Ārsti ceļ trauksmi: mēneša laikā miruši divi nevakcinēti zīdaiņi 2
Mēneša laikā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā miruši divi zīdaiņi, kuriem nebija savlaicīgi veikti profilaktiskie veselības pasākumi – viens nebija saņēmis obligāto K vitamīna devu, bet otrs nebija vakcinēts pret garo klepu, tāpēc saslima un nomira smagu komplikāciju dēļ. Akcentējot ne vien vecāku, bet arī ģimenes ārstu un dzemdību speciālistu atbildību,
Bērnu slimnīcas ārsti izplatījuši atklātu vēstuli, kurā aicina neriskēt ar bērnu dzīvību un neapšaubīt zinātnes sasniegumus, kas ļauj ne vien ārstēt, bet arī pasargāt no smagām slimībām.
Atklātajā vēstulē teikts, ka viens no zīdaiņiem bijis trīs mēnešus vecs un nomiris no garā klepus komplikācijām. Viņš nav bijis potēts pret šo slimību. Saskaņā ar valstī ieviesto profilaktiskās vakcinācijas kalendāru, pirmā pote pret garo klepu bērnam jāsaņem divos mēnešos, pilnas imunitātes iegūšanai un uzturēšanai vēlāk jāsaņem vēl vairākas vakcīnas devas (tā ir kombinēta vakcīna pret garo klepu, poliomielītu, B hepatītu, stingumkrampjiem un B tipa Haemophilus influenzae infekciju).
Atbildot uz jautājumu, vai pirmā vakcīnas deva nodrošinātu pietiekamu imunitāti, lai bērns ar garo klepu nesaslimtu, Bērnu slimnīcas infektoloģe un Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska pauda – saslimt varētu, taču ne tik smagi, lai nomirtu. Arī viņa ir viena no slimnīcas ārstēm, kura parakstījusi atklāto vēstuli.
Otrs mazulis bijis mēnesi vecs. Viņš nācis pasaulē mājdzemdībās, bet nav saņēmis obligāto K vitamīna devu. Rezultātā radušies asinsreces traucējumi un asins izplūdums smadzenēs. Slimnīcas reanimatologiem nav izdevies viņu glābt.
K vitamīnu kā profilaktisku līdzekli pret asinsreces problēmām pasaulē izmanto kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, pastāsta Bērnu slimnīcas Neonatoloģijas klīnikas vadītāja Dace Sniedze. Jaundzimušajiem fizioloģiski ir zems no K vitamīna atkarīgo olbaltumvielu līmenis, tās ir neaktīvas, bet līdz galam vēl neizprotamu iemeslu dēļ K vitamīna mazuļu organismā ir ļoti maz. Lai attiecīgās olbaltumvielas aktivizētu, vitamīnu ievada mākslīgi. Ja to neizdarītu, ļoti nelielai daļai jaundzimušo vitamīna deficīts izraisītu asiņošanu jau pirmajā diennaktī.
Joprojām to nesaņemot, otrs riskantākais dzīves posms būtu pirmā nedēļa, vēlāk – mēneša vecums, taču arī divos un trīs mēnešos pastāvētu šādi asiņošanas draudi. K vitamīna deficīta dēļ var parādīties tā dēvētā brīdinošā asiņošana – zīdainim uzrodas zilumi, asinis var būt izkārnījumos, nedzīst nabiņa. “Problēmas ir ar vēlīnajām asiņošanām, kas 60% gadījumu ir smadzenēs. Tas ir ļoti bīstami,” paskaidro Dace Sniedze.
Lai K vitamīna deficīta asiņošanu jeb jaundzimušo hemorāģisko slimību novērstu, mazuļiem jau piedzimstot dod K vitamīnu. Viens veids ir jau pirmajā dzīves dienā to ievadīt muskulī – tad bērns no asiņošanas ir pasargāts. Otrs mazulim draudzīgāks veids ir pilināt vitamīnu mutē trīs piegājienos – pirmajā dienā, nedēļas vecumā un pirmā mēneša beigās. Lai hemorāģiskā slimība vairs nedraudētu, noteikti nepieciešamas visas trīs devas.
Pieaugušie un lielāki bērni nepieciešamo K vitamīna devu saņem ar uzturu. Visaugstākais asiņošanas risks ir mazuļiem, kuri K vitamīnu piedzimstot nav saņēmuši un kurus baro tikai ar mātes pienu – tajā K vitamīna ir par maz. Ja zīdainis saņem mākslīgo piena maisījumu, risks nav tik augsts, jo maisījumi ir bagātināti arī ar K vitamīnu. Eiropā novēroti vidēji 2–5 šādi asiņošanas gadījumi uz 10 000 bērnu.
Ja Latvijā nevienam bērnam piedzimstot nedotu K vitamīnu un visus barotu vienīgi ar mātes pienu, ik gadu būtu līdz 10 šādiem gadījumiem,
lēš Dace Sniedze.
Aizstāv bērnu tiesības uz dzīvību
Vaicāta, vai abu mirušo zīdaiņu vecāki bija atteikušies attiecīgi no K vitamīna ievades un kombinētās vakcīnas, slimnīcas pārstāve Vita Šteina pauda, ka šādu informāciju nevar sniegt un ka atklātās vēstules nolūks esot bijis koncentrēt uzmanību ne vien uz vecāku, bet arī uz mediķu atbildību.
