Ārstiem pieliek 10%, ministriem – 42%. Vai ir taisnīgi valsts amatpersonām palielināt algas šajā krīzes laikā? 219
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai ir taisnīgi valsts amatpersonām palielināt algas šajā krīzes laikā, kad iedzīvotājiem dramatiski aug izmaksas, bet daudziem no viņiem algas un pensijas tam līdzi netiek? Šāds jautājums radies sabiedrībā, kad medijos tika atgādināts, kādas algas gaidāmas ministriem, deputātiem un citām amatpersonām saskaņā ar pērn pieņemto likumu.
Pagājušajā gadā valdība akceptēja un 13. Saeima gada nogalē (2021. gada 16. novembrī) steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas ļaus no 2023. gada 1. janvāra strauji palielināt Latvijas valsts amatpersonu algas. Kā informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis, šim nolūkam nākamā gada valsts budžeta ietvarā esot paredzēti 11 miljoni eiro.
Pirmo reizi Atlīdzības likumā ir iekļauts arī Valsts prezidenta atalgojums (līdz šim tas bija gadskārtējā Valsts budžeta likumā). Par šo likumu toreiz diskutēja vairākās Saeimas komisijās, kā arī plenārsēdē un deputāti divos lasījumos to pieņēma ar pavisam nelielu balsu pārsvaru – par to nobalsoja 51 koalīcijas deputāts.
Ar kādu pamatojumu tapa šie grozījumi?
“Satversmes tiesa savā spriedumā ir norādījusi, ka ir jānodrošina savstarpējo valsts varas atzaru atalgojuma līdzsvars. Pavērtējot dažādas valsts amatpersonu algas, pārliecinājāmies, ka, piemēram, Ministru prezidents un Valsts prezidents nav visatalgotākās amatpersonas.
Arī vairāku Saeimas deputātu alga kopā ar piemaksām pārsniedza Saeimas priekšsēdētājas algu. Tagad ar likumu ir noteikts, ka visām piecām valsts augstākajām amatpersonām (Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, Satversmes tiesas priekšsēdētājam un Augstākās tiesas priekšsēdētājam) no 2023. gada 1. janvāra, ir vienāda alga – 7962 eiro. Tātad valsts augstākās varas atzaru līdzsvars ir nodrošināts,” saka Valsts kancelejas (VK) Cilvēkresursu politikas nodaļas konsultante Laila Ruškule.
Taču ierēdniecības algu paaugstinājumam nākamajā gadā finansējums nav paredzēts, jo, kā norādījusi Valsts kanceleja, atlīdzības pārskatīšana iestādē sākotnēji jāīsteno esošā budžeta līdzekļu ietvaros, tai skaitā realizējot 2020. gada valsts pārvaldes reformu plānā nodarbināto skaita samazinājumu un ietaupītos līdzekļus novirzot pārējo nodarbināto atlīdzības pārskatīšanai.
Taču, kā informēja Finanšu ministrija, ministrijas savu ierēdņu, kā arī iestādēs strādājošo algu pieaugumam 2023. gada valsts budžetā esot pieprasījušas vairāk nekā 200 miljonus eiro. Šī summa vairāk nekā divas reizes pārsniedzot valsts budžeta iespējas.
Opozīcijas deputāti aicinās pārskatīt
Opozīcija ir apņēmības pilna vēlreiz celt gaismā Atlīdzības likumu 14. Saeimā, lai nepieļautu tik strauju algu lēcienu. Saeimas priekšsēdētāja alga pieaugs pat par 75%, parlamentārā sekretāra – par 63%, valdības vadītāja – par vairāk nekā pusi, ministru – par 42%. Piemēram, 13. Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) aizvadītā gada plenārsēdē, kurā tika pieņemti labojumi Atlīdzības likumā, norādīja, ka algu paaugstinājumiem ir jābūt sabalansētiem.
Viņš savu nostāju nav mainījis arī šobrīd: “Ja mediķiem no 2023. gada budžeta projektā paredzēts algu paaugstināt par 10%, tad man grūti iedomāties loģisku pamatojumu, kāpēc veselības ministram alga būtu jāpaaugstina par vairāk nekā 40 procentiem. To pašu var teikt arī par pedagogiem, kuru alga krietni atpaliek no tās, kas tiek paredzēta izglītības un zinātnes ministram. Visam ir jābūt saprātīgās robežās, tāpēc ZZS frakcija noteikti Saeimā rosinās diskusiju par šo jautājumu.”
