Šrilankietis Rambadagalla Latvijā dzīvo jau 14 gadus, divus gadus rezidentūrā pavadījis Īrijā, kur sākotnēji gribējis arī strādāt. Tomēr, dzīvē viss pavērsies par labu Latvijai. Ārstam te ir dzīvesbiedre – skaista latgaliete – un meita. 3
Izrādās, ka sākotnēji Rambadagalla nemaz nav vēlējies studēt medicīnu. Viņš vēlējies kļūt par juristu. Tēvs gribējis, lai viņš kļūtu par inženieri, bet māte esot vēlējusies, lai viens no bērniem kļūtu par ārstu. Cienot vecāku, īpaši mātes viedokli, Rambadagalla izvēlējies studēt medicīnu, ko apguvis Latvijā. Kā izrādās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm arī studiju cenas te, Latvijā, bijušas vispievilcīgākās.
“Mums ir fantastiski lektori un profesori, kas māca to,” atzīst neiroķirurgs. “Un kāpēc neaizmantot to iespēju, lai arī pats attīstītu ekonomiku šajā valstī. Man bija fantastiski pasniedzēji universitātē – Aija Svarinska. Viņa mūs dresēja pirmajā gadā. Un kāda gada laikā mēs iemācījāmies valodu vismaz sarunvalodas līmenī, lai varam parunāt ar vietējiem.”
Lai arī latviešu valodu ārsts apguvis gada laikā, tomēr viņš atzīst, ka ar tik daudziem locījumiem un deklinācijām – tā ir sarežģīta valoda. Tāpat neiroķirurgs norāda, ka latviešu valoda ir otrā senākā no indoeiropiešu valodām, kas attīstījusies no sanskrita. Rambadagalla smej, ka iemācījies dažas frāzes latgaliski – “lobs vokors”, “loba dīna” un “es ļūti, ļūti gribātu iz sātu”. Vēl viņš piebilst, ka zina dziesmu “Skaiduo volūda” ar Annas Rancānes tekstu, kas viņam pašam ļoti patīk.
“Godīgi sakot, man bija pārsteigums, kad es sāku strādāt šeit Rēzeknē un bija daudz krievu valodā runājošu cilvēku. Bet viņi arī atzīst, ka tā valoda dažreiz viņiem nav tik stipra. Un es uzskatu, ka tā valoda viņiem nemaz nav bijusi vajadzīga. Visi runā krieviski, iet uz veikalu viņiem vispār nav nekādu problēmu. Tad viņiem tā vajadzība ir mazāka. Otra lieta, ir mazs kontingents, kuriem ir ilūzija, ka viņi vēl dzīvo savā pasaulē un negrib parādīt cieņu pret valsti,” savā pieredzē dalās ārsts.
Rambadagalla atklāja, ka Rēzeknē ticis uzņemts labi, te viņš jūtas esam tuvāk dabai un viņam patīk tā miera sajūta, kas ir visapkārt. Neiroķirurgam patīk, ka cilvēki pazīst viens otru un ar pacientu strādāt izdodas ne tikai kā ar klientu. Tāpat vienmēr ir patīkama gandarījuma sajūta, kad ārsts kādam ir palīdzējis.
Viens no Rēzeknes slimnīcā satiktajiem neiroķirurga pacientiem tik tiešām atzinīgi novērtē ārsta darbu: “Labs dakteris, smaidīgs vienmēr. Gudrs dakteris, vienmēr ar jokiem pajoko. Ir patīkami. Pie daktera Malinkas šoreiz ārstējos otro reizi. Iepriekš viņš pieņēma poliklīnikā. Es esmu ļoti apmierināts ar ārstu, ka tik ātri iemācās gandrīz perfekti runāt latviski. Iet, pajoko un parunā – ļoti patīkama saskarsme ar tādu ārstu.”
Fragments no sarunas ar šrilankieti, Rēzeknes slimnīcas neiroķirurgu Rambadagallu.
