Ārsts un farmaceits iesaka: Izdejosimies gadu mijā un stiprināsim veselību! 0
Visa gada laikā, iespējams, nav lielāka “dejiskāko” pasākumu biruma kā Ziemassvētkos un Jaungadā. Taču vai zinājāt, ka dejošana ir ne tikai fantastiska izklaide, bet arī veselīga? Der ieklausīties Veselības centru apvienības (VCA) fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārstes Gunas Vītoliņas un “Mēness aptiekas” farmaceites Lindas Fevraļevas padomos.
“Ir vērts apsvērt dejas terapeitiskos ieguvumus un, iespējams, pat izmantot dejas potenciālu noteiktu patoloģiju un medicīnisku traucējumu gadījumā. Deju var uzskatīt par atšķirīgu vingrojumu veidu, kas var palīdzēt uzlabot kopējo fizisko aktivitāti un sniegt papildu ieguvumus,” spriež VCA fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Guna Vītoliņa. Speciāliste norāda, ka deja sniedz fizioloģiskus un psiholoģiskus ieguvumus dažādām grupām, sākot no bērniem un pusaudžiem un beidzot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem. Viņasprāt, tieši pēdējie ir visgrūtāk “izkustināmi”, tādēļ ārste izmanto katru iespēju, lai dejošanu raksturotu kā dzīvotspējīgu alternatīvu fizisko aktivitāšu līdzekli. Kādēļ gan lai gadumija nebūtu laiks, kad to īpaši ieteikt? “Svētku svinēšanai ir jābūt saistītai ar kārtīgu izdejošanos! Un vēl labāk – ja dejošana tiek turpināta kā labas veselības uzturēšanas sastāvdaļa arī pēc svētkiem!” iesaka Guna Vītoliņa.
Tam, ka dancošana ir veselīga, pierādījumu patiešām netrūkst. Turklāt dažādas dejas sniedz dažādus efektus, piemēram, līnijdejas veicina koordināciju, līdzsvaru, atmiņu, palīdz socializēties, tautiskās dejas ar lēcieniem savā ziņā ir spēka vingrojumi, anaeroba slodze, kardiovaskulārs un izturības treniņš, Zumba, Latīņamerikas, austrumu dejas vairāk trenē dziļo muskulatūru, lokanību, balles dejas nostiprina stāju, līdzsvaru veicina pozitīvas emocijas utt.
1. Deja uzlabo sirds un asinsvadu veselību
Kā vēsta “American Journal of Preventive Medicine” dati, cilvēkiem, kuri regulāri nodarbojas ar mērenas intensitātes dejošanu (tā, lai aizelstos vai svīstu), ir par 46 % mazāka iespēja saslimt ar sirds slimībām (salīdzinājumam, mērenas intensitātes staigātājiem ir par 25 % mazāka iespēja ciest no sirds veselības problēmām). Tādējādi dejošana ir uzskatāma par lielisku aerobo treniņu. Turklāt ar papildu bonusu – būtisks ir dejas sociālais aspekts un ar to saistītā labsajūta.
2. Dejošana nostiprina muskuļus
Saskaņā ar “Mayo Clinic” izpētīto, dejai ir nepieciešams līdzsvars un tas palīdz stiprināt dziļos muskuļus, kas, savukārt, palīdz veicināt labu stāju, novērst muskuļu traumas un muguras sāpes. Tas īpaši attiecas uz dejošanu un treniņiem ar baleta elementiem, kur citkārt “neaizsniedzamajiem” dziļajiem muskuļiem ir liela slodze.
3. Deja padara lokanāku un “izstiepj” muskuļus
Abi šie aspekti – spēks un elastība – palīdz uzlabot līdzsvaru, izvairīties no kritieniem un samazināt traumu risku. Stiepšanās vingrojumi ir ļoti svarīgi jebkādas fizikās aktivitātes kontekstā, taču dejošana bez plašiem žestiem un soļiem nav iedomājama. “Tā patiešām ir, ka regulāri dejojot, pēkšņi var pamanīt, ka spēj aizsniegt to virtuves plauktu, pie kura agrāk bija drusku jāpakāpjas,” stāsta Guna Vītoliņa. “Tas nav tādēļ, ka neparastā kārtā esam izauguši, bet gan tāpēc, ka muskuļi ir gatavāki pastiepties un mūsu stabilitātes sajūta ir uzlabojusies.”