Atlīdzības likuma grozījumus aicinās pārskatīt arī partija “Latvija pirmajā vietā”. “Ar ko gan valsts amatpersonas ir privileģētākas laikā, kad aug dzīves dārdzība, iepretim pensionāriem, pedagogiem, mediķiem vai jebkuru citu nozaru profesiju pārstāvjiem?” vaicā šīs partijas vadītājs un Saeimā ievēlētais deputāts Ainārs Šlesers.
Partija uzskatot, ka pieņemtie likuma labojumi pēc būtības esot jau iepriekš kritizētās atlīdzības sistēmas turpinājums, kas neviešot pārliecību ne par līdzsvara ievērošanu starp valsts varas atzariem, ne atlīdzības politikas sasaisti ar konkrētā snieguma kvalitāti, ne darba samaksas izlīdzināšanu visā publiskajā sektorā.
Savukārt Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”), 13. Saeimā būdams opozīcijā kā ZZS frakcijas deputāts, toreiz nobalsoja pret straujo valsts amatpersonu algu kāpumu, bet tagad savu viedokli ir mainījis. “Ja grib dabūt profesionāļus valsts pārvaldē un arī politikā, tad ir jāmaksā pietiekami augstas algas. Atceros to laiku, kad bija deputāti un ministri, kuri staigāja 2000 latu vērtos uzvalkos, kaut viņu alga bija tikai 500 latu.
Algām jābūt tādām, lai nerastos nekādi korupcijas riski.
Jāņem vērā, ka deputātu algas bija iesaldētas un varbūt arī tādēļ tas lēciens izskatās pārāk augsts. Bet es neuzskatu, ka tā ir ļoti liela alga, ko patlaban saņem Saeimas deputāti. Piemēram, man pēc nodokļu nomaksas kā deputātam uz rokas ir divi tūkstoši eiro, bet par komisijas vadīšanu ap 500 eiro. Tiesa, man ir arī nodokļu atvieglojumi par bērniem,” neslēpj Kučinskis un prognozē, ka gan jau opozīcija pie šī jautājuma atgriezīšoties.
Apskatot parlamenta mājaslapā internetā publicēto 13. Saeimas deputātu atalgojumu pa mēnešiem 2022. gadā, var pārliecināties, ka tas pēc nodokļu nomaksas svārstās nedaudz virs diviem tūkstošiem līdz gandrīz četriem tūkstošiem eiro.
Arī “Jaunās Vienotības” deputāts Arvils Ašeradens ir pārliecināts, ka opozīcija algu jautājumu cilāšot daudzas reizes, jo centīsies panākt to “iesaldēšanu”. “Jaunā Vienotība” negrasoties to atbalstīt, jo Atlīdzības likuma grozījumi tapuši divus gadus un tajos neesot nekādu noslēpumu un pēkšņu darbību.
“Tiek pārmests, redz, politiķiem algas tiks paaugstinātas, bet ierēdņiem ne. Bet politiķu algas ir tā sauktais atskaites punkts, piramīdas augstākais punkts, no kura sākas ierēdņu algu atskaites sistēma. Tādējādi algas valsts pārvaldē tiks sakārtotas. Kas tik ministriem nav jādara – izglītība jādzen uz priekšu, lai sasniegtu pasaules līmeni, enerģētikas jautājumi operatīvi jāatrisina… Tāpēc ministrijās ir nepieciešami labi atalgoti speciālisti. Algu paaugstināšana ir viens no valsts pārvaldes reformas uzdevumiem,” skaidro deputāts Ašeradens.
Ačgārna pieeja
Tomēr Atlīdzības likuma grozījumus kā ačgārnu pieeju valsts pārvaldes reformai raksturoja “Progresīvo” līderis un 14. Saeimā ievēlētais deputāts Kaspars Briškens.
“Tas nav pieņemami, ka vispirms algas tiek palielinātas politiķiem un tikai pēc tam ierēdniecībai. Rīgas domē ar “Progresīvo” līdzdalību tomēr algu kopējais paaugstināšanas process notika līdzsvarotāk. Skaidrs, ka praktiskais ikdienas darbs tiek iznests uz to cilvēku pleciem, kas strādā departamentos, tāpēc algas vispirms paaugstināja šiem cilvēkiem un tad pakāpeniski arī politiskajām amatpersonām.
