Ar algu lapiņām nepietiek 0
Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents Haralds Plaudis: “Cilvēcīgi mani pārsteidza, ka šajā tiesas atteikumā nebija neviena vārda par to, vai mūsu sūdzība ir pamatota. Ja paraugāmies, kā mēs, ķirurgi, uz šo lietu skatāmies no juridiskā un tiesiskā viedokļa, tad jāsecina, ka par savām tiesībām mums jāatbild tikai pašiem un jāpaļaujas tikai pašiem uz sevi un, tēlaini runājot, uz Radītāju. Asociācijas valdē vienojāmies, ka mēs aicināsim asociācijas biedrus atteikties strādāt virsstundas, ja par tām nemaksās, kā noteikts likumā. Tas nenozīmē, ka mēs atteiksimies sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet mēs vēlamies, lai tiktu ievērots vienlīdzības princips arī pret ārstiem un medicīnas māsām.”
Rīgas Dzemdību nama ārste Vija Veisa norādīja, ka pēc atteikuma saņemšanas no ST sajūta esot diezgan bezcerīga. “Mēs jūtamies absolūti nesadzirdēti un arī neaizstāvēti savā valstī. Tātad mēs faktiski turpinām būt diskriminēta iedzīvotāju grupa tikai pēc tā, ka esam piederīgi mediķu profesijai. Kaut gan sarunās ar slimnīcas valdi esam panākuši pozitīvu rezultātu un stundas likme mediķiem ir nedaudz paaugstināta, tomēr valstī joprojām saglabājas šis netaisnīgais regulējums un valsts budžeta līdzekļi dubultai samaksai par virsstundām nav paredzēti,” sacīja dzemdību speciāliste. Viņa pauda neizpratni, ka tiesa prasa darba līgumus, kaut gan konstitucionālajai sūdzībai bija klāt pievienotas mediķu algu lapiņas. Tās nav ņemtas vērā kā apliecinājums, ka darbinieks atrodas darba attiecībās. “Darba līgumus varētu iesniegt kā papildu pierādījumu, bet vai tāpēc ir jāatsaka pieņemt sūdzību?” vaicā daktere.
“Neatkarīgi un objektīvi”
Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš norādīja, ka kopš 2001. gada ST ir izveidojusies noteikta atziņu bāze, kādas prasības pieteikuma iesniedzējam ir jāizpilda: “ST pilnīgi neatkarīgi un objektīvi vērtē ikvienu iesniegto pieteikumu, un tieši tāpat tika vērtēts šis vairāku privātpersonu, kā arī arodbiedrības un asociācijas kopīgi iesniegtais pieteikums. ST likumā ietvertās prasības lielā mērā ir līdzīgas citu valstu konstitucionālās tiesas likuma prasībām. Ir valstis, kas paredz liberālākus noteikumus, bet Latvijas regulējums ir visnotaļ tipisks, jo katrai personai ir jāsniedz nepieciešamais pamatojums, lai šo lietu ierosinātu.”
Par tiesībsarga sūdzību Kusiņš neizteicās, jo lieta patlaban ir izskatīšanas procesā.