4. Deja var palīdzēt zaudēt lieko svaru
Dejošana ir gan aerobo, gan anaerobo vingrinājumu veids, kas efektīvi palīdz dedzināt kalorijas. Proti, lēcieni, palēcieni ir lielisks aerobikas treniņš, savukārt tupšanās, iztaisnošanās un līdzsvara pozīciju turēšana “ieslēdz” anaerobos mehānismus. Attiecīgi – jo daudzveidīgāks un dažādiem elementiem bagātāks ir deju stils, jo vairāk kaloriju tiks sadedzināts. Daži dati liecina, ka, atkarībā no dejas stila un ķermeņa svara, 30 minūtes intensīvi dejojot, var patērēt no 90 līdz 250 kalorijām.
5. Dejošana ir laba kaulu veselībai
Lai gan locītavu veselībai, jo sevišķi vecāka gadagājuma ļaudīm vai cilvēkiem, kas iepriekš ar fiziskām aktivitātēm bijušu uz “jūs”, parasti tiek ieteikti zema riska treniņi, piemēram, ūdens aerobika, atšķirībā no velotrenažiera vai peldēšanas, dejošana var palīdzēt uzturēt kaulu blīvumu. Daži dati vēsta, ka augstas slodzes un smaguma vingrojumi, tostarp daži deju veidi, palīdz uzturēt un pat veidot jaunu kaulu masu. Savukārt citos pētījumos atklāts, ka gados vecākiem pieaugušajiem ar osteoporozi dejošana var palīdzēt novērst dažus šī hroniskā stāvokļa bojājumus. Pētījumi bērnu populācijā uzrāda, ka tiem, kuri nodarbojās baletu, pēc trīs gadu perioda bija labāks kaulu minerālvielu saturs, salīdzinot ar bērniem, kuri nedejoja.
6. Dejošana var palīdzēt novērst atmiņas zudumu
Lai dejotu, ir jāmācās kustības un dažkārt jāapgūst pat diezgan sarežģīta horeogrāfija. Kādā “New England Journal of Medicine” publicētā pētījumā secināts, ka no visām fiziskajām aktivitātēm, tostarp iešanas, braukšanas ar velosipēdu, kāpšanas pa kāpnēm, peldēšanas un grupu nodarbībām, dejošana bija vienīgā aktivitāte, kas saistīta ar mazāku demences risku. Pēc pētnieku domām, dejošana ietver gan garīgu piepūli, gan sociālo mijiedarbību, un šāda veida stimulācija arī palīdz samazināt demences risku.
7. Deja labvēlīgi iespaido psihisko veselību
Regulārs deju nodarbību apmeklējums var palīdzēt mazināt trauksmi, paaugstināt pašcieņu un uzlabot psiholoģisko labsajūtu. Ir pat daži deju veidi, kas var tikt izmantoti depresijas ārstēšanai, līdztekus citām terapijām. Pie tādām pieder deju kustību terapija, kuras laikā kustība tiek pielietota, lai veicinātu pacienta emocionālo, sociālo, kognitīvo un fizisko integrāciju. “Mūsdienās jautājums drīzāk ir jāformulē šādi – cik daudzi no mums, kas nodarbojas ar balles dejām, dejo fokstrotu, breikdeju vai līnijdejas, saprot, ka dara kaut ko pozitīvu savam ķermenim un smadzenēm? Dejai ir labvēlīga ietekme uz smadzenēm, un to izmanto, lai ārstētu cilvēkus ar Parkinsona slimību un progresējošiem neiroloģiskiem kustību traucējumiem,” uzsver Guna Vītoliņa.
8. Ar dejošanu var pārvarēt stresu
Šis apgalvojums komentārus neprasa! Nav šaubu, ka par labu balli tiek uzskatīta tāda, kurā ir bijusi varena izdejošanās! “Es pat teiktu, ja šķiet, ka uztraukums ņem virsroku, ir vērts ieslēgt radio un enerģiski ļauties mūzikai – tas var palīdzēt tikt galā ar stresu efektīvā un veselīgā veidā,” iesaka VCA fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Guna Vītoliņa. Speciāliste lēš, ka šo efektu, iespējams, panāk stresu mazinoša hormona izdale, kas notiek dejošanas vai pat tikai ritmiskas kustēšanās mūzikas pavadībā laikā.
9. Deja veicina sociālās saites
“Savstarpēja mijiedarbošanās ir ārkārtīgi svarīga psihiskās un fiziskās veselības sastāvdaļa. Daudzi pētījumi liecina, ka vientulības vai sociālās izolācijas sajūta var radīt virkni negatīvu seku. Domāju, ikviens būs pamanījis to kūsājošo enerģiju, kas valda deju telpā,” saka ārste. Viņasprāt, lai dejotu, ir jāsaskaņo ne tikai soļi, bet tā ir daudz dziļāka kontaktēšanās pieredze, kurā burtiski jāsajūt otrs cilvēks un jāgūst prieks no šīs saskaņas. Piedevām, atšķirībā no citām fiziskajām aktivitātēm un sporta veidiem, kuros būtiska nozīme ir sacensībai, dejojot šis aspekts ir mazsvarīgs, tādējādi ļaujot gūt vairāk tīras līksmes no kustēšanās. “Nav arī izslēdzams mūzikas pozitīvais, garastāvokli uzlabojošais faktors, turklāt tā neļauj mums “izkrist” no uzsāktā tempa, bet liek izdejot danci līdz galam,” pieļauj ārste.