“Atgādinām, ka vakcīnas un K vitamīna ievade ir ārkārtīgi būtiski profilakses pasākumi, kuru galvenais mērķis ir bērnu mirstības samazināšana. Šie pasākumi tiek veikti pēc noteikta kalendāra, kura precīza ievērošana ir ļoti nozīmīga, lai pasargātu bērnus kritiskos attīstības posmos, kad risks ir pats augstākais. Slimību profilakse ir bērnu tiesības, par kuru ievērošanu ir līdzatbildīgi gan vecāki, gan medicīnas profesionāļi,” atklātajā vēstulē pauž bērnu infektoloģe Dace Zavadska, anesteziologs reanimatologs Vilnis Grīnbergs, bērnu pneimonoloģe Renāte Snipe un anestezioloģes reanimatoloģes Arta Bārzdiņa un Zane Straume.
Ārsti aicina: “Īpaši vēlamies pievērst ģimenes ārstu un dzemdību speciālistu uzmanību uz profilakses pasākumu precīzu un laicīgu nodrošināšanu. Abi nelaimes gadījumi varēja nenotikt, ja medicīnas jomā strādājošie un vecāki, rūpējoties par bērnu, ņemtu vērā mūsdienīgu, uz pierādījumiem balstītu, pārbaudītu medicīnisko informāciju un praksi.
Mēs Latvijā varam justies pateicīgi, ka spējam ieviest pasaules līmeņa sasniegumus medicīnā. Mēs varam būt pateicīgi, ka mūsu valsts un profesionāļi ir nodrošinājuši mums visaugstākās iespējas pasargāt savus ģimenes locekļus, jo sevišķi bērnus, no riska saslimt ar slimībām, kuru dēļ vēl pirms dažiem desmitiem gadu zaudējām miljoniem bērnu pasaulē.
Kāpēc riskēt ar savu bērnu dzīvību? Kāpēc meklēt attaisnojumu bezdarbībai un apšaubīt vakcinācijas drošumu un efektivitāti? Cik bērniem vēl ir jāzaudē veselība vai pat dzīvība, lai mēs noticētu vakcinācijas efektivitātei un apzinātos kļūdaino lēmumu sekas?
Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir rakstīts: “Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību. Bērnam ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, ko nosaka valsts programma.”
Ir slimības, kuras nav iespējams izārstēt, bet ir slimības, kuras šodien, 21. gadsimtā, ir iespēja ne tikai izārstēt, bet arī novērst risku ar tām saslimt.
Atsakoties no vakcinācijas, atkāpjoties no drošām, pārbaudītām un efektīvām ārstnieciskajām vadlīnijām, tieši mēs, pieaugušie un profesionāļi, apdraudam bērna dzīvību un bērna tiesības uz veselīgu dzīvi.”
Viedoklis:
“Ārstiem būtu jācenšas pierunāt vecākus”
Zaiga Alksne-Filipa, pediatre ar 40 gadu pieredzi Amerikā: “Mode nepotēt bērnus pasaulē ļoti vēršas plašumā, bet jāatceras, ka vecākiem ir atbildība uzturēt savu bērnu veselu, bet ārstiem – palīdzēt vecākiem to darīt. Ikreiz, kad vecāki atved bērnu pie ārsta, viņiem ir jāatgādina par vakcināciju, jāinformē par tās nepieciešamību, jāpārrunā šie jautājumi atkal un atkal. Arī Amerikā, protams, vecāki var atteikties no bērnu vakcinācijas. Tad viņiem ir jāparaksta attiecīgs papīrs, ka viņi apzinās, ko dara, un uzņemas atbildību.
Taču es parasti vispirms šādus vecākus cenšos atrunāt no bērnu nevakcinēšanas. Reizēm tas arī izdodas. Vispirms jautāju, no kā viņi baidās. Daudzi baidās no kombinētās vakcīnas, uztraucas, ka bērnā ievadīs daudz svešu vielu vienā reizē, vecāki ir daudz salasījušies informāciju internetā. Bet jāsaprot, ka, piemēram, pret garo klepu bērnam nav nekādas imunitātes, ja vien viņš to kaut nedaudz nav saņēmis no savas mātes, kas iespējams tikai tad, ja viņa bijusi vakcinēta vai ir to izslimojusi.
Uzskatu, ka visiem ārstiem vienmēr būtu jācenšas pierunāt bērnus tomēr potēt, jo nevakcinēšanas blaknes var būt daudz briesmīgākas. Domāju, ka dažreiz pat aina jāmālē tumša, lai tas iedarbotos. Problēma ir tā, ka mūsdienu jaunie vecāki nav redzējuši šo slimību izpausmes, piemēram, poliomielītu. Viņiem nav nekāda priekšstata, cik šīs slimības ir briesmīgas, turpretī imigranti no Indijas savus bērnus potē bez ierunām, jo šajā valstī vēl var redzēt daudz poliomielīta seku invalīdu.
Arī K vitamīnu vajadzētu visiem jaundzimušajiem ievadīt uzreiz, ar vienu injekciju, nevis lietot pilienus un tad paļauties, ka vecāki atcerēsies par prasību iepilināt tos mutē arī otro un trešo reizi pēc noteiktā laika.”
