Ārsts: Nesaņemot inovatīvus medikamentus, plaušu vēža pacienti spiesti lūgt līdzcilvēku ziedojumus 0
Plaušu vēzis Latvijā ik gadu paņem visvairāk onkoloģisko pacientu dzīvību, taču, kā atzīst speciālisti, nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijā joprojām nav nodrošināta šīs slimības savlaicīga diagnostika un efektīva ārstēšana.
Pēdējo gadu laikā pasaulē, pateicoties molekulārajai diagnostikai un modernai terapijai, plaušu vēža pacientu dzīvildze būtiski ir uzlabojusies, tādēļ šo diagnozi vairs nevar uzskatīt par momentānu nāves spriedumu.
Lai gan arī Latvijā plaušu vēža ārstēšanā pēdējā laikā ir uzlabojumi, un tie gaidāmi arī nākotnē, dārdzības dēļ pacienti joprojām nesaņem atbilstošus inovatīvus medikamentus, kas uzlabotu viņu dzīves kvalitāti un dzīvildzi, sarunā ar portālu “Veselam.lv” atzina Latvijas Onkologu Ķīmijterapeitu asociācijas valdes loceklis Viktors Kozirovskis.
Pēc viņa teiktā, Latvijā situācija ar jaunām zālēm ir bēdīga nepietiekamā veselības aprūpes sistēmas finansējuma dēļ, un salīdzinoši labi organizēta ir vien pirmās izvēles mērķterapija plaušu audzējiem ar visbiežāk sastopamu EGFR (epidermālā augšanas faktora receptora) mutāciju.
No valsts līdzekļiem netiek kompensēta trešās paaudzes EGFR mutācijas terapija, kas pacientiem var atkārtoti ierosināt slimības remisiju pēc vecākās paaudzes medikamentu rezistences izveidošanās.
Visa cita personalizētā terapija un retāk sastopamo mutāciju meklēšana pašreiz ir iespējama vienīgi klīniska pētījuma ietvaros vai par pacientu personīgajiem līdzekļiem. Tāpēc izmisušie pacienti nereti ir spiesti lūgt sabiedrības ziedojumus, atzina ārsts.
Jauni medikamenti un starošana – plaušu vēža pacientu dzīvildzes pagarinātājs
Kozirovskis vērš uzmanību uz to, ka plaušu vēzis salīdzinājumā ar citiem audzējiem paņem visvairāk dzīvību. Saskaņā ar jaunākajiem apkopotajiem datiem Latvijā 2017. gadā ļaundabīgo audzēju izraisīts letāls iznākums kopā bija 5988 – no tiem plaušu vēzis nogalināja 987 pacientus.
Salīdzināšanai – resnās zarnas vēzis prasīja 645 dzīvības, krūts vēzis – 428, prostatas vēzis – 422 dzīvības, kuņģa vēzis – 413 dzīvības, hematoloģiskie audzēji – 409 dzīvības.
Jaunu medikamentu izstrāde pēdējos 15 gados pasaulē ir uzlabojusi plaušu vēža ārstēšanas rezultātus aptuveni divreiz. Ja saskaita datus kopā par visiem plaušu vēža gadījumiem (gan agrīnās, gan izplatītās stadijās) tad Latvijā piecus gadus pēc diagnozes ir dzīvi tikai nepilni 12% pacientu (tas ir 1 pacients no 10). ASV šāds rādītājs bija pirms 15 gadiem, bet pašreiz tur piecus gadus pēc diagnozes noteikšanas ir dzīvs katrs piektais pacients (aptuveni 20%), informēja Kozirovskis.
Pērn Onkoloģijas centrā darbu sāka modernas staru terapijas iekārtas – lineārie paātrinātāji, kas paver plašākas onkoloģisko pacientu ārstēšanas iespējas. Jaunie lineārie paātrinātāji ļauj kontrolēti pievadīt starojuma devu tieši audzēja šūnām, jo tiek precīzi kontrolēta audzēja kustība staru terapijas laikā, jo starošanas laikā pacients elpo, un audzējs kustas līdzi.
Ar jaunajiem aparātiem notiek saudzīgāka starošana un samazinās iespējamās blaknes veselajos audos. Tas plaušu vēža gadījumā ir ļoti būtiski, jo iespējams uzlabot dzīves kvalitāti un pagarināt dzīvildzi, pastāstīja Onkoloģijas centra radioterapeite Zanda Liepa.
Staru terapijas pielietojamā metodika plaušu vēža ārstēšanā ir dažāda, atkarībā no plaušu vēža stadijas un sasniedzamā mērķa.
Ja pacientam atklāts plaušu vēzis, par tālāko ārstēšanas taktiku, ievērojot vadlīnijas, jālemj multidisciplināram ārstu konsīlijam, kurā piedalās torakālais ķirurgs, onkologs ķīmijterapeits un radiologs-terapeits.
Pirmajās stadijās, ja iespējams, tā parasti ir ķirurģiska ārstēšana, bet vēlīnās stadijās liela nozīme ir ķīmijterapijai un staru terapijai, teica Liepa.