10. Ko darīt ar mazajām deju traumām?
“Mēs, aptiekā strādājošie, patiešām esam novērojuši, ka ap gadu mijas laiku palīdzību meklē tā saucamajām balles traumām! Kā mēs to zinām? Jo apmeklētāji paši to pastāsta, un šīs ir vienas no tām bēdām, par kurām cilvēki mēdz stāstīt smiedamies,” ar smaidu saka “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. Speciāliste kā pirmās uzsver tulznas un nobrāzumus. Tā vien šķiet, ka pasaulē nav neviena, kurš nebūtu uz pasākumu aizdevies ar neievalkātiem, gluži jauniem, iespējams pat neērtiem, taču ārkārtīgi skaistiem apaviem kājās! Tad nu pēdu bēdas būs klāt kā likts. “Ja zināt, ka pēdas ir jutīgas un dejošana visticamāk radīs tulznas, par to var padomāt jau iepriekš! Aptiekā ir pieejami prettulznu rullīši, ko lieto to vietu pārklāšanai, kas potenciāli var tikt noberztas.
Pēdas zonas, kas parasti ir pakļautas berzei, var jau laikus apstrādāt arī ar antibakteriālu līdzekli (gelu, krēmu, ziedi), kas satur dekspantenolu, hialuronskābi. Tas gan dezinficēs, gan sekmēs audu atjaunošanos,” iesaka farmaceite. Tāpat aptieku piedāvājumā ir gaisu caurlaidīgi plāksteri, antibakteriāli plāksteri ar sudraba daļiņām vai hipoalerģiski plāksteri. Ieteicams, lai plāksteri ir dažāda izmēra. Jāpadomā arī par dezinfekciju – ja nekāds līdzeklis nav pieejams, noberzto vietu vajadzētu noskalot ūdenī, nosusināt un tikai tad uzlīmēt plāksteri. Ir arī mūsdienīgi brūču aizsardzības līdzekļi, piemēram, kā izsmidzināms aerosols vai kā līme, kas gan “salīmē” brūci, gan mazina sāpes, gan veicina sadzīšanu. Ir labi, ja kādi no šiem līdzekļiem ir sagādāti mājas aptieciņā.
Nākamie kreņķi, kas mēdz gadīties pēc trakas izdejošanās, ir izmežģījumi. Nereti pie vainas ir fakts, ka ikdienā pierasts staigāt zempapēžu vai pat sporta apavos, bet uz dejām uzviltas augstpapēžu kurpes, savukārt vīrieši mēdz nenovērtēt, ka svētku apavu ādas zole var slīdēt.
Pie mazajām svētku deju laikā iegūtām traumām minami arī nejauši sasitumi. “Mājas apstākļos labi, ja pa rokai būtu kāds atvēsinošs līdzeklis, kas mazinātu sāpes,” iesaka farmaceite. Vispirms būtu svarīgi atdzesēt sasisto vietu. Var izmantot to, kas atrodas mājas ledusskapja saldētava, vēsuma aukstā paka jāietin drāniņā vai dvielī. Aptiekā pieejamas arī saldējamās gela kompreses, kuras labi piekļaujas sasistajai vietai, jo, pat atdzesētas saldētavā, saglabā elastīgumu. Var lietot atvēsinošo aerosolu, tas sniedz tūlītēju vēsuma efektu, kas saglabājas 10–15 minūtes.
Uz sasituma var smērēt lokālo pretsāpju līdzekli – gelu vai krēmu. Ja sasituma gadījumā ir izveidojusies hematoma, tūskas un ziluma mazināšanai (sākot no trešās dienas pēc traumas) var lietot gelu, kas satur heparīnu. Ja ir sastiepums, ieteicams uzsmērēt diklofenaku, ibuprofēnu vai dimetilsulfoksīdu saturošu līdzekli. Ja sasitums vai sastiepums sāp stipri, iespējams, būs nepieciešams kāds iekšķīgi lietojams bezrecepšu pretsāpju līdzeklis. Tomēr, ja pretsāpju līdzekļi sāpes mazina tikai nedaudz, tas ir signāls, ka jādodas pie ārsta.
Lai izdodas jautri un enerģiski iedejot Jaunajā 2025. gadā!
Avoti: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC9234256/
https://hms.harvard.edu/news-events/publications-archive/brain/dancing-brain
