Ārstiem ļaus pelnīt pašiem 6
Veselības ministrija izstrādājusi jaunu tiesību aktu, kas noteiks veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, un tas jau uzsaukts valsts sekretāru sanāksmē. Līdzšinējie Ministru kabineta (MK) noteikumi vairāku gadu laikā tika laboti vismaz 30 reižu, medicīnas darba organizatori bija neapmierināti, ka grūti izsekot līdzi grozījumiem, tāpēc ministrija nolēma visu salikt pa plauktiņiem, lai nerastos pārpratumi.
Tomēr ne viss ir izdevies saprotami. Piemēram, jaunais noteikumu projekts paredz iespēju ārstam aiziet no sliktā darba devēja. Ja ārsts nolems, ka labāk sniegt valsts apmaksāto pakalpojumu ārpus ārstniecības iestādes, ar kuru viņam noslēgts līgums, tad viņš to varēs darīt savā privātajā praksē. Nacionālais veselības dienests (NVD) varēs slēgt ar šo speciālistu līgumu, ja būs ievēroti vairāki profesionālās darbības noteikumi. Šogad pavasarī endokrinologi, kuri pacientus ārstē ambulatori, vēstulē Veselības ministrijai bija norādījuši, ka nevienlīdzība darba attiecībās esot radījusi nevienlīdzību darba samaksā – endokrinologs, kam ir tiešais līgums ar NVD, var saņemt divreiz lielāku atalgojumu nekā endokrinologs, kurš strādā veselības centrā, jo centri paturot peļņas veidā aptuveni 30 procentus no samaksas par pakalpojumu. Pašreizējā veselības aprūpes politika neatbalsta tiešo līgumu slēgšanu starp NVD un ārstu privātpraksēm. Atlases procedūra tiekot rīkota tikai izņēmuma kārtā un priekšroku vienmēr dodot veselības centriem. Tādējādi tiekot liegtas vienlīdzīgas konkurences iespējas starp ārstu endokrinologu praksēm un lielajiem veselības centriem.
Privāti praktizējošie mediķi uzskata: ja NVD ar viņiem slēgtu tiešo līgumu, naudas plūsma būtu daudz pārredzamāka, jo samaksu ārsts saņemtu bez starpniekiem. Ārsti ir pārliecināti, ka pastiprinātas konkurences apstākļos uzlabotos pacientu aprūpes kvalitāte un apmierinātība ar saņemto medicīnas pakalpojumu. Ministrija to ņēmusi vērā, izstrādājot jauno MK noteikumu redakciju. Turpretī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs, SIA “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzskata, ka aiziešana no sliktā darba devēja var beigties ar tādas kā universālveikalu medicīnas izveidošanos – vienā lielā veikalā ir daudz mazu veikaliņu, kuri nesadarbojas, jo jūtas kā konkurenti. Tāpat arī medicīnā – privātprakses neveicināšot ārstu sadarbību, vienotas komandas darbu pacientu interesēs. Decentralizācija varot novest pie tā, ka ambulatorās iestādes paliks bez speciālistiem.
MK noteikumu projektā sadaļā, kādos gadījumos NVD ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, norādīti astoņi konkrēti punkti, kuriem seko piebilde: kā arī citos neminētos gadījumos. Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne ir pārliecināta, ka “neminētie gadījumi” MK noteikumu projektā iekļauti apzināti, lai ministrija varētu manipulēt ar tām ārstniecības iestādēm, kurām rodas pretenzijas pret ministriju un tās struktūru darbu.
Lai veicinātu ģimenes ārstu ieinteresētību par saviem pacientiem un pacientiem par savu veselību, MK projektā ir ieviesta jauna prasība: pacients, kurš nav apmeklējis ģimenes ārstu vairāk nekā trīs gadus, tiks atskaitīts no pacientu reģistra. Ģimenes ārstam par šo pacientu netiks maksāta kapitācijas nauda (60 santīmu mēnesī). Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska pastāstīja, ka asociācija gatavo iebildumus ministrijai ne tikai pret šo MK noteikumu punktu. Viņa uzskata, ka tas ir pacientu tiesību pārkāpums, jo pacients var brīvi izvēlēties sev ģimenes ārstu un var būt dažādi apstākļi, kāpēc ārsts tik ilgi nav apmeklēts. Turklāt ne vienmēr iespējams ar pacientiem sazināties, jo ir nomainīts tālruņa numurs, dzīvesvieta, jaunieši sāk studijas…
Tāpat MK noteikumos precizēta sadaļa par līgumu slēgšanu ar ārstniecības iestādēm un medicīnas pakalpojumu apjoma plānošanu, lai nodrošinātu vienmērīgu to pieejamību visā Latvijas teritorijā.
