Audzēju ārstēšana progresē. Mastektomija vairs nav obligāta 0
Krūts vēža ārstēšana balstās uz diviem lieliem pamatakmeņiem – ļaundabīgā audzēja diagnosticēšanu un ārstēšanu, tostarp jauno medikamentu pieejamību, it īpaši, ja vēzis sācis veidot metastāzes.
Mastektomija vairs nav obligāta
Lai gan krūts vēzis ir slimība, kuru aprakstīja jau senie ēģiptieši pirms vairāk nekā 3500 gadu, tikai pēdējās desmitgadēs par to tiek runāts atklāti. Mūsdienās krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm gan citur Eiropā, gan Latvijā, turklāt tas ir viens no visvieglāk ārstējamiem ļaundabīgajiem audzējiem, protams, ja tiek atklāts iespējami agrīni un saņemta atbilstīga ārstēšana.
Par laimi, medicīna attīstās teju gaismas ātrumā, un XXI gadsimtā sievietēm pieejamas gan modernas un precīzas krūts vēža diagnostikas iespējas, gan arvien jaunāki medikamenti.
Krūšu iztaustīšana, mamogrāfija, ultrasonogrāfija un, ja nepieciešams, biopsija ir pamatu pamats krūts vēža diagnostikā. Šie audzēji iedalāmi četrās lielās apakšgrupās, un atkarībā no to veida un stadijas tiek piemērota atbilstīga ārstēšana. Visbiežāk tā sākas ar operāciju.
Ja ieskatāmies vēsturē, līdz XIX gadsimta vidum krūts operācija ar ierobežotiem panākumiem un augstu mirstību bija vienīgā krūts vēža terapija. XX gadsimta vidū sāka attīstīties medikamentozā vēža terapija un ķīmijterapija, kas ievērojami uzlaboja iespējas izārstēt sievieti pilnībā.
XXI gadsimtā krūts vēža operācija nenozīmē mastektomiju jeb krūts noņemšanu. Arvien lielākam skaitam sieviešu, kurām ļaundabīgais audzējs atklāts agrīni, operācijas laikā krūti saglabā un izņem tikai slikto šūnu skartos audus.
Pēc tam izmanto staru terapiju un/vai ķīmijterapiju, kā arī hormonālo terapiju, ja tāda nepieciešama. Apstaro visu krūti vai tikai vēža skarto vietu. Mūsdienīgās tehnoloģijas ļauj precīzi novirzīt starojumu tikai uz audiem, kurus nepieciešams apstarot.
Savukārt ķīmijterapiju ar panākumiem izmanto gan profilaksei pēc operācijas, lai jau agrīni iznīcinātu iespējamās atlikušās vēža šūnas, gan pirms ķirurģiskas iejaukšanās, lai samazinātu audzēja izmērus. Tā ir neatņemama ārstēšanas sastāvdaļa gadījumos, ja audzējs jau izveidojis metastāzes.