Ārstēt var gan mastopātiju, gan krūts audzēju 0
Starp senās Grieķijas mītiem ir nostāsts par Zeva sievas Hēras slimību – sāpēm krūtīs, it kā tās būtu pildītas ar jūras oļiem. Dievieti izārstēja. Arī mūsdienās ārstējama gan mastopātija, gan audzējs. Tikai laikus jāaiziet pie ārsta.
Pie spoguļa
Krūts dziedzeri veido 15 – 20 daivas, kas sastāv no mazākām daiviņām un vadiņiem. Katrā daiviņā ir pa apmēram 30 alveolām. Tās pievienojas piena vadam, kas savienots ar krūtsgalu.
Krūtis balsta saites un krūškurvja sienas muskuļi, veidojot it kā dabīgu krūšturi – šie audi satur krūtis un palīdz tām veidot noapaļotu formu. Vecums, aptaukošanās un vairākas grūtniecības izstaipa šīs saites, padarot krūtis nokarenas un bez kādreizējā tvirtuma.
Labvēlīgi vai nelabvēlīgi, bet šie veidojumi tomēr jāidentificē laikus. Šai nolūkā menstruālā cikla 10. dienā var veikt krūšu pašizmeklēšanu. Menopauzē vai izoperētas dzemdes un olnīcu gadījumā tas jādara jebkurā pašas noteiktā mēneša dienā.
Šī ideālā konstrukcija tiek izjaukta krūts slimību laikā, un izmaiņas saistaudos ir sataustāmas kā nelieli apaļi sacietējumi. Tomēr panikā nevajag krist – ultrasonogrāfijā vai mamogrāfijā var noskaidrot to bīstamību.
Labvēlīgi vai nelabvēlīgi, bet šie veidojumi tomēr jāidentificē laikus. Šai nolūkā menstruālā cikla 10. dienā var veikt krūšu pašizmeklēšanu. Menopauzē vai izoperētas dzemdes un olnīcu gadījumā tas jādara jebkurā pašas noteiktā mēneša dienā.
Rokas nolaižot gar sāniem, spoguļa priekšā labā apgaismojumā aplūko krūtis. Jāpievērš uzmanība, vai nav manāmas kādas izmaiņas un vai abas krūtis ir simetriskas. Tām jāsaglabā ieapaļā forma un jāpaliek simetriskām, lai ko darītu. Tāpat jāapskatās, paceļot rokas virs galvas. Jāaplūko, vai krūšu gali nav ievilkti uz iekšu. Pēc tam centimetru pa centimetram ar maigiem pieskārieniem un tad viegliem spiedieniem iztausta katru krūti un padušu daļu – ar labo roku iztausta kreiso krūti, ar kreiso roku – labo krūti. Iztaustāmajā pusē roka jāiespiež sānā, lai būtu sasprindzināta krūšu muskulatūra. Iespiežot pirkstus krūtī, jāveic 2 – 3 apļveida kustības, tad pirksti jāpārvieto uz citu vietu.
Ja pašpārbaudes veic regulāri, izmaiņas var atpazīt ātrāk. Iespējams, cietie veidojumi ir labdabīgi – mastopātijas dēļ. Tomēr arī šajā gadījumā nepieciešama mērķtiecīga terapija, jo mastopātija rada labvēlīgu fonu krūts vēža attīstībai, un ārstēšana mazina tās risku.
Krūšu veselību ietekmē olnīcu disfunkcija un hormonālās svārstības. Starp citu, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs piebilst, ka bērna barošana ar krūti nāk par labu ne tikai mazulim, bet arī sievietes veselībai.
Jo agrāk, jo labāk
Ik gadu Latvijā vairāk kā 1000 sievietēm atklāj krūts vēzi. Lai gan 1. stadijā atklāšana ir arvien biežāk, onkologs Jānis Eglītis uzsver, ka ar to vēl nepietiek, lai runātu par pozitīvām tendencēm krūts vēža ārstēšanā, jo vienlaikus pieaug arī to sieviešu skaits, kurām vēzi atklāj novēloti – 3. un 4. stadijā.
Onkoloģe Dace Baltiņa izceļ vairākus novēršamus audzēju cēloniskos faktorus, jo tie ir saistīti ar cilvēku labprātīgu izvēli. Arī Pasaules vēža pētniecības fonds konstatējis, ka, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, krūts vēža saslimšanu biežums samazinās par 40 %. Sevi var pasargāt, uzturot normālu ķermeņa svaru, rūpējoties par veselīgu uzturu un vismaz 30 minūtes dienā regulāri veicot fiziskas nodarbības.
