Kā saudzēt jutīgus zobus? Ārstes ieteikumi 0
Jutīgi zobi ir daudziem. Daudzi jūt diskomfortu, ēdot karstu vai aukstu, citi — saldu vai skābu, ir arī tādi, kam sāpes sagādā jebkāda veida kairinātāji, tostarp nepiesardzīga zobu tīrīšana. Zobārste Olga Palušina stāsta, ka ar šo problēmu saskaras gandrīz puse iedzīvotāju un bojāta zobu emalja ir galvenais šīs problēmas iemesls.
Kā pasargāt zobus, lai sāpes netraucētu baudīt karstu rīta kafiju
Emalja ir zobu virskārta, kas tos aizsargā no bojājumiem. Tā aptver zobu mīkstuma iekšējās daļas: dentīnu, mazos asinsvadus un nervus. Dentīnā ir daudz kanāliņu ar nervu galiem, sākot no mīkstuma līdz emaljas virsmai. Kad ir bojāta emalja, zobu nervi vairs nav aizsargāti, tāpēc zobi kļūst jutīgi, dažkārt, šī iemesla dēļ, tie pat sāp.
Zobi var būt jutīgi arī kādu laiku pēc zobārstniecības procedūrām vai profesionālas mutes higiēnas veikšanas.
„Zobu jutīgumam jeb hiperestēzijai var būt ļoti dažādi izraisītāji, piemēram, atkārtota zobu balināšana, nepareiza zobu sukas lietošana, zobu griešana, zobu nodilšana, gāzēti dzērieni, stress, gremošanas sistēmas slimības un daudz kas cits. Svarīgi ir saprast, ka viss sākas ar bojātu zobu emalju. Vēl svarīgāk ir saprast, kas tieši bojā zobu emalju, un likvidēt vai vismaz mazināt izraisošo faktoru,” stāsta ārste.
Arī ēdiens ļoti bieži ir zobu jutīguma iemesls. Ja jutīgums rodas no skābiem produktiem, ir jāsamazina šādu produktu patēriņš un pēc ēšanas jāizskalo mute ar ūdeni. Noteikti ir vēlams samazināt arī gāzēto dzērienu dzeršanu. Izteikts skābu produktu un gāzētu dzērienu patēriņš var izraisīt emaljas eroziju, kas savukārt var izraisīt jutīgumu.
Ja zobi kļūst jutīgi, ēdot saldus ēdienus, tā var būt kariesa pazīme, un, lai to novērstu, ir jāsazinās ar savu zobārstu. Nereti tiek aizmirsts par emocionālo stresu un nervu sistēmas slimībām, kas var būtiski ietekmēt ne tikai pārmaiņas organismā, bet arī ieradumus, kuri savukārt var kļūt par vienu no galvenajiem zobu jutīguma iemesliem.
Vissvarīgākais ir atrast iemeslu, kāpēc zobi ir kļuvuši jutīgi, un nekavējoties sākt rīkoties.
Ārste atklāj, ka pacienti bieži vien atzīst, ka izmanto jutīgiem zobiem paredzētu zobu pastu. Pārsvarā viņi paši pieņem lēmumu, ka šāda zobu pasta ir nepieciešama, un tas nebūt nav nepareizi. Pareizi izvēlēta zobu pasta mazina zobu jutīgumu, atliek tikai neapjukt pie veikala plaukta, mēģinot izvērtēt piedāvāto klāstu. Ja zobu pastā jutīgiem zobiem ir ietvertas īpašas sastāvdaļas, piemēram, bioaktīvie mikrokristāli „microRepair”, tā var palīdzēt uzlabot bojātu zobu emalju. Mikrokristāli iekļūst zobu emaljas mikroