“Ārsts, mācītājs un ragana ir tāda kā svētā trīsvienība!” Saruna ar Kurzemes “balto raganu” Sanitu Peteri 0
Inga Krusta, “Spīgana”, AS “Latvijas Mediji”
Kad gūglē informāciju par SANITU PETERI (iepriekš – Sīkli), acīs metas skaļi rezultāti: baltā ragana, Kurzemes ragana, ekstrasense, gados jaunākā litoterapeite Latvijā utt. Šajā pavasarī Sanitai iznāks grāmata Raganas saruna ar Dievu, kurā būs apkopota pašas pieredze darbā ar maģiju un rituāliem: stāsti, piedzīvojumi, padomi, receptes un seku apraksti. Grāmata tiks izdota uzreiz divās valodās – latviešu un krievu. Iespaidīgi, vai ne?
Runājam par politiku, biznesu kovidlaikā, Krievijas agresiju Ukrainā, maģiju un ko tik vēl ne, līdz pārliecinos, ka Sanita tiešām ir plaša profila ragana. Abas sasmejamies par šo apzīmējumu.
Kā tu reaģē uz savu publisko iesauku Kurzemes ragana?
Es to pieņemu. Jo vienmēr esmu teikusi – Dievs uz zemes ir sūtījis sev trīs palīgus: ārstu, mācītāju un raganu. Ja viens cilvēkam nevar palīdzēt, viņš sūtīs to pie otra. Mēs esam tāda kā svētā trīsvienība (smej)!
Tad sanāk, ka raganas būšanu tu uztver kā palīdzības sniegšanu cilvēkam?
Drīzāk kā savu misiju, no kā es nevaru atteikties un kas man ir jāpilda.
Kā tu šo saprati?
Jau bērnībā. Tas nāk no vecvecmāmiņas, vecmāmiņas un pārējām manas dzimtas sievietēm – viņas visas ir bijušas dziednieces. Atceros, kā mamma reiz teica: “Es kā bērns nevarēju saprast, kāpēc tantei Līnai ir tik daudz draudzeņu.” Izrādās, tolaik par raganu konsultācijām bija aizliegts runāt, tāpēc bērnam tika teikts, ka tās visas ir draudzenes, kas nāca ciemos… lai ārstētu šarlakus!
Cik ļoti tu interesējies par pagātnes notikumiem?
Es cenšos izpētīt svētvietas, kolekcionēju senos Bībeles izdevumus latviešu valodā un vārdojumu grāmatas. Man ir viena no lielākajām šāda tipa grāmatu kolekcijām Latvijā, ko esmu savākusi, lai tās neaizietu postā. Šī literatūra ir liela vērtība manā skatījumā. Daudzi cilvēki baidās no šīm grāmatām, iznīcina un sadedzina, bet daudzi jau zina, ka var atdot man. Kam jānonāk, tas nonāks pie manis!
Kādēļ tevi tās saista?
Man ļoti interesē pētīt, kādi vārdojumi ir bijuši senatnē un kā cilvēki praktizējuši ārstniecību ar senajām metodēm. Tās ir aizmirstas, taču labas lietas. Piemēram, iedarbīga metode pret iesnām – medus ūdens, par ko man pateicas arvien vairāk cilvēku, kam esmu šo ieteikusi. Ņem vienu tējkaroti šķidru medu, sajauc ar siltu ūdeni un skalo degunu. Tas ir dabiskais antiseptiķis! Ja nav alerģijas pret medu, noteikti šo izmēģini iesnu ārstēšanai. Vai arī klepus gadījumā šāds dzēriens: uzkarsēts piens, šķipsna sodas, pikucītis sviesta un pāris pilienu balzama. Kam ir garais klepus vai iekaisuši bronhi, šis palīdzēs ātri atklepoties, ja lietos trīs vakarus pēc kārtas.
Kaulu stiprināšanai noder kastaņu pulveris, ko pagatavo šādi: nomizo svaigus kastaņus, baltumus sarīvē, izklāj uz plāts un izžāvē, pēc tam sablendē pulverī. Pa nepilnai tējkarotei šķīdina ūdenī un dzer katru dienu. Palīdz ne tikai kauliem, bet arī vīriešiem prostatas iekaisuma ārstēšanai.
Vēl vīriešiem es ieteiktu kaņepju pienu urīna sistēmas veselībai – simts gramu veselu kaņepju sēklu aplej ar pusotru litru ūdens, notur nakti un sablendē. Dzēriens kļūst balts kā piens, to izkāš un divās dienās izdzer. Katram vīrietim šāda kūre būtu ieteicama 14 dienas gadā.
Ko vēl praktiski izmantojamu var izlasīt vārdojumu grāmatās?
