Ārsti brīdina, ka dažas cepamās eļļas, iespējams, veicina resnās zarnas vēža gadījumu strauju izplatību. Kādas eļļas jālieto ar mēru? 0
ASV valdības finansēts pētījums liecina, ka noteikta veida cepamās eļļas, iespējams, veicina resnās zarnas vēža gadījumu strauju izplatību jaunu cilvēku vidū, vēsta “Daily Mail”.
Pārmērīga augu eļļu – saulespuķu, rapšu, kukurūzas un vīnogu sēklu – lietošana uzturā var veicināt iekaisuma procesus organismā.
Jaunākais pētījums, kurā analizēti vairāk nekā 80 zarnu vēža pacientu audzēji, atklāj, ka šīs eļļas var paaugstināt risku saslimt ar vienu no visstraujāk augošajām vēža formām.
Pētnieki konstatēja, ka pacientu audzējos bija augsts bioaktīvo lipīdu līmenis – mikroskopiski taukiem līdzīgi savienojumi, kas veidojas, organismam sadalot augu eļļas.
Pētnieki mudina cilvēkus atteikties no šādām eļļām un tā vietā izvēlēties eļļas ar omega-3 taukskābēm, piemēram, olīveļļu un avokado eļļu.
Savukārt ASV vadošās vēža un sirds slimību organizācijas norāda, ka nav pierādījumu, ka mēreni lietoti augu eļļu produkti veicinātu šīs slimības.
Tomēr pieaug kustība, kas aicina nelietot uzturā šīs , jo dažos pētījumos tiek norādīts, ka tās var izraisīt iekaisumu un palielināt sirds slimību un diabēta risku.
Šie atklājumi tika iegūti laikā, kad ir strauji palielinājies saslimstības ar resnās zarnas vēzi gadījumu skaits jaunu cilvēku vidū.
Saskaņā ar aplēsēm, vidēji katrs ASV iedzīvotājs gadā patērē gandrīz 45 kilogramus augu eļļas, kas ir aptuveni 1000 reižu vairāk nekā 1950. gados.
Jaunākais pētījums, kas publicēts žurnālā “Gut”, analizēja 81 audzēja paraugu no kolorektālā vēža pacientiem vecumā no 30 līdz 85 gadiem. Nedaudz vairāk nekā pusei pacientu bija trešās vai ceturtās stadijas vēzis, bet trešdaļai – otrās stadijas.
Pētnieku komanda atklāja, ka kolorektālā vēža pacientiem audzējos bija ievērojami augstāks bioaktīvo lipīdu līmenis nekā veselīgo tauku līmenis.
Augu sēklu eļļas satur dažādas taukskābes, no kurām nozīmīgākās ir omega-6 un polinepiesātinātās taukskābes. Šo taukskābju pārveide organismā ir sarežģīts process.
Dabā šīs taukskābes veidojas īpašā auga šūnas daļā – plastīdā. Tas ir kā maza “ražotne”, kur tiek radīta un uzglabāta barība augam. Kad mēs uzņemam šīs taukskābes ar pārtiku, organisms tās pārveido garākās ķēdēs, izveidojot arahidonskābi. Tālāk, ar īpašu enzīmu palīdzību, arahidonskābe pārvēršas eikozanoīdos – bioaktīvajos lipīdos jeb aktīvajos taukos.
Kad zinātnieki atrod šos bioaktīvos lipīdus resnajā zarnā, tas norāda, ka organisms ir pārstrādājis uzturā uzņemtās omega-6 taukskābes. Pētījumi rāda – ja šīs taukskābes lietojam pārāk daudz, tās var izraisīt iekaisumu resnajā zarnā.
Resnās zarnas vēža gadījumā iekaisuma dēļ šūnas resnajā zarnā nepārtraukti sadalās un atjaunojas, padarot tās vairāk pakļautas vēzi izraisošām kļūdām, piemēram, mutācijām. Hronisks iekaisums arī nomāc imūnsistēmas spēju iznīcināt šīs patoloģiskās šūnas.
Pētījuma autors un ķirurģijas profesors Dr. Timotijs Jītmens skaidro, ka neveselīgs uzturs palielina iekaisumu organismā. Tas atspoguļojas arī resnās zarnas audzējos. Viņš salīdzina vēzi ar hronisku brūci, kas nespēj sadzīt.
Ja uzturs galvenokārt sastāv no stipri pārstrādātiem produktiem, tas pastiprina iekaisumu, nomāc imūnsistēmu un samazina organisma spēju cīnīties ar audzēju, veicinot tā augšanu.
Floridas pētnieki norāda, ka, balstoties uz šiem atklājumiem, ārstēšana, kas koncentrējas uz iekaisuma mazināšanu, izmantojot nepārstrādātus veselīgos taukus, piemēram, zivju eļļu, var palīdzēt atjaunot organisma dabiskās dziedināšanas spējas.
“Tas var radīt revolūciju vēža ārstēšanā, piedāvājot alternatīvu medikamentiem un izmantojot organisma dabiskās dziedināšanas spējas. Tas ir svarīgs solis, lai mazinātu hronisku iekaisumu un novērstu slimību attīstību jau pašā sākumā, piebilst Dr. Jītmens.
