Ārstniecības augi pret pavasara spēku izsīkumu. Der arī pērn vāktie 0
Smel spēku dabā! Trāpīgi un patiesi teikts. Taču ziemas izskaņā daba vēl snauž, viss tāds pelēcīgs un saguris.
Zinoši ļaudis māk rast spēcinājumu arī rimtos dabas ritmos.
Ar padomu talkā nāk augu pētnieki Vija Eniņa un Artūrs Tereško.
Tēja, kas uzlabo omu
“Vērtīgums ir saglabājies arī pērnvasar ievāktajos ārstniecības augos,” teic Vija Eniņa. Pret pavasara izsīkumu viņa iesaka ārstniecības augu drogas, kas ir bagātas ar vitamīniem, flavonoīdiem un minerālvielām.
Šīs bioloģiski aktīvās vielas, no kurām daudzas ir spēcīgi antioksidanti, mazina organisma piesārņojumu, kas nereti ir viens no noguruma cēloņiem.
Zināmākās vitamīnu drogas ir upeņu ogas un lapas, pīlādžu, smiltsērkšķu, melnā plūškoka ogas, rožu un irbenes augļi, nātru un gaiļbiksīšu lapas. Tajās ir gan askorbīnskābe, gan citi vitamīni un minerālvielas, kas nepieciešamas organisma normālai darbībai.
Ja vēlas smaržīgu, garšīgu un arī veselīgu tēju, kas turklāt vairo pozitīvas emocijas, ņem spēcīgās odziņas – pīlādžus un upenes.
Labi der kumelītes ziedi, piparmētras, melisa, asinszāle un ugunspuķes laksti. Kumelīte, piparmētra, melisa un asinszāle labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, palīdz justies mierīgāk un harmoniskāk, bet ugunspuķe stiprina imunitāti.
“Pats process, liekot kopā dažādas drogas un meklējot sev tīkamāko sastāvu, ir aizraujoša nodarbe, kas palīdz atvairīt pavasara nogurumu. Nekādu likumu nav, jo tā ir ikdienā dzerama tēja, kas uzlabo omu un pašsajūtu, nevis karo ar kādu kaiti. Cilvēks taču nav slims, vien nav īsti atmodies pēc ziemas,” uzsver Vija Eniņa.
Kā pareizi gatavot šādu tēju?
Drogu maisījumu aplej ar verdošu ūdeni, lai labāka būtu aktīvo vielu ekstrakcija. Ievilkšanās laiks – no 5 līdz 15 minūtēm. Ilgumu katrs nosaka pats, jo tējai jābūt garšīgai un jāsniedz pozitīvas emocijas. Koncentrētās un rūgtās tējas lai paliek slimošanas reizei!
No mežrozītes līdz rodiolai
Artūrs Tereško uzsver, ka pēc garās ziemas ir mazāk mundruma, jo sāk pietrūkt D un C vitamīna, arī mikroelementu. Tāpēc viņš īpaši izceļ mežrozītes augļus.
Sārtie bumbulīši satur pilnvērtīgu un organismam viegli uzņemamu mikroelementu un vitamīnu kompleksu.
Tie labi saglabājušies sasaluši ziemā pie krūma, turklāt nav jābaidās, ka zudis C vitamīns, jo šiem augļiem drīzāk skādē karsēšana, nevis sals.
Mežrozītes ieber termosā (ņem aptuveni sauju uz litru), aplej ar 60 grādu karstu ūdeni un notur līdz nākamajam rītam. Šāda tēja ne vien labi garšo, bet arī stiprina, uzmundrina, veicina imunitāti, aktivizē vielmaiņu un asina prātu.
Dakteris vēl iesaka dzert ārstniecības augu tēju, īpaši liekot lietā to, kam ir ne tikai zieds, bet arī zaļā daļa. Viss zaļais satur hlorofilu, kas cilvēkam labi der, jo ir radniecīgs mūsu sarkanajiem asinsķermenīšiem.
Tieši zaļuma dēļ nākamais neparastais daktera Tereško ieteikums ir saglabājušies saldēti garšaugi dilles, pētersīļi un citi, ko var ne tikai pielikt zupai vai salātiem, bet arī pagatavot tēju.
Vērtīgs ir priežu skuju dzēriens, jo tajā ir daudz C vitamīna. Skujas var pavārīt vai iebērt termosā, apliet ar karstu (ne verdošu) ūdeni un nostādināt līdz rītam.