Tur ir ļoti daudz pieņemamu ieteikumu! Protams, ir vairākas receptes, ko mūsdienās vairs neizmantosi, bet pārsvarā ir labi, izmantojami ārstniecības ieteikumi un rituāli mājas attīrīšanai. Nesen saņēmu vienu seno pavārgrāmatu, kurā izlasīju praktisku padomu marinējumiem – lietot dzērveņu sulu. To varētu izmēģināt citronskābes vietā. Vēl šajās grāmatās ir apraksti par svētvietām, kas man ir licis aizdomāties, ka ir nopietni jāizpēta konkrētā vieta, ja ir nolūks turp doties ar kādu mērķi.
Tu domā – veikt kādu attīrīšanās, uzlādēšanās vai atlaišanas rituālu?
Jā, ir jāizpēta arhīvā vai periodikā, kas tanī vietā iepriekš ir ticis darīts un kādam nolūkam šī vieta ir kalpojusi. Ir vietas, kur var strādāt ar auglību un kurp nevajag nest citu savu pro-blēmu, jo rezultāta nebūs. Citreiz ir tā, ka šī ir upuru vieta, bet cilvēki, to nezinot, brauc turp labumu meklēt. Kādu labumu tu upurēšanas vietā vari iegūt? Tu tur vari atdot, nevis saņemt! Vari atdot slimību, bēdas, problēmas, palaist ko vaļā un atvadīties, nevis iegūt! Šinīs vietās tu saņem savu atspoguļojumu pretī. Un bieži vien tās ir populāras, apmeklētas vietas, kuras es negribu saukt vārdā.
Kādēļ ne? Būtu taču labi izvairīties no kļūdām. Pirmā vieta, kas nāk prātā, ir Pokaiņi.
Nu ja! Tā ir viena no vietām, kur cilvēki brauc gūt labumu un enerģētiski uzlādēties, lai gan tur būtu pareizāk braukt meditēt uz atdošanu un atbrīvošanos no kaut kā.
Kādi ir tavi plāni nākotnē ar šīm grāmatām?
Varētu būt kādreiz ezoteriskais muzejs, kādēļ gan ne? Pašlaik jūtos tāda kā seno recepšu turētāja. Man tas patīk, ļoti aizrauj un ir sirdij tuva nodarbe. Lasīt, pētīt un izmēģināt senās receptes, jo mēs esam tik dabas bagāti! Uzskatu, ka Latvija ir viena no dabas spēcīgākajām vietām pasaulē.
Un kas būs rakstīts tevis pašas izdotajā grāmatā?
Tā kā cilvēki plaši nodarbojas ar maģiju, es vēlos aicināt padomāt par sekām. Ir daudz rituālu, piemēram, kā pieburt naudu un veiksmi, bet ko tas no tevis var prasīt? Vai tev ir jāziedo kas pretī, varbūt jāatpērkas vai jāpasakās. To aizmirst. Mana grāmata būs pieredzes pamācošs raganas dialogs ar Dievu par dažādām sadzīves situācijām, kad tiek izmantota maģija un kas liek aizdomāties. Kas un kā palīdz? Kādas kļūdas? Kādi rezultāti? Sava veida diskusija ar Augstākajiem spēkiem par manis un klientu piedzīvoto pēdējo desmit gadu laikā.
Piemēram, cilvēks nāk pie manis pēc palīdzības ar savu stāstu, ko caurvij egoisms, sākot ar pieburšanām, beidzot ar karjeras veidošanu. Un tad es sēžu, domāju un runājos ar Dievu, cenšoties saprast, kā cilvēkiem tikt galā ar savu velnišķīgo egoismu, kas izpaužas es gribu un man vajag, līdz kam tas var novest.
Nebūdams egoists, cilvēks šajā pasaulē nevar izdzīvot. Cilvēkam ir jābūt mazliet egoistam!
Ir jābūt kaut kādā mērā, bet viņš nevar kāpt visam pāri. Ir Visuma likumi un baušļi, kurus pārkāpjot tu dabūsi pamatīgi. Šī ir tēma, ko es vēlos uzsvērt savā grāmatā, jo par to maz runā – kas notiek pēc tam, kad likums tiek pārkāpts, piemēram, tiek praktizēta pieburšana.
Pastāsti ko vairāk par šo tēmu!
Es ar to nenodarbojos, jo tas ir pretrunā ar manām vērtībām, bet pamatā ideja ir vienkārša. Katram ir savs ceļš ejams, bet ne katrs ir gatavs iziet to grūto ceļu, lai nokļūtu vēlamajā mērķī. Ir cilvēki, kas grib saņemt visu uzreiz. Un tad sākas tie joki ar noskaušanu un cita partnera aizvilšanu iebarojot, jo man vajag, es gribu tagad un tūlīt visu. Tīrākais egoisms!