Pasaules vēža pētniecības fonds konstatējis, ka, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, krūts vēža saslimšanu biežums samazinās par 40 %.
Kopš 2009. gada ir pieejama valsts organizēta un apmaksāta krūts vēža skrīninga programma sievietēm 50 – 69 gadu vecumā. Diemžēl tikai neliela daļa šo iespēju izmanto. Šogad uzaicinājuma vēstules veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi (skrīningu) saņems sievietes, kuras ir dzimušas 1944., 1946., 1948., 1950., 1952., 1954., 1956., 1958., 1960. un 1962. gadā. Uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta sievietēm, kurām gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam ir veikts mamogrāfijas izmeklējums. Pērn izsūtītās uzaicinājuma vēstules ir derīgas līdz pat šā gada beigām.
A. Irmejs mudina izmantot valsts piedāvāto iespēju, lai pasaudzētu sevi no nopietnām saslimšanām, jo izmaiņas krūtīs ne vienmēr ir sataustāmas, toties izmeklējumos redzamas un savlaicīgi diagnosticējamas.
Vienlaikus sievietēm jāmaina pieņēmums, ka ar atklātu krūts vēzi ir jāsamierinās. Šobrīd ir uzlabojušās ārstēšanas metodes, ir kļuvušas saudzējošākas un efektīvākas. Psihoterapeite Maija Kārkliņa gan piekrīt, ka apmēram pusei vēža pacientu nepieciešams arī psihosociālais atbalsts, jo sievietei pēkšņi nākas aprast ar jauno situāciju un tikt galā ar saviem pārdzīvojumiem. Atbalsts nepieciešams gan vēža ārstēšanas laikā, gan vēlāk, kad ir jāsaprot, kā dzīvot tālāk. Tomēr pagaidām šī rehabilitācija viņiem nav pieejama.
Risinājums zaudējumā
Ja audzēja izplatības vai citu iemeslu dēļ krūti tomēr nav iespējams saglabāt, pēc operācijas var un vajag turpināt normālu dzīvi! Latvijā ir pieejamas gan implantējamās, gan ārējās protēzes.
Rekonstruktīvā operācija ļauj atrisināt vairākas problēmas vienlaikus. Lielākā daļa sieviešu izjūt psiholoģisku diskomfortu, jo krūts zaudēšanu pielīdzina sievišķības zudumam, tādēļ rodas sociālās adaptācijas grūtības, problēmas personīgajā dzīvē, sākas dažāda smaguma depresija. Turklāt sadzīviskās neērtības (apģērba izvēle, krūts ārējās protēzes nēsāšana) bieži papildinās ar fiziskām problēmām (mugurkaula deformācija, muguras sāpes).
Valdība beidzot ir nolēmusi, ka turpmāk sievietēm krūšu protēzes piešķirs bez maksas. Līdz šim par valsts budžeta līdzekļiem tās varēja saņemt tikai trūcīgās personas.
Mūsdienu ķirurģiskās rekonstrukcijas metodes ļauj izveidot krūti, kas pēc formas un lieluma neatšķiras no īstās. Metodes izvēle atkarīga no tā, cik daudz audu (ādas un muskuļu) izņemts mastektomijas (piena dziedzera audu izņemšana) laikā, no pēcoperācijas rētas stāvokļa, no otras krūts lieluma un formas, kā arī pašas pacientes vēlēšanās. Pēc sarunas ar sievieti un izmeklēšanas rezultātu saņemšanas galīgo lēmumu par rekonstrukcijas operācijas veikšanu tomēr pieņem ķirurgs.
Pēc mastektomijas var izmantot arī krūts ārējās protēzes. Tās ir izgatavotas no nekaitīgiem materiāliem un lietojamas komplektā ar speciālu apakšveļu. Tādu izgatavo, piemēram, Protezēšanas un ortopēdijas centrs Rīgā. Tam ir senas tradīcijas un labas iestrādes šūto izstrādājumu ražošanā, kā arī tiek izmantoti tikai dabīgi materiāli (kokvilna), jo pēc starošanas sintētiski materiāli bieži vien var nebūt piemēroti.
Starp citu, valdība beidzot ir nolēmusi, ka turpmāk sievietēm krūšu protēzes piešķirs bez maksas. Līdz šim par valsts budžeta līdzekļiem tās varēja saņemt tikai trūcīgās personas. Krūts protēze ļauj atgūt komforta sajūtu, pārliecību par sevi un ikdienas līdzsvaru.
