No pļavas uz dārzu vai atpakaļ? 0
Laima Klimona augus iegādājas dažādās vietās. Piemēram, vislabāk ieauga lavandas, ko viņa atveda no Tallinas botāniskā dārza, tās izrādījās visizturīgākās. Stādīja arī citur pirktās, taču tās ātri vien izsala. Arī salvija izrādījās visai cimperlīgs augs.
“Kumelītes gan kuplo nebeidzami. Tik nevajag sēt dziļi, sīciņās sēklas vien uzkaisa zemes virskārtai un ar egles zariņu pārslauka pāri. Ir vērts dārzā ieviest īsto pļavas raudeni – tā lieliski smaržo un skaisti zied, turklāt izaug tik liela, ka var likt pirtsslotās. Te lieliski iederas balzama biškrēsliņš, lupstājs, vērmele, ārstnieciskais izops, alteja, sudrabsvece, arī upene, ķimene, kaņepe, rasaskrēsliņš un ārstniecības pātaine. Ir vērts sastādīt dažādas mētras, katrai ir sava smarža. Upesmētru gan neizdosies ieaudzēt, tad dārzā būtu jāizrok upe,” smejas Laima Klimona.
Var iesēt dilles. Nevis pamatīgas rindas kā sakņu dārzā, bet mazu laukumiņu – dažādībai. Ceļmallapu arī, lai bērni uzzina, cik tā labi palīdz, ja gadās kāds pušums vai sasitums.
Laima iestādījusi zalkteni, jo – kā citādi iemācīt bērniem indīgos augus. Turpat blakus kuplojas sniegpulkstenītes. Kāpēc, vai tās ārstnieciskas? “Veselībai derīgs ne vien tas, ko liek vēderā. Dziedina arī tas, par ko acs priecājas.
Ikviens taču sāk smaidīt, ieraugot pirmo sniegpulkstenītes zvaniņu. Pasmaidi, un visai dienai labs noskaņojums. Aptiekā nopērkamie vitamīni pēc tam vairs nav vajadzīgi.”
Dārza malā aug vilkābele, turpat blakus slejas kalnu priede. Pirmā priecē ar ziediem un augļiem visu vasaru, bet ziemā var saelpoties priedes skuju aromātu.
Kadiķi arī der iestādīt, tikai jāmāk. Laima to noskatījusi no sava vectētiņa – mežā izrok kadiķi un ar diedziņu atzīmē debespuses. Tieši tāpat stāda dārzā – nedrīkst sagrozīt, pagriezt uz citu debespusi. Arī sakni nedrīkst nocirst.
Svarīgi! Ir labi, ja ārstnieciskā dārziņa kopšanā iesaistās visa ģimene. Katrs var padarīt ko savu – vīrieši uzrakt zemi un pagatavot nātru vircu, bērni nolasīt kliņģerīšu ziedus vai saplūkt mētru lapiņas. Pat vecvecāki var nesteidzīgi lupināt kumelītes ziedus žāvēšanai.
Kā griezt un lietot
Tik rūpīgi iekopts un lolots dārzs, kā gan ceļas roka plūkt augus ārstnieciskam nolūkam?
* Nevienu augu negriež līdz zemei, nenoplūc visu, bet ņem pamazām – retinot un dodot iespēju ceriem no jauna sakuplot. Kliņģerītēm gan droši var noplūkt visus ziediņus. Pēc divām dienām tās atkal būs pilnos ziedos.
* Jāņem vērā Mēness fāzes. Dilstošā fāzē vākts augs centīsies izdzīvot, pats patērēs cilvēkam nepieciešamās bioloģiski aktīvās vielas. Fitoterapeits Artūrs Tereško iesaka augus labāk vākt jauna Mēness fāzē, jo tad viss labums nāk no saknēm uz lakstiem. Šādi vākti augi labāk izžūst un uzglabājas. Tomēr jāraugās, lai, gaidot pareizo fāzi, nepalaistu garām vislabāko ziedēšanas laiku – ziedi ir visvērtīgākie, līdzko sāk plaukt.
* Saknes jārok veca Mēness fāzē, tad tajās ir viss spēks. Rudenī vāktas saknes ir ārstniecībai noderīgākas.
* Ir augi, ko labāk vākt dienas otrajā pusē, kad lielāks kļuvis vērtīgo glikozīdu saturs tajos, piemēram, gaiļpiešus, krūkļa mizu, zirgskābenes sēklas un saknes, asinszāles, puplakša lakstus, pienenes saknes un lakstus, bērza lapas un pumpurus, melnā plūškoka un kastaņas ziedus, liepziedus, dzeltenā amoliņa lakstus, deviņvīru spēka un trejkrāsu vijolītes ziedus.
* Laimas Klimonas ieteikums par augu vākšanu ir nedaudz citāds: griez tad, kad esi dusmīgs. Tad roka ir drošāka, žēlums pagaisis.