Bet nacionālajā līmenī tas ir izdarīts otrādi – politiķiem algas ir paaugstinātas, bet ierēdniecībai – ne.
“Progresīvie” nebūs tie, kas bļaus, ka ministriem nav nepieciešama konkurētspējīga alga, bet vai ar tik lielu lēcienu? Lielākā problēma ir tā, ka netiek optimizēta valsts pārvalde, lai attiecīgi efektīvākai valsts pārvaldei varētu atļauties maksāt lielāku atalgojumu. Šobrīd veidojas pietiekami liela šķēre starp politiķu un ierēdniecības atalgojumu.
Lai veicinātu motivējošu valsts amatpersonu atalgojuma sistēmu, tomēr jāsāk no apakšas – no ierēdniecības, nevis no politiķiem. Ja paskatāmies uz pasaules sekmīgākajām valstīm no Singapūras līdz pat ziemeļvalstīm, tad redzam, ka politiķiem ir adekvāts atalgojums, bet vienlaikus arī ierēdniecībai tas ir konkurētspējīgs,” teic Briškens.
“Iesaldētās”un “atsaldētās” algas
13. Saeimas deputāti savu algu iesaldēja līdz sasaukuma beigām, un tā kopš 2019. gada bez piemaksām ir 2963 eiro (uz papīra), bet ministru un Ministru prezidenta alga visus šos gadus kaut nedaudz, tomēr pieaugusi. Piemēram, 2021. gadā valdības vadītājs saņēma 4950 eiro bruto, tad 2022. gadā – 5216 eiro, bet ministri attiecīgi – 4699 eiro un 4950 eiro.
Kā skaidroja Laila Ruškule, deputāta algas aprēķinam par pamatu tika ņemta 926 eiro bāzes alga, kamēr Ministru prezidentam un ministriem tā bija lielāka, proti, 2021. gadā – 1004 eiro, bet 2022. gadā – 1058 eiro.
Vienu gadu (2021. g.) tika iesaldētas arī valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļu algas, bet tām par pamatu tika ņemta no deputātiem atšķirīga bāzes alga – 976 eiro. Taču šogad šī alga ir “atsaldēta” un arī šīm amatpersonām algas aprēķinā tiek izmantota 1058 eiro bāzes alga, piemērojot koeficientu, un tā mēnesī ir attiecīgi 4285 eiro (bija 3953 eiro) valsts kontrolierim un 3513 eiro (bija 3240 eiro) Valsts kontroles padomes locekļiem.
Šīs bāzes algas ir politiķu pieņemtas un algu reformas izstrādātājiem nav vienkārši tajās orientēties.
Algas sev nepalielinot…
* Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstot par gaidāmo algu palielinājumu valsts amatpersonām, aptaujāja arī Saeimas deputātus un ministrus. Vieni teica, ka jautājumā neesot iedziļinājušies, citi nostādnē bija izvairīgi, bet citi algu celšanu atbalstīja. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (”Jaunā Vienotība”) LTV teica: “Es domāju, ka tas ir jādara. Tieši tāpat, kā ir jāpalielina algas, kā mēs esam saskaņojuši, pedagogiem, visiem pārējiem. Es saprotu, tas nav populāri, bet, nemitīgi raustīt sistēmu pa labi, pa kreisi arī nav pareizi.”
Uz jautājumu, vai esošajā situācijā valsts var atļauties 11 miljonus eiro, lai palielinātu algas dažādām amatpersonām, finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”) LTV vairākkārt atbildējis, ka lēmums pieņemts jau pērn, tādēļ tagad pieaugums esot tehnisks.
“Mēs iesniedzām budžetu Eiropas Komisijā, attēlojot visas politikas izmaiņas, kas ir bijušas, bet neiekļaujot jaunas politikas,” teicis Reirs. Uz LTV žurnālista iebildi, ka tā ir jauna politika – palielināt algas sev, Reirs atbildēja: “Algas sev palielinātas netiek. [..] Šis lēmums stājas spēkā 2023. gadā, lai nebūtu tā, ka valdība un Saeima nobalso par savām algām. Līdz ar to ir ievēroti visi principi.”
