Ārsts: Latvijā modernā neiromodulācija jāizmanto plašāk 4
Kristīna Blaua
Ārstējot pacientus ar neiroloģiskām slimībām, pasaulē un arī Latvijā arvien biežāk izmanto inovatīvu metodi – elektrisku iedarbību uz centrālo vai perifēro nervu sistēmu jeb neiromodulāciju, kas var palīdzēt gadījumos, kad medikamentozai ārstēšanai nav pietiekami labu rezultātu. Šai metodei veltīta Baltijas konference notiks Rīgā 9. – 10. maijā, pulcējot jomas speciālistus un pacientu pārstāvjus.
“Metožu kopums, ko dēvējam par neiromodulāciju, var palīdzēt epilepsijas, migrēnas, depresijas, parkinsonisma, multiplās sklerozes un citu neiroloģisku slimību pacientiem,” pastāstīja P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, VCA neiroloģijas dienesta vadītājs un klīnikas “DiaMed” neirologs Jānis Mednieks.
Kad medikamenti nelīdz vai nepalīdz pietiekami
Par neiromodulāciju dēvē metožu kopumu, ar kuru palīdzību tiek veikta elektriska iedarbība uz kādu no nervu sistēmas daļām – centrālo vai perifēro nervu sistēmu ar mērķi izmainīt tās aktivitāti. Neiromodulācijas metodes var būt mazāk vai vairāk invazīvas, procedūras laikā implantējot stimulatoru vajadzīgās nervu sistēmas daļas darbības stimulācijai.
Neiromodulācijas metodes var palīdzēt ļoti plaša spektra saslimšanu gadījumā, kad medikamentoza ārstēšana nepalīdz vai nepalīdz pietiekami. Šīs tehnikas, kuras pasaulē pazīstamas jau desmitiem gadu, skar arī būtisku Latvijas iedzīvotāju daļu. Piemēram, vismaz 15 tūkstoši cilvēku slimo ar epilepsiju, bet depresija var būt līdz 5% iedzīvotāju.
“Par katru gadījumu, kad pacients būtu piemērots šīs metodes izmantošanai, lemj ārstu konsīlijs, lai pārliecinātos, ka neirostimulācija ir labākais risinājums, kas ļaus uzlabot dzīves kvalitāti,” skaidro J. Mednieks.
Ja jāpieņem lēmums starp invazīvu vai neinvazīvu metodi, priekšroka tiek dota pēc iespējas mazāk invazīvai manipulācijai, bet arī invazīvo metožu spektrs atšķiras. To uzskatāmi raksturo iejaukšanās epilepsijas un Parkinsona slimības gadījumā. Lai veiktu klejotājnerva stimulāciju (VNS) epilepsijas pacientiem, elektrostimulācijas ierīci implantē zem ādas ap klejotājnervu kakla apvidū. Īstenojot dziļo smadzeņu stimulāciju Parkinsona slimības un citu neiroloģisko traucējumu gadījumā, elektrodu ievieto galvas smadzenēs.
Ārsts neiroloģisko stimulatoru ievietošanu salīdzina ar implantu izmantošanu citu orgānu sistēmu, piemēram, sirds darbības stimulācijai. “Īstenībā princips ir ļoti līdzīgs, lai arī stimulēts tiek nevis sirds muskulis, bet noteikta galvas smadzeņu centra darbība. Pēc stimulatora implantēšanas to novēro speciālisti – neirologs un neiroķirurgs, lai nepieciešamības gadījumā veiktu korekcijas. Izmantojot VNS, būtiski pakāpeniski palielināt stimulācijas intensitāti, lai pacients pierastu un tā neizraisītu nekādas nepatīkamas sajūtas un blakusparādības.”
