgavas slimnīcas neesam saņēmuši atbildes arī par finansiālajiem aspektiem, par piešķirtajām kvotām un naudas plūsmām, kas iekļautas budžetā. Jo šoreiz ir arī tāds valdības paziņojums, ka, apstādinot plānveida pakalpojumu sniegšanu, par dīkstāvi vairs nemaksās.
Uz ko tad gatavo-jaties?
Domāju, ka Veselības ministrija ir tiesīga administrēt valsts pasūtījuma daļu, bet nedrīkst ierobežot slimnīcu komerciālo darbību. Jā, papildu gultas kovida slimniekiem dabūsim. Arī mēs, sākot ar pirmdienu, lielajā slimnīcā veram ciet fizikālo terapiju.
Kā tad būs – cilvēki tiks vai netiks pie ārsta?
Tiks. Ārsts varēs apskatīt, nosūtīt uz ambulatorajiem izmeklējumiem, kas pierādīs vai noliegs kādu slimību, taču tālāk cilvēki nevarēs plānveida kārtībā izārstēties – kamēr kļūs par akūtiem pacientiem. Ārpus kovida slimnīcas finansiāli šajā laikā var rēķināties tikai ar pašvaldības līdzmaksājumiem pacientiem, apdrošināšanas kompānijām un pašu līdzekļiem.
Daugavpilī un arī tagadējā Augšdaugavas novadā pašvaldības saviem iedzīvotājiem veselības aprūpē sniedz diezgan lielu finansiālo atbalstu. Plānveida pakalpojumi iespēju robežās novirzīsies uz privātajām medicīnas iestādēm. Savukārt mūsu ārsti tagad nodarbosies tikai ar akūto pacientu ārstēšanu. No pacientu viedokļa tas nozīmē, ka viņiem pakalpojumu saņemšanai jākļūst par akūtajiem pacientiem, bet slimnīcām tas prasīs lielākas pūles un resursus ārstēšanā. Absurds!
Ar ko vēl atšķiras tagadējā situācija, ja salīdzina pieredzi pirmajā Covid-19 uzliesmojumā?
Daudz vairāk pacientu. Iepriekšējā vilnī maksimālais robežslieksnis, ko sasniedzām, bija 145 pacienti. Tagad ir jau 190, un tas laikam ir tikai sākums. Paredzu, ka slimnīcai smagākais posms varētu būt līdz novembra vidum. Tad slimnieki biežāk jau sāks izrakstīties. Kolēģi saka – ap to laiku pacientu plūsmai vajadzētu stabilizēties un gultu aizpildījumam mazināties.
Kā veicies ar personāla vakcinēšanos?
Kopumā slimnīcas uzņēmumā ir 1600 darbinieku, no kuriem vakcinēti ir 46%. Ārsti praktiski visi ir vakcinējušies, ar vidējo un jaunāko medicīnas personālu tik labi neiet. Lai visi darbinieki varētu tikt līdz pacientu aprūpei un ārstēšanai, līdz 15. novembrim viņiem jābūt vakcinētiem.
Līdz piektdienai bija jāveic jau pirmā injekcija. Skaidrs, ka daļa motivēsies un to paspēs, taču 100% nebūs. Esmu jau izdevis rīkojumu, ka nevakcinētos darbiniekus uztversim kā epidemioloģiski nedrošus, kuri potenciāli var radīt risku pārējiem. Līdz ar to viņi varēs strādāt un uzturēties tikai noteiktajās “sarkanajās zonās” un strādāt “kosmonautu” ekipējumā.
Alternatīvas praktiski nav, jo citādi būs jāaptur arī puse no neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas. Centrālajā slimnīcas ēkā mums pastāvīgi akūti ir apmēram 80 procenti pacientu – lai kā censtos ierobežot pakalpojumu sniegšanu, viņiem ir jābūt “tīrajā” zonā, kovida slimniekus tur ievietot nevarēsim.
Pats esmu sapotējies jau trešo reizi – revakcinējos pagājušajā piektdienā. Rādu priekšzīmi un arī redzu, kas notiek ar kolēģiem. Nesen jau otro reizi saslima mūsu galvenā infektoloģe – neraugoties uz potēm un drošības pasākumu ievērošanu. Viņa jau bija saslimusi pagājušajā gadā.
Viena no pirmajām izgāja vakcinācijas procesu, ļoti gaidīja revakcinācijas lēmumu, bet nepaspēja – līdz trešajai potei pietrūka pāris nedēļu. Dabūja kovida deltas versiju. Gāja ļoti smagi. Tagad beidzot atkal ir ierindā, taču ne tik pilnvērtīgi kā iepriekš – pārdzīvo astēnisko sindromu, kad ķermenis vajadzīgajā līmenī joprojām nepiesātinās ar skābekli, un tas izpaužas kā fiziskais un morālais nogurums. Tā jūtas visi pārslimojušie.
Arī citi mūsu slimnīcas ārsti izvēlas revakcināciju. Ceru, ka šie soļi iedrošinās arī pārējos kolēģus, tāpat arī citus cilvēkus.
Kādēļ Latgalē cilvēki mazāk vakcinējas? Vai tiešām gaida Krievijas vakcīnu “Sputņik”?
Ne tikai. No vakcinācijas baidās vispār. Kā redzu mūsu uzņēmuma gadījumā, uzticas nevis kolēģiem slimnīcā, bet lasa dažādu personu ierakstus feisbukā, citus interneta resursus, vairāk tic dažādām baumām, arī tiem politiķiem, aktieriem, kuri iebilst pret vakcināciju.
Daugavpilī un krievu iedzīvotāju publikā ir citi “viedokļu līderi” nekā Rīgā?
Principā tie paši, kas Rīgā. Par krievu publiku man kopumā grūti pateikt, pats īpaši nesekoju, jo tam nav laika. Zinu, cik pastāsta kolēģi. Populāra laikam ir bēdīgi slavenā RAKUS feldšere Marina. Taču tagad, pastiprinot ierobežojumus, vakcinācijas process pilsētā ir aktivizējies. Slimnīcā vakcināciju nodrošinām pastarpināti.
Pilsētā ir divi lieli centri, cik zinu, tur ir rindas. No šaubīgajiem daļa jau ir nobijusies, daļa lieku reizi padomās un savu pienākumu izpildīs. Tādēļ arī šeit slimnīcā ceram, ka Covid-19 pacientu plūsma tuvākajos mēnešos stabilizēsies un pakāpeniski kļūs mazāka.
