Ārsts: Palielinājusies uzmanība onkoloģiskajām saslimšanām, nevis to skaits 0
Onkoloģisko saslimšanu gadījumu nav daudz palielinājies, bet ir uzlabojusies diagnostika un palielinājies cilvēku mūža ilgums, aģentūrai LETA skaidroja zinātnieks un ārsts Sergejs Kuzņecovs.
Pēc viņa paustā, onkoloģisko saslimšanu izplatība ziņā situācija Latvijā nav sliktāka kā pirms desmit vai 20 gadiem. “Nav nekādas epidēmijas, par ko reizēm tiek runāts, vienkārši mūsdienās onkoloģiskajām saslimšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība. Arī no mediju puses, piemēram, mūsdienās gandrīz katru dienu var lasīt ziņas par kādas sabiedrībā zināmas personas veselības stāvokli, par saslimšanām, ārstēšanas procesu un tamlīdzīgi. Agrāk šādas ziņas nebija tik viegli pieejamas,” atzīmē mediķis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka kādreiz pastāvējis viedoklis, ka vēzis ir neārstējams vai grūti ārstējams, tomēr patlaban konstatēts, ka pastāv vairākas vēža formas, kuras, savlaicīgi atklājot, viegli pakļaujas ārstēšanai. Turklāt ir arī gadījumi, kad pat trešajā un ceturtajā slimības stadijā var pagarināt remisiju, piebilda Kuzņecovs.
Viņš ir pārliecināts, ka uzskatus pa to, ka onkoloģijas paliek aizvien izplatītākas, veicina arī cilvēka mūža ilguma pagarināšanās, proti, vēsturē bijuši periodi, kad cilvēka vidējais mūžs bijis 50 gadi, taču, šim slieksnim paaugstinoties, aizvien vairāk cilvēku sasniedza lielu vecumu un iekļuva riska grupā, kas ir uzņēmīgāki pret dažādām saslimšanām.
Tāpat Kuzņecovs skaidroja, ka par lielāku uzmanību liecina arī sabiedrības satraukums par vieniem vai otriem produktiem, kas iespējams ir onkoloģisko saslimšanu izraisītāji. “Manuprāt, satraukumam par pārtikas higiēnu, proti, plastmasas pārtikas iepakojumu kaitīgumu nav pamata. Ir ļoti daudz toksikoloģijas pētījumu, kuros ir pārbaudīti visi materiāli, pirms dota atļauja tos izmantot pārtikas iepakošanai. Dažos rakstos ir atsauces uz pētījumiem ar pelēm, taču šos datus nevar ekstrapolēt uz cilvēkiem. Peles mūža ilgums ir vien daži gadi, tāpēc nevar salīdzināt vielas ietekmi uz peli un cilvēku. Bisfenolam nav nekādas akūtas toksicitātes pazīmes, tāpat neesmu dzirdējis par gadījumiem, kad plastmasas trauku lietošana būtu izraisījusi barības vada vai zarnu trakta kairinājumu,” norāda ārsts.
Viņaprāt, daudz vairāk uzmanības būtu jāpievērš šūnu imunitātei, ko var nodrošināt ar pietiekamu sārmu līmeni organismā un tā sauktajiem labajiem taukiem. Ja ir tauku trūkums, ko var izraisīt mūsdienās tik ļoti izplatītās badošanās kūres, var novest pie situācijas, kad cilvēkam nedarbojas pretvēža imunitāte.
