Ārsti diskutē par psihiatrijas reģistru un jauniešu pašnāvībām kredītu dēļ 0
Nesen Latviešu ārstu un zobārstu asociācija (LĀZA) rīkoja diskusiju par bērnu garīgā rakstura problēmām.
Saeima ir uzdevusi Pārresoru koordinācijas centram sagatavot ziņojumu par to, kas notiek šajā jomā Latvijā.
LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka pastāstīja, ka apvienība ir iesniegusi priekšlikumu Pārresoru koordinācijas centram, lai gala ziņojums būtu saturīgāks un pragmātiskāks.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs norādīja, ka
psihiatrijas reģistru diemžēl joprojām mēdzot izmantot diskriminācijai, kad ir runa par kādas personas piekļuvi valsts noslēpumam.
“Psihiskie traucējumi bērnu vecumā tiešām ir ļoti izplatīti. Oficiālā statistika rāda, ka Latvijā to ir ap 3% kopumā, no kuriem 1% – garīgā atpalicība, kaut gan patiesībā mēs zinām, ka uzmanības deficīts un hiperaktivitāte vien jau ir vismaz 5% populācijas, depresijas izplatība pusaudžiem – 8-10%, un tam ir tieša saikne ar pašnāvības risku. Skatoties uz Latvijas oficiālo statistiku, problēma neeksistē,” sacīja Ņ. Bezborodovs.
Pēc viņa vārdiem, tas daļēji saistīts ar uzskaites mehānismu, jo līdz šim vienīgais statistikas uzskaites veids bija psihiatrijas reģistrs, ko diemžēl joprojām mēdzot izmantot diskriminācijai, proti, “es kā iestādes vadītājs regulāri saņemu vēstules no Satversmes aizsardzības biroja ar pieprasījumu pēc reģistra datiem, gadījumos, kad, piemēram, ir runa par kādas personas piekļuvi valsts noslēpumam un tamlīdzīgi”.
“Ja cilvēks ir konsultējies pie psihiatra kaut vai tikai vienu reizi astoņu gadu vecumā saistībā ar disleksiju (mācību traucējumiem – M.L.), uz šī pamata viņam var tikt ierobežotas tiesības. Kamēr statistikas uzskaites mehānisms tiek izmantots diskriminācijai, ārsti neredz jēgu reģistrēt gadījumus,” viņš teica.
Dakteris Bezborodovs uzsvēra arī problēmu, kas skar bērnu psihiatru izglītību.
Vairums šo speciālistu izglītību ieguvuši padomju psihiatrijas sistēmas ietvaros.
“Viņi ir socializēti tajā sistēmā, tāpēc nereti viņu priekšstats par to, kā ārstēt, ir absolūti biomedicīnisks – galvenais instruments ir zāles. Šai ārstu grupai nav arī iespēju iepazīties ar ārvalstu praksi un pieredzi, jo nav angļu valodas zināšanu. Tāpēc patlaban veidojas konflikts, šķelšanās bērnu psihiatru vidū. (..) Vecie speciālisti sīvi pretojas jebkādām pārmaiņām. Jauno ārstu ir maz. Pēdējos sešu gadu laikā bērnu psihiatrijas rezidentūru pabeiguši četri cilvēki, no kuriem viens esmu es. Galvenais iemesls, kāpēc mani priekšstati atšķiras no vidusmēra Latvijas bērnu psihiatra, ir tas, ka studiju laikā pusgadu esmu strādājis un nodarbojies ar pētniecību Londonas Karaliskajā koledžā,” uzskata speciālists.
Savukārt LĀZA priekšsēdētājs Uģis Gruntmanis pievērsa uzmanību jaunu cilvēku pašnāvībām, kuru iemesls ir nokļūšana parādu jūgā, ņemot ātros kredītus.
“Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā ar milzīgo pašnāvību skaitu. Bieži vien politiskajā un sociālajā diskusijā tas saistīts ar nevienlīdzību un bezcerību. Ciemojoties Saldus pusē, kur daudzi dzīvo trūcīgi, mani ļoti pārsteidza, cik daudz jaunu cilvēku ir paņēmuši ātros kredītus, tos nespēj nomaksāt, un tāpēc nākas izbraukt no Latvijas. Diemžēl divi no viņiem, iedzīti parādu postā, atmeta ar roku un izdarīja pašnāvību. Domāju, ka pārtikušā sabiedrības daļā bieži to neredzam. Līdzīgs stāsts ir par kazino – tie dzen cilvēkus atkarībās un parādos. Tāpat mani pārsteidz, ka pat visos celtniecības veikalos pārdod alkoholu. Tas ir vistiešakajā veidā saistīts arī ar bērnu garīgo veselību,” brīdināja U. Gruntmanis.