Tējai der pievienot rodiolas sakni jeb zeltsakni. To var noturēt termosā līdzīgi kā mežrozīšu augļus vai priežu skujas. Rodiola sniedz mundrumu, vairo enerģiju, uzlabo fizisko un garīgo izturību. Šīs saknes labvēlīgā iedarbība uz veselību pierādīta nopietnos zinātniskos pētījumos.
No rodiolas saknes var gatavot ekstraktu uz spirta bāzes: 40 g saknes pārlej ar 100 g spirta (60 grādu) un kādu mēnesi notur. Lieto pa 20 pilieniem divreiz dienā – no rīta un pusdienās. Vakarā nav ieteicams, jo var tikt traucēts miegs.
Rodiolu pavairo, dalot sakni. Ja prāto, ko tad pavasarī stādīt, tirgū vai dārzkopības veikalā pameklē rodiolas sakni un ievies savā dārzā. Tas būs labs ieguldījums savas veselības labā.
Kāti, ogas un eļļa
Uz mežu vērts turp doties un savākt aveņu dzinumus, ko tautā mēdz saukt par aveņu kauliem. Sagriez kātus gabaliņos, uz litru ūdens ņem krietnu sauju un brīdi pavāri. Šāda tēja uzmundrina, ļauj turēties pretī saaukstēšanās vainām.
Ja mežā ieraugi kadiķi, palūko, vai tā zaros ir zilas odziņas. Savāc un katru dienu pārīti iemet mutē. Kadiķogas palīdz pretoties vīrusiem.
Dzērvenes diez vai purvā meklēsi, taču par tām der atcerēties. Dzērvenes spēks ir gan fitoncīdos un citās organiskajās skābēs, gan C, B grupas un PP vitamīnos, gan minerālvielās. Tas viss paaugstina organisma spēju saglabāt veselīgo līdzsvaru.
Smiltsērkšķos ir daudz A un E vitamīna. Der gan sula, gan nektārs, bet vēl labāka ir eļļa. Simtprocentīgu eļļu tomēr vajag atjaukt ar olīveļļu, lai nav pārāk intensīva (attiecība 1 : 5). Lieto pa 20–30 pilieniem dienā.
Tikpat augstvērtīga ir kaņepju eļļa, tā labās attiecībās satur omega-3 un omega-6. Eļļu var pievienot ēdienam vai lietot tāpat pa tējkarotei katrā maltītē trīsreiz dienā. Kaņepju sviestiņš arī ir vērtīgs, tomēr labāk izvēlēties eļļu.
Modinām un uzmundrinām
“Ķermeņa atmodināšanai un aktivizēšanai pēc ziemas vislabāk noder dzīvais zaļums. Taču, kamēr dabā vēl tā maz, zaļo spēku var rast diedzējumos vai steidzinātajos zaļumos uz palodzes,” uzsver farmācijas doktore Vija Eniņa.
Diedzējumu lielākā vērtība ir to pamodinātā dzīvības enerģija – aktivizējas vitamīni, enzīmi, minerālvielas, bet ogļhidrāti, olbaltumvielas un tauki, tātad sēklās uzkrātās barības vielas, tiek sašķelti līdz vienkāršām, cilvēka šūnām viegli izmantojamām sastāvdaļām. Tas viss organismam dod nepieciešamo, ātri uzņemamo papildu enerģiju.
Diedzēšanai parasti izmanto ātri dīgstošos kressalātus, redīsus, Ķīnas pupiņas, lucernu, lēcas, retāk rudzu, kviešu vai auzu graudus. Noteikti jāizvēlas nekodinātas sēklas!
Tāpat var iegūt pirmos zaļumus – uz palodzes steidzināt sīpolus, selerijas, pētersīļus, bietes. Zaļās lapiņas uz sviestmaizes vai salātos ir labs organisma enerģijas papildinājums. Sakni ievieto traukā ar ūdeni (tā parasti steidzina sīpolus) vai iestāda augsnē puķu podā vai kastītē.
Bioaktīvie savienojumi saglabājušies arī saldētavas krājumos – gan saldētos garšaugos, gan ogās. Šo labumu pievienošana uzturam palīdz vieglāk uzveikt ziemas atstātās pēdas.
