Vai nemitīgās pārmaiņas “Stradiņu” vadībā iespaido arī slimnīcas ārstu darbu? 2
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu šonedēļ bija spiests atstāt kārtējais valdes priekšsēdētājs Dins Šmits. Neilgā laikā tas jau ir trešais vadītājs.
Andrejs Ērglis, profesors, Kardioloģijas centra vadītājs: “Kamēr veselības aprūpes sistēmā nebūs nopietnu, vērā ņemamu izmaiņu, tikmēr nebūs arī stabilas valdes. Ir nepieciešams likums par universitātes slimnīcām, kur cita starpā būtu noteiktas saprotamas prasības valdes locekļiem, kā arī tam, kā viņus ievēl vai ieceļ. Tas ir Saeimas uzdevums. Skaidrs, ka šī nesakārtotība atstāj iespaidu arī uz medicīnas kvalitāti. Finansējums būtu jākoncentrē tur, kur mediķi ārstē sarežģītas slimības, kur ir augsti profesionāls līmenis. Piemēram, Kardioloģijas centra finansējums pēdējos gados ir sarucis par aptuveni četrdesmit procentiem. Būtu aplam domāt, ka tādēļ ārsti sākuši sliktāk strādāt, nebūt ne. Slimnīcā nepieciešams atjaunot tehnoloģijas, viss taču nolietojas. Ja valsts slimnīcām piešķir galvojumu, tad valstij, nevis valdei jāzina, kā to atdos. Mediķiem nav jāatbild par būvniecību, viņiem jāārstē.”
Eva Strīķe, asociētā profesore, Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītāja: “Šīs svārstības uz kādu laiku rada tādu kā beznotikumu periodu, apstāšanās fāzi slimnīcas attīstībā. Mediķi, protams, turpina strādāt, taču viņiem ir svarīga stabilitāte un slimnīcas perspektīva. Lai to nodrošinātu, steidzami nepieciešams izstrādāt un pieņemt likumu par universitātes slimnīcām. Patlaban slimnīcas darbs tiek vērtēts, ņemot vērā ekonomiskās sviras, nevis cilvēka dzīvību. Ja tas nav ekonomiski, tātad tas ir peļami.”
Valdis Pīrāgs, profesors, Endokrinoloģijas centra vadītājs: “Izmaiņas slimnīcas vadībā izsit no ierindas ikvienu ārstu, kurš jūt līdzi savas ārstniecības iestādes attīstībai. Te strādājuši gan tādi vadītāji, kas slimnīcu vadījuši kā dzelzceļa depo, gan tādi, kas rīkojušies, it kā šeit būtu farmācijas uzņēmums. Tieši universitātes slimnīcas likumā būtu jānosaka šādas lielas slimnīcas pārvaldības forma. Tik lielas slimnīcas kā “Stradiņi” visā Eiropā ir augstākā līmeņa nacionālā bagātība, kur ārstē sarežģītas slimības un kur strādā augsti profesionāla līmeņa medicīnas speciālisti. Valstij jārūpējas nevis par medicīnas biznesu, bet gan par tiem cilvēkiem, kas visu mūžu cītīgi maksājuši nodokļus, bet nav tikuši pie turības un kaut kādā dzīves periodā viņiem nepieciešama medicīniskā palīdzība augsta līmeņa klīnikā.”
Andrejs Millers, profesors, Neiroloģijas klīnikas vadītājs: “Neatkarīgi no tā, vai atkal atcelta kārtējā valde, mēs cenšamies darīt savu darbu un ceram, ka turpmāk būs arvien labāk. Klīnikā ārstē akūtas neiroloģiskās saslimšanas, un ne jau no tā, ka tagad atkal piedzīvotas pārmaiņas slimnīcas vadībā, mēs sāksim sliktāk strādāt. Man kā ārstam nav pietiekamas informācijas par iemesliem, kas noveduši pie izmaiņām slimnīcas vadībā. Akcionārs, nevis ārsti izlemj, vai konkrētās personas spēs vai nespēs profesionāli pildīt savus pienākumus valdē. Tiesa, ir dīvaini, ka, atceļot valdes priekšsēdētājus, gan iepriekšējos, gan pašreizējo, tiek piesauktas tiesībsargājošās institūcijas. It kā pie visām slimnīcas nelaimēm būtu vainīgs tikai viens cilvēks. Protams, jebkurām neskaidrām pārmaiņām līdzi nāk nestabilitāte. Bet stabilitāti visvairāk vēlas pacienti, kuriem nepieciešams uzstādīt diagnozi un veikt sarežģītu ārstēšanu. Universitātes slimnīcai ir jābūt ilgtermiņa stratēģijai, kas nemainās atkarībā no tā, kas nokļūst pie vadības stūres. Neiroloģijas klīnikai visu šo slimnīcas vadības svārstīgo laiku ir izdevies noturēties labā līmenī – insulta slimnieku vidū, kas izrakstīti no slimnīcas, mirstība ir uz pusi mazāka, nekā ārstējoties citos stacionāros. Tas apliecina, ka ārstniecība notiek pēc pareizā algoritma.”