Taču es esmu redzējusi, kas notiek pēc tam ar tiem, kas tikuši iebaroti. Esmu palīdzējusi tādiem attīrīties. Cik nelaimīgi ir šie cilvēki, jo viņi ir paņemti ar varu, ne jau ar tīru dvēseli. Mans jautājums tiem, kas nodarbojas ar pieburšanu, – kāpēc jūs neattīstāt paši sevi? Kādēļ jums ir vajadzīgs kaut kas svešs, nevis paša spēkiem sasniegts un iziets ceļš?
Tas ir par stāstu, kad iekārojamais objekts ir aizņemts partneris, bet kā pievērst sirdī brīva cilvēka uzmanību?
Atverot iekšējo mīlestību sevī!
Kā?
Sevi iemīlot! Sāksim ar sevis cienīšanu, mīlēšanu un attīstīšanu. Nevis ieslēdzies sevī iekšēji un gaidi brīnumu, bet gan strādā ar sevi, attīsti interešu loku, komunicē ar jauniem cilvēkiem un atver sevi. Kad iemīlēsi pats sevi, tad arī apkārtējie tevi mīlēs.
Vai kādu maģiju šeit varētu izmantot? Kaut drusciņ?
Protams, var ņemt talkā dažādus rituālus. Sevis iemīlēšanai palīdz rozā kvarca ūdens dzeršana, kas ir sentēvu metode. Ņem trīs neapstrādātus rozā kvarca akmentiņus, ko liek ūdens glāzē, notur nakti un no rīta ūdeni izdzer. Var pirms tam ūdeni uzrunāt ar dažādām afirmācijām, piemēram: Esmu skaista un mīlu sevi. Tas ir veids, kā tu izmaini sevī iekšējo informāciju, jo cilvēks sastāv no ūdens. Vēl viena iedarbīga metode ir ar labiem vārdiem uzrunāt savu spoguļattēlu, piemēram: Ai, ku man tā kroka uz vēdera ir forša! Tas ir veids, kā tu sev palīdzi un transformē.
Pastāsti, kā tu palīdzi citiem?
Katrs cilvēks un gadījums ir individuāls. Un nav vienas unikālās receptes, kā visiem palīdzēt. Katram jāiedod savējā. Ir jāatrod metodika, kā palīdzēt cilvēkam, taču sākumā jāveic diagnostika, lai saprastu, kas ar cilvēku ir darīts līdz šim un kādi spēki uz viņu iedarbojušies. Varbūt ir iedots kas pārtikā? Varbūt taisīti uzbrukumi uz lellēm, piesaistīts kāds mirušais gars vai sabērtas kapu smiltis?
Kā tu to spēj noteikt? Izmantojot gaišredzību?
Jā. Un vēl es cenšos uz cilvēku skatīties kopumā. Ka no kuņģa var sāpēt galva, veģetatīvā distonija var aizsākties no vairogdziedzera, muguras vai kuņģa, ne tikai psihisku iemeslu dēļ. Veģetatīvo vēl var izraisīt enerģētiskie uzbrukumi – cilvēkam nav fiziskas kaites, bet ir pārsists fizioenerģētiskais lauks, kuru medicīna, protams, nevar pierādīt un neko izdarīt.
Piemēram, cilvēks regulāri pamostas trijos naktī ar trauksmi un vaļā acīm, kas, iespējams, nozīmē, ka pusnaktī tiek aktivizēta maģiskā iedarbība, kas pie viņa nonāk pēc pāris stundām. Vēl eksistē noskaudumi, piemēram, tu saņem komplimentus, ko devējs izteicis ar pretēju nozīmi, kamēr tev mērs ir pilns un tu salūsti. Pret šo var aizsargāties ar attīrīšanās kūri reizi ceturksnī – dzert uzrunāto vai svētīto ūdeni, lai nomainītu informāciju sevī. Der arī sāls vannas un izsvīšana pirtī.
Un kur sākas nopietnās raganu kaujas?
Tās manā skatījumā jau ir slepkavība. Maģisks uzbrukums kā konkrēta, apzināta rīcība. Maģija ir ass nazis, ar kuru var gan maizīti nogriezt, gan arī cilvēku nogalināt. Tas tāpat kā baznīcā, kur zem viena jumta dzīvo gan baltais, gan melnais – cilvēks dodas turp gan lūgties, gan paveikt sliktas lietas. Arī Iņ/Jan princips. Šis balanss nekad neizzudīs, tas vienmēr dzīvē būs it visā. Velns arī uz zemes eksistē, bet arī ar to var daudz ko sarunāt un atpirkties.
Kurš saņem sodu raganu kauju iznākumā? Piemēram, ja pie tevis pēc palīdzības atnāk klients, kuram uzlikts lāsts ar cita meistara palīdzību?