VNS uzsākta pirmajiem pacientiem, kas jaunāki par 18
Kā pozitīvu pavērsienu Jānis Mednieks min 2022. gada rudenī uzsākto valsts apmaksāto klejotājnerva stimulāciju pirmajiem septiņiem pacientiem bērnu vecumā. Līdz tam to varēja veikt tikai par ģimenes līdzekļiem vai sabiedrības ziedojumiem.
Taču Jānis Mednieks uzskata, ka valsts atbalstam šajā jomā vajadzētu būt krietni plašākam, arī ārsti būtu gatavi jaunās metodes izmantot. “Liela nozīme ir gan ģimenes ārstu, gan speciālistu un pašu pacientu izglītošanai. Tas tiks akcentēts gaidāmajā konferencē, kur uzklausīsim arī pacientu pieredzi un rīkosim praktiskus seminārus,” uzsver J. Mednieks.
Latvijā būtu nepieciešams atbalstīt arī citas metodes farmakorezistentu neiroloģisku salimšanu ārstēšanai, kā tas notiek kaimiņvalstīs. Piemēram, sākts darbs, lai uzlabotu pacientu ar medikamentozi rezistentu depresiju ārstēšanu, pielietojot neiromodulācijas ārstēšanas metodes – transkraniālo magnētisko stimulāciju (rTMS) un līdzstrāvas transkraniālo stimulāciju (tDCS).
“Lai arī neiromodulācijas metožu izmantošana šķietami ir dārga, nedrīkst par zemu novērtēt finansiālo ietekmi, kāda ir ekonomiski aktīvu cilvēku ilgstošai darbnespējai un pat invaliditātei, kas skar arī viņu ģimenes locekļu dzīvi,” skaidro J. Mednieks.
Veselības ministrija atbalsta, finansējums jāmeklē
Kopš 2022. gada 1. aprīļa klejotājnerva stimulācijas sistēmas implantācija tiek apmaksāta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacientiem ar zāļu rezistentu epilepsiju, gadījumos, kad nav piemērota vai ir neefektīva ķirurģiska ārstēšana, nav piemērota vai neefektīva ketogēna diēta pēc Epilepsijas un miega medicīnas centra konsīlija lēmuma (manipulācija un attiecīgās medicīniskās ierīces iekļautas valsts apmaksāto manipulāciju sarakstā).
Kā informē Veselības ministrijā, neiromodulācijai nepieciešamās medicīniskās ierīces daļēji tiek apmaksātas P.Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai.
Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem rēķiniem no valsts budžeta apmaksā:
– Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai – muguras smadzeņu stimulācijas komplektus un to daļas; intratekālās zāļu ievades mehānismu un tā daļas, kā arī intratekālai ievadei nepieciešamās zāles un to ievadei paredzētu vienreizēju uzpildes komplektu.
– Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai – dziļās smadzeņu stimulācijas komplektus un to daļas, kas paredzētas jau implantētu elektroneirostimulatoru nomaiņai (piemēram, pacientiem, kam stimulators implantēts BKUS un kas sasnieguši 19 gadu vecumu).
2022. gadā Veselības ministrijā vērsās RAKUS par Neiromodulācijas kabineta izveidi, finansējot šādas programmas:
– galvas smadzeņu dziļās stimulācijas metode ar kustību traucējumu kontroles terapiju,
– hronisku sāpju ārstēšana ar muguras smadzeņu stimulāciju,
– intratekālās infūzijas (nodrošina zāļu iedarbību tieši muguras smadzenēs) sistēmas implantācija hronisku sāpju ārstēšanai,
– intratekālās infūzijas sistēmas implantācija spasticitātes (patoloģisks, gribai nepakļauts muskuļu tonuss) ārstēšanai,
– klejotājnerva stimulācijas metode.
Klejotājnerva stimulācijas sistēmas implantācija (ne tikai bērniem) bija iekļauta veselības nozares prioritāro pasākumu 2023.-2025.gadam sarakstā, taču nepieciešamais finansējums netika piešķirts. Citas manipulācijas ir Nacionālā veselības dienesta izvērtēšanā.
