
Ārsti brīdina: vairāki tipiski ikdienas paradumi lēnām iznīcina nieres 0
Nieru darbības pavājināšanās ļoti ilgi var noritēt bez īpašām pazīmēm un tiek atklāta tikai tad, kad radies neatgriezenisks bojājums. Regulāri veicot asiņu un urīna analīzes, var sekot līdzi nieru funkcijai un, lai saglabātu to pēc iespējas ilgāk, veikt izmaiņas dzīvesveidā, ikdienas uzturā, atmest smēķēšanu.
Organisma attīrītājas
Nieres filtrē asinis – diennakts laikā tās izplūst caur nierēm apmēram 300 reizes un izvada no organisma vielmaiņas galaproduktus un toksīnus kopā ar urīnu, kas tajās veidojas. Diennaktī no organisma vidēji izdalās 1–1,5 litri urīna, ūdenī izšķīdušās šlakvielas, piemēram, urīnvielas, ar uzturu uzņemto sāli. Vesela cilvēka urīnā nav olbaltumvielu, glikozes, asiņu.
Nieru uzdevums ir arī uzturēt šķidruma un elektrolītu līdzsvaru ķermenī, regulēt sāļu (nātrija, kālija) daudzumu organismā, piedalīties asinsspiediena regulācijā, sarkano asinsķermenīšu eritrocītu veidošanās procesā kaulu smadzenēs.
Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras docētāja, nefroloģe Dana Kigitoviča norāda, ka
hronisku nieru slimību ilgi var nepamanīt, bieži vien to atklāj tikai trešajā stadijā (pavisam ir piecas), kad glomerulu filtrācijas ātrums, kurš raksturo nieru funkciju, samazinājies līdz pat 30 ml/min.
Par progresējošu slimību var liecināt hipertensija, izmaiņas urīna analīzēs, piemēram, hematūrija jeb sarkano asinsķermenīšu klātbūtne, mikroalbuminūrija jeb plazmas olbaltumvielas – albumīna – izdalīšanās ar urīnu, tūska, nogurums, slodzes nepanesība, anoreksija, var būt simptomi, kas skar ādu, piemēram, nieze, izsitumi.
Nozīmīgs rādītājs ir glomerulu filtrācijas ātrums jeb GFĀ, kas tiek aprēķināts, ņemot vērā kreatinīna līmeni asinīs un pacienta vecumu. Pēc 40 gadu vecuma novecošanās procesa ietekmē tas pakāpeniski samazinās par 1 ml/min gadā. Ja, veicot analīzi, tas ir 90 ml/min un vairāk, nieru darbība ir laba, ja zem 60 – samazināta, bet, ja ap 45, to vajag regulāri pārbaudīt un sekot ģimenes ārsta norādījumiem.
Kas bojā nieres? Nieru veselībai ļoti kaitīgs ir augsts cukura līmenis asinīs un paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, ilgstoša bezrecepšu pretsāpju līdzekļu un protonu sūkņu inhibitoru lietošana, uzturs, kurā daudz sālītu, kūpinātu pārtikas produktu. Nieru bojājumus var izraisīt diurētiskie līdzekļi, antibiotikas, atsevišķu grupu antihipertensīvie un prettrombu līdzekļi.
“Ikvienam, kurš ilgstoši lieto medikamentus, vajadzētu regulāri pārbaudīt nieru funkciju,”
uzskata nefroloģe.
Nieru disfunkcijas sekas ir nātrija un kālija disbalanss organismā, hiperparatireoze, kura veicina osteoporozes attīstību, paaugstināts asinsspiediens, sirds un asinsvadu slimību risks, anoreksija, slikta dūša, neiroloģiski traucējumi, piemēram, perifēra neiropātija.
Olbaltumvielas un sāls uzturā
Nieres nodrošina šlakvielu izvadi no organisma. Urīnviela un citi vielmaiņas galaprodukti rodas, organismam sadalot ar pārtiku uzņemtās olbaltumvielas, piemēram, gaļu, olas, biezpienu, bet kreatinīns ir muskuļu audu vielmaiņas galaprodukts. Ja nieres vairs tik labi nedarbojas, šo vielu līmenis asinīs palielinās.
Liepājas reģionālās slimnīcas nefroloģe Daniela Sila norāda, ka mūsdienās notiek diskusijas par to, vai ar uzturu uzņemto olbaltumu daudzumam un kvalitātei ir nozīme, ja pacientam jau attīstījusies hroniska nieru slimība. “Šobrīd aktuāla ir uz augu valsts olbaltumvielām balstīta diēta, kas ir labāka izvēle par dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām. Augi ir vienīgais šķiedrvielu avots uzturā, kas maina zarnu mikrobiomu [mikroorganismu kopums, kas mīt zarnās], palielina pretiekaisumu savienojumu veidošanos, samazina urēmisko toksīnu veidošanos un potenciāli palēnina hroniskas nieru slimības progresēšanu,” viņa saka. Ar olbaltumvielām bagāti ir sojas produkti, piemēram, tofu, sēklas, rieksti, graudaugi, lēcas, turku zirņi, visu krāsu pupiņas, auzu pārslas.
“Pacientiem ar hronisku nieru slimību ieteicama nātrija ierobežošana uzturā, lai mazinātu šķidruma aizturi, hipertensiju un kardiovaskulāro slimību attīstības risku.
Par to būtu jādomā arī hroniskas sirds mazspējas pacientiem, kuriem šķidruma aizture rada papildu slodzi sirdij,” uzsver ārste.
Nātrijs un sāls nav viens un tas pats. Nātrijs ir minerālviela, kas organismā uztur pastāvīgu osmotisko spiedienu un normalizē ūdens maiņu un kas dabiski sastopama pārtikas produktos. Sālī jeb nātrija hlorīdā (NaCl) ir ap 40% nātrija (1 g sāls satur 0,4 g nātrija). Cilvēka organismam dienā nepieciešams apmēram 1–2 g nātrija. Šāds daudzums līdzinās 2–5 g jeb nepilnai tējkarotei sāls. Turklāt jāņem vērā ne tikai ēdiena gatavošanas laikā izmantotais, bet veikalā pirktajiem produktiem jau pievienotais sāls. Pārāk lielā daudzumā lietots, tas paaugstina asinsspiedienu, noslogo nieres, veicina šķidruma aizturi un tūskas veidošanos, tādēļ par sāls lietošanas ierobežošanu būtu jāpadomā ikvienam, kam rūp, lai nieres spētu pietiekami labi darboties arī sirmā vecumā.
Der atcerēties, ka liels sāls daudzums parasti tiek pievienots pusfabrikātiem un rūpnieciski ražotajiem pārtikas produktiem, lai uzlabotu to garšu un pagarinātu uzglabāšanas laiku. Liels sāls daudzums, tas ir, 1,25 grami vai vairāk sāls uz 100 gramiem produkta, mazs – no 0,25 līdz 1,25 g, tam jābūt norādītam uz iepakojuma. “Sāļie” pārtikas produkti: gaļas, zivju un dārzeņu konservi, desas un citi gaļas izstrādājumi, kūpinājumi, jūras veltes, sieri, īpaši nogatavinātie sieri, buljona kubiņi, maize un sausmaizītes, uzkodas, olīvas un citi marinējumi, picas, burgeri, hotdogi, gatavās mērces (kečups, majonēze, salātu mērce u. c.) un garšvielu maisījumi.
Pētnieki secinājuši, ka Latvijā sievietes uzņem vidēji 8,9 gramus, bet vīrieši – 12,8 gramus sāls dienā, turklāt lielākā daļa nepievērš uzmanību sāls daudzumam produkta marķējumā.
Sāls vietā garšaugu maisījumi
Ņem 2 ēdamkarotes sasmalcināta bazilika, 2 ēdamkarotes timiāna, 2 ēdamkarotes rīvētas citrona mizas, visu sablendē un uzglabā ledusskapī slēgtā traukā.
Sajauc 5 tējkarotes sīpolu pulvera (bez sāls), 1 ēdamkaroti ķiploku pulvera, 1 ēdamkaroti paprikas pulvera, 1 ēdamkaroti sinepju pulvera, 1 tējkaroti timiāna, pustējkaroti balto piparu, pustējkaroti seleriju sēklu.
Sastāvā 1,25 tējkarotes seleriju sēklu, 2 ēdamkarotes saberzta majorāna, 2 ēdamkarotes saberztas kalnumētras, 2 ēdamkarotes saberzta timiāna, 1 ēdamkarote saberzta bazilika.