Meistars nekad pa muguru nedabūs. Salīdzini to ar tiesas procesu. Meistars pret meistaru ir kā prokurors pret advokātu, ko nolīguši klienti. Augstākie spēki ir tiesnesis. Sodu rezultātā dabūs viena vai otra puse, respektīvi, klients. Un tiesvedības laikā noskaidrosies, kurš no meistariem ir labākais – advokāts vai prokurors? Brīžiem gadās, ka jāpieslēdz vairāki advokāti vai prokurori, lai vinnētu tiesu.
Kā un kur esi sadarbojusies ar citām raganām?
Klosterī ar matuškām, kur es bieži vien aizbraucu padzīvot un mums ir diskusiju vakari. Viņas bieži vien ir raganas – redzošas sievietes, kas iestājušās klosterī, lai pasargātu sevi. Ja viņām saka: “Jums šeit noteikti ir grūti,” viņas atbild: “Nē, jums tur, ārā, ir grūti! Mums te viss ir zināms, sava kopiena, mēs esam pasargātas.” Tieši tāpat kā pie jebkura meistara, arī pie matuškas ir iespējams aiziet konsultācijā, saņemot receptes, padomus un lūgšanas. Viņa tavu skatījumu uz dzīvi viennozīmīgi pamainīs.
Otrs ir raganas, kas dzīvo sabiedrības dzīvi – viņas vai nu baidās, vai arī neatklājas. Tām ir daudz grūtāka dzīve.
Taču, vispārīgi skatoties, maģiju mēs pielietojam ikdienā jebkur! Aizdedzot sveci, dzerot rīta kafiju, nopušķojot egli, kāzas, bēres – tie visi ir rituāli. Mēs sadzīvē pielietojam daudz maģisku rituālu, pat neapzinoties.
Vai raganas savā starpā dalās ar zināšanām?
Jā, man ir vecmeistari, kas ir mani apmācījuši. Esmu pateicīga meistarei, kas man ir iemācījusi noņemt 130 rozes. Bieži vēl tagad komunicēju ar vienu tautas dziednieci un vienu pareizticīgo meistari. Citreiz ir nepieciešams pakonsultēties ar kolēģi, ja gadās kāds sarežģītāks klients. Skatījums no malas ir ļoti palīdzošs, kā saka – psihologam psihologs.
Un tu savukārt dalies ar zināšanām lekciju veidā ar citiem.
Jā, jo tādējādi es varu vienlaikus nokonsultēt vairāk cilvēku. Es dodu plašāk. Pasaule no tā kļūst zinošāka.
Zinu, ka tu esi pazīstama ar pazudušu cilvēku un lietu atrašanu. Padalies, lūdzu, ar metodoloģiju, kā šis process notiek?
Ar enerģiju palīdzību. Ja pazudis maks, tad jāmeklē caur naudas enerģiju. Ja cilvēks ir miris, tad enerģija ir kā stāvošs ūdens, bet, ja enerģētiskā bilde ir kustībā, tad pazudušais cilvēks ir dzīvs. Visbiežāk es lietu mēģinu atrast caur cilvēku, piemēram, ja nozagta mašīna, tad meklēju zagli, kam pieslēgties un saskatīt sev pazīstamas zīmes. Noder ceļa zīmes. Ja esmu bijusi tajā reģionā, tad uzdevums ir viegls, jo redzu sev zināmu ceļa līkumu, par ko paziņot policijai, lai tur sagaida un aiztur zagto mašīnu.
Kādai jābūt raganai?
Ar stingru, nelokāmu viedokli. Dumpinieciskai. Vēl mums pārmet, ka mēs maz smaidot. Nu jā, mēs esam redzējušas visu un piedzīvojušas daudz ko. Tur nav par ko īsti smaidīt… Ko cilvēks cilvēkam spēj izdarīt un novēlēt… Kā mīlestība pārvēršas naidā un atriebībā. Kad karjeras dēļ cilvēks vairs nerēķinās ar pārējiem, dzenoties pakaļ savam egoistiskajam mērķim. Raganai būt nav rožaina dzīve.
SANITA PETERE
Juriste, ar augstāko izglītību kultūras vadībā un menedžmentā.
Litoterapeite ar 20 gadu pieredzi, litoterapiju apguvusi Vācijā.
Seno zināšanu turētāja un svētvietu apzinātāja.
Grāmatu kolekcionāre, kas apkopo senās receptes un rituālus, ko izmantojuši mūsu senči.
Ezoterisko, meditatīvo, tradīciju pasākumu un festivālu organizatore un dalībniece.
Uzņēmēja – White Witch veikala īpašniece.
Lasa lekcijas ne tikai latviešu valodā Latvijā dzīvojošajai auditorijai, bet arī regulāri dodas uz Maskavu, lai izglītotu interesentus tur.
Dalās zināšanās par litoterapiju (akmeņiem), mājas attīrīšanu un enerģijas radīšanu.