Veselības ministrija konceptuāli atbalsta šo metožu apmaksu, bet to apmaksas iespējas ir atkarīgas no valsts budžeta finanšu iespējām un papildu finansējuma veselības nozarei.
Meklē jaunus risinājumus sāpju terapijai
Eiropas Savienībā atzīst, ka arī hroniskas sāpes ir nopietna veselības problēma un viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem. Vairāk nekā 150 miljoni eiropiešu izjūt hroniskas sāpes, kas pasliktina viņu dzīves kvalitāti un palielina veselības aprūpes sistēmas izmaksas.
Paredzams, ka pacientu skaits palielināsies, jo sabiedrība noveco. Esošās tradicionālās ārstēšanas metodes ir ar daļēju iedarbību, tāpēc ir svarīgi rast dzīvotspējīgus risinājumus. Piemēram, kādā ES finansētā projektā tiek izstrādāta valkājama ierīce neinvazīvai sāpju ārstēšanai, kuras pamatā ir klejojošā nerva elektrostimulācija ausī. Tās novatoriskais ar bioloģisko atgriezenisko saiti kontrolētais algoritms reāllaikā apstrādā pacienta fizioloģiskos datus, lai automātiski pielāgotu terapiju, ņemot vērā pacienta individuālās vajadzības un ārstu nepārtrauktas uzraudzības vajadzības.
Eiropā strādā, lai saskaņotu attīstību un drošuma prasības
Neinvazīvās smadzeņu stimulācijas (NIBS) metodes, tostarp transkraniālā magnētiskā stimulācija (TMS) un zemas intensitātes transkraniālā elektrostimulācija (tES, galvenokārt transkraniālā tiešās strāvas stimulācija – tDCS), starptautiskajā zinātniskajā un klīniskajā sabiedrībā ienāca pirms četriem gadu desmitiem. Eiropas pētnieki, klīnicisti un NIBS ierīču ražotāji ir bijuši pionieri inovatīvu NIBS tehnoloģiju, pētniecības paradigmu un klīnisko protokolu izstrādē, lai uzlabotu izpratni par smadzeņu darbību veselības, neiroloģisko un psihiatrisko slimību un citās jomās.
“Visas ieinteresētās personas jau no paša sākuma ir izrādījušas lielu entuziasmu attiecībā uz NIBS pieejām, atzīstot to potenciālos ieguvumus gan neirozinātniskajos pētījumos, gan klīniskajā izmantošanā, vienlaikus kritiski izvērtējot to drošumu. Tomēr daudzās NIBS pētniecības un klīniskās darbības Eiropā šobrīd saskaras ar ievērojamām problēmām,” pastāstīja neiroloģijas profesore Andrea Anatala no Getingenes Universitātes.
Pēc viņas vārdiem, pacientiem joprojām ir ierobežota piekļuve NIBS, ko atbalsta atbilstošas kompensācijas stratēģijas, lai gan pēdējās desmitgades laikā ir pieliktas pūles, lai ieviestu daudzas kvalitātes un drošuma pārbaudes. Pēc viņas vārdiem, jaunā Regula par medicīnas ierīcēm un NIBS ierīču ar nemedicīnisku mērķi pārklasifikācija šobrīd bremzē pētniecību un klīnisko pētījumu uzsākšanu.
Neiromodulācijas tehnoloģiju izmantošanu cilvēkiem regulē īpaši ES izstrādāti noteikumi, kas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu šo ierīču drošumu, efektivitāti un ētisku izmantošanu. ES Regulai par medicīniskajām ierīcēm (MDR) un tās labojumiem ir būtiska nozīme šajā tiesiskajā regulējumā, jo tā tieši ietekmē neiromodulācijas ierīču ražošanu, tirdzniecību un lietošanu zinātniskiem pētījumiem, ārstēšanai vai individuālai lietošanai.
