Ārstēšanu nevar samaksāt 2
Atsaucoties uz Māras Libekas komentāru par slimnīcu parādiem, ko rada pacientu nespēja samaksāt (skat. 15. maija “LA” numurā), mūsu lasītājiem jautāju, kāda ir viņu pieredze ar norēķināšanos ārstniecības iestādēs.
Biruta Tukuma novadā: “Es Tukuma slimnīcā biju pirms gada uz trijām dienām – par uzturēšanos un par vešanu ar ātrās palīdzības mašīnu bija jāmaksā vairāk nekā 50 lati. Tā mums, diviem pensionāriem, bija ievērojama summa, turklāt izdevumi bija pilnīgi negaidīti. Tagad man vairs nebūtu jāmaksā, jo esmu atzīta par 1. grupas invalīdi. Bet, lai meitai, kurai darbs nav labi atalgots, samaksātu par acu operāciju, bijām spiesti pārdot zemes gabalu.”
Aina Kļaviņa Liepājā: “Nokļuvu uz desmit dienām Gaiļezera slimnīcā vienā laikā un palātā ar kādu kundzi no Vidzemes. Abas jau vecmāmiņu vecumā un ar līdzīgām kaitēm – sākām tā kā draudzēties. Apārstēja, veiksmīgi noteica zāles turpmākai ārstēšanai un abas izrakstīja vienā dienā. Man atnesa rēķinu – vairāk nekā 200 eiro, viņai viss bez maksas. Izrādās, atbilstot trūcīgās statusam. Pa tām kopīgi pavadītajām dienām es biju nopratusi, ka viņa nekad nopietni nav strādājusi un arī civilvīrs un dēls tikai klenderē. Tad nu gan man apskrējās dūša. Man, kas visu mūžu daudz un godīgi strādājusi, ir jāmaksā pilna cena bez jelkādām atlaidēm… Īsti taisnīgi tas nebija. Manuprāt, arī viņai bija jāsamaksā kāda daļa – vismaz simboliski.”
Vilnis Bēvalds Auces novadā: “Laiku pa laikam ārstējos Stradiņa slimnīcā, un būtu grēks tur atgriezties nesamaksājušam par iepriekšējo reizi. Tas būtu zem mana goda. Saprotu, ka visgrūtāk ir samaksāt trūcīgiem pilsētniekiem. Laukos ar iztikšanu ir nedaudz vieglāk, ja pats rosies. Man ir arī seši bērni. Ja pašam klātos galīgi bēdīgi, varētu palūgt palīdzību viņiem.”
Juris Bērziņš Raunas pagastā: “Es pats pirms diviem gadiem pāris nedēļas ārstējos Traumatoloģijas slimnīcā. Par uzturēšanos samaksāju, jo aiz sevis parādu astes nevilkšu.”
Valentīna Rēzeknes novadā: “Par pēdējo slimošanas reizi februārī esmu samaksājusi tikai pusi, bet nākammēnes nomaksāšu visu summu. Ar “ātrajiem” mani aizveda pēkšņi, un vairāk nekā 200 eiro man tiešām nebija. Rūgti smejoties, manas bēres tuviniekiem izmaksātu vēl dārgāk, un arī tām naudas nebūtu. Bet mani uz kājām ziemā dabūja. Es saprotu tos, kuri, slimnīcā gada laikā nokļūstot vairākas reizes, vairs nevar samaksāt. Par ārstēšanās dienu jāmaksā 13,52 eiro. Daudziem pensionāriem tā ir ļoti liela summa. Absurds, bet par ārstēšanos no alkohola jāmaksā mazāk – tikai 7,11 eiro.”
Aina Čurste Rīgā: “To palīdzību, ko guvu Stradiņa slimnīcā no mediķu un personāla puses, nevar samaksāt. Mani operēja dakteris Igors Aksiks, un operācija ilga septiņas stundas. Arī pēc tam es ik dienas jutu viņa uzmanību un rūpes. Mani otrreiz atgrieza dzīvei, un neviens pat nedeva mājienu, ka kaut kas būtu jāmaksā aploksnē. Oficiālā maksa slimnīcai man bija pilnīgi pieņemama, un to jau esmu aizmirsusi.”
Fakti
Pacienta iemaksas, ārstējoties slimnīcā
Par ārstēšanos slimnīcā (sākot ar otro dienu) – 13,52 eiro.
Par medicīnisko rehabilitāciju stacionārā (sākot ar otro dienu) – 13,52 eiro.
Par ārstēšanos valsts aģentūrās, aprūpes slimnīcās un slimnīcu aprūpes nodaļās – 7,11 eiro.
Par ārstēšanos ar onkoloģijas un onkohematoloģijas diagnozēm – 7,11 eiro.
Par ārstēšanos no alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarības – 7,11 eiro.
Lai saņemtu valsts apmaksātu ārstēšanos slimnīcā, jāsaņem nosūtījums no ģimenes ārsta vai ārsta speciālista, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu.