NVD gatavo vadlīnijas plaušu vēža slimnieku aprūpes uzlabošanai
Nacionālais Veselības dienests (NVD) sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Ārstu biedrību un Rīgas Stradiņa universitāti Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta “Veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana prioritāro veselības jomu ietvaros” ietvaros strādā pie klīnisko vadlīniju identificēšanas un tām atbilstošo klīnisko algoritmu, klīnisko ceļu un indikatoru izstrādes prioritārajās veselības jomās, un tiek gatavotas vadlīnijas vēža slimnieku, tostarp plaušu vēža pacientu, dinamiskai novērošanai.
“Skaidri klīniskie ceļi un algoritmi padarīs vēža pacientu aprūpi koordinētāku un kvalitatīvāku. To izstrāde tuvojas beigām, nākamgad plānojam sākt ieviešanu,” pastāstīja Nacionālā Veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs.
Viņš informēja, ka no šāgada 1.aprīļa valsts apmaksāto pakalpojumu grozā iekļauta jauna manipulācija, ar kuras palīdzību var atrast specifiskās audzēja mutācijas un nozīmēt atbilstošu medikamentozo terapiju.
Līdztekus tam NVD ir veicis pārrēķinu septiņām plaušu vēža mutācijas noteikšanas manipulācijām un šobrīd izskata vēl vienu manipulāciju, ko iesniedzis Latvijas Patoloģijas centrs. Tas ir vēža gēnu kartes tests, ar kuru ir iespējams identificēt vairāk nekā 324 vēža genoma alterācijas jeb bojājumus.
Labsvīrs atzīmēja, ka uz šo brīdi NVD rīcībā nav finanšu līdzekļu, lai jaunās sarēķinātās manipulācijas iekļautu valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, tie vēl būs jāpiesaista.
Veselības ministrijas devums onkoloģijai – papildus 1,6 miljonus eiro
Plānots, ka nākamgad no valsts budžeta medikamentiem onkoloģijā papildu tiks piešķirti 1,6 miljoni eiro, pastāstīja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Pēc viņas teiktā, nākamajā gadā tiks pārskatīti izmeklējumi un to veikšana tā dēvētā zaļā koridora ietvaros pacientiem ar aizdomām par plaušu vēzi. Respektīvi, plānots saīsināt pacienta ceļu līdz diagnozei tiem cilvēkiem, kuriem jau ir hroniskas plaušu slimības un līdz ar to ir lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi. Šobrīd jau ir notikušas sarunas ar Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociāciju, un turpinās darbs, lai izstrādātu saīsinātu “pacienta ceļu” līdz diagnozes noteikšanai.
“NVD ciešā sadarbībā ar atbildīgajām asociācijām un lielākajiem pakalpojumu sniedzējiem (ārstniecības iestādēm) proaktīvi strādā pie manipulāciju pārskatīšanas, lai tarifus tuvinātu pakalpojumu sniegšanas pašizmaksai,” akcentēja Kaupere.
Kaupere informēja, ka no 2018.gada kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti trīs jauni inovatīvi medikamenti plaušu vēža pacientiem, kurus valsts apmaksā 100% apmērā.
Salīdzinājumam gan jāpiebilst, ka mūsu kaimiņvalstīs inovatīvu medikamentu pieejamība plaušu vēža ārstēšanai ir ievērojami augstāka. Saskaņā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopoto informāciju, Lietuvā patlaban plaušu vēža pacientiem tiek apmaksāti septiņi, bet Igaunijā – astoņi inovatīvi medikamenti.
Kaupere norāda, ka Latvijā patlaban zāļu iegādes kompensācijas sistēmā izrakstīšanas nosacījumi pacientu grupām noteikti, lai atvēlētā finansējuma ietvaros nodrošinātu 100% zāļu kompensāciju pēc iespējas lielākam pacientu skaitam un tie ir saskaņoti ar speciālistiem.
Pašlaik NVD vērtē izmaksu efektivitāti vairākām jaunām mērķterapijām un imūnterapijas zālēm plaušu vēža ārstēšanai.
Lēmums par jaunu zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā var tikt pieņemts tikai pēc klīniskās izvērtēšanas un izmaksu efektivitātes, zāļu ražotāja līdzdalības zāļu lietošanas izdevumu segšanā, kā arī, ja šo zāļu lietošanas izmaksas ir prognozējamas un samērojamas ar zāļu kompensācijai piešķirto finansējumu, rezumēja VM pārstāve.
Vērtējot situāciju plaušu vēža ārstēšanā un uzklausot jomas ekspertus, jāsecina, ka uzlabojumi pakāpeniski notiek, tomēr nepieciešama kompleksa pieeja, jo atsevišķi tikai ar jaunām medicīnas iekārtām nepietiek, ir jāpilnveido arī ārstniecības process, vadlīnijas un klīniskie algoritmi, jāievieš jaunas terapijas.
