Ārsts Pēteris Apinis: Klāt aukstais laiks– bērniem skolā jāsmok nost!
19
Autors: Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Latvijā pieņemts, ka problēmas drīkst būt tikai vienas ministrijas pārraudzībā. Vilcienam nokritis ritenis– tātad atbild satiksmes ministrs, policists piedzēries– iekšlietu ministrs. Divu ministriju ierēdņu kopāsēdēšana nozīmē atbildības grūstīšana no vienas galda puses uz otru. Pirms sastādīta jaunā valdība vēlos vērst uzmanību uz problēmu, kas ir būtiska izglītības, ekonomikas un veselības jomai. Pēc skolu ēku siltināšanas šajā gadsimtā, veco skolas ēku telpas ziemas mēnešos ir neveselīgākā zināmā vide tieši aiz Getliņu izgāztuves.
Mūsu rīcībā ir pierādījumi, ka siltinātas skolas klasē, kurā mācas 20 skolēni, stundas sākumā ogļskābās gāzes (CO2) blīvums ir nedaudz virs normas, bet stundas beigās 4 – 5 reizes pārsniedz normu.
Gaisa sastāvs tiešā veidā iespaido cilvēka fiziskās un garīgās spējas, ietekmē smadzeņu darbību, apgrūtinot gan mācību procesu, gan darba ražīgumu. Skolu ēkās, kurās nav domāts par ventilācijas sistēmām, bērni ātri kļūst miegaini un viņiem ir grūti koncentrēties, bet pie četrkāršas CO2 koncentrācijas aizmieg un nedzird ne skolotāju, ne saprot matemātikas uzdevumu.
Gandrīz visās skolās, kur veikta siltināšana, tā veikta pēc „lētākā piedāvājuma” principa. Būvniecības vai renovācijas darbu pasūtītājs, ekonomējot un plānojot izmaksas un nedomājot par ilgtspējīgu būvniecību, parasti atsakās no ventilācijas sistēmas ierīkošanas. Agrāk skolā pa logu šķirbām svaigs gaiss ieplūda klasē, tur sasila, cēlās augšup, aizplūda pa ventilāciju vai bēniņiem. Tagad caur plastmasas logiem svaigs gaiss klasē neienāk nemaz un vecā ventilācija nedarbojas, bet jauna nav izveidota, vecās ventilācijas lūkas un šahtas aizmūrētas. Kaut Latvijā ir saistošas gan Latvijas valsts standartu (LVS) būvniecības prasības, gan Eiropas normatīvu (EN) un ISSO standarti, tomēr to ievērošana paliek uz projektētāju, būvnieku un pasūtītāju sirdsapziņas.
Tomēr CO2 ir tikai viena bēda. Ziemas laikā klase būtu vēdināma, ja vien bērni laicīgi klasi atstātu. Savukārt klases vēdināšana ar atvērtiem logiem nosaka to, ka nekādas energoefektivitātes nav, skolas kurināšana patiesībā kļūst par zemeslodes atmosfērnas sildīšanu. Proti, lai klasē atgrieztu skābekli pietiekamā daudzumā un izventilētu ogļskābo gāzi, gaisa temperatūra nokrītas līdz 8–12 grādiem. Ieplūst aukstais gaiss ar zemu absolūto mitrumu. Stundas laikā gaiss uzsilst, gaisa relatīvais mitrums kļūst tik mazs, ka nopietni ietekmē elpošanas sistēmu, izžūst gļotādas, elpošanas ceļu katars garantēts.
Trešā skolas gaisa problēma ir neticami augstais vispārējais gaisa piesārņojums skolas klases gaisā, ko veido formaldehīds, fenoli, piesārņojuma mikrodaļiņas un dažādi aromātiski gaistošie savienojumiem no mēbelēm, krāsām, lakām, tīrīšanas līdzekļiem u.c. Brīvdienās Jānīša tētis ar lētāko krāsu pārkrāso klases sienas un solus, atgriežas bērni skolā un to visu izlaiž caur savām plaušām.
Veselības inspekcija pērn vairākās skolās, galvenokārt pagrabtelpās, atrada pietiekami augstu aspergillu līmeni. Šī sēnīte ir galvenais astmas iemesls bērniem tūlīt aiz vecāku smēķēšanas. Arī šī sēnīte iemājo galvenokārt tajās ēkās, kur neveiksmīgi risināta ventilācija.
Vai iespējams noteikt– cik veselīgās telpās mācās Jūsu bērni? CO2 koncentrācijas, siltuma un mitruma monitorings ir lēts, to pērn veica vairāku skolu skolēni savos zinātniski pētnieciskajos darbos, tiesa, pēc tam šos vidusskolēnus pārstāja mīlēt kā skolu direktori, tā pašvaldību vadītāji, jo bērnu pētījumi skaidri pateica– skolā mācīties ir neiespējami.
Kādēļ es rakstu par šo jautājumu tagad? Pavasarī, vasarā un rudenī runāt par šo jautājumu ir bezjēdzīgi– skolotāja vienkārši atver klases logu un kaut kāda ventilācija ir, ja vien skola neatrodas Rīgas vai Daugavpils centrā. Otrkārt, es nezinu nevienu projektētāju, pasūtītāju vai būvnieku, kurš atzītu savu noziedzīgo veikumu, kamēr viņam neiebaksta sejā monitoringa datus. Tad, kad Veselības inspekcija vai čakls vidusskolēns ir izmērījis ogļskābās gāzes, mitruma un temperatūras svārstības, tad dažkārt amatpersona sakustas.
Šoreiz nerakstīšu par apsiltinātajām sporta zālēm, kur bez ogļskābās gāzes, formaldehīdu un fenolu tvaikiem ir neticami augsts putekļu un cieto daļiņu blīvums. Šoreiz nerunāšu par bērnudārziem, kur nav ne tikai ventilācijas, bet pat formālas gaisa kontroles.
Tas nav stāsts par vienu skolu. Tas ir stāsts par 600 renovētām skolām Latvijā, kur bērnus pakļauj veselības bendēšanai. Es aicinu vecākus: atrodiet iespēju iegādāties temperatūras, mitruma un ogļskābās gāzes koncenrācijas sensoru, bet pēc tam piespiediet pašvaldību skolā iekārtot ventilāciju.
Latvijas Ārstu biedrība tieši par šo problēmu kā pirmo vienlaikus uzrunās jaunos izglītības, veselības un ekonomikas ministrus, tiklīdz tiks sastādīta valdība. Mūs mazāk interesē, kādas prioritātes tiek rakstītas valdības deklarācijā, mūs vienkārši interesē, lai bērni augtu gudri un veseli.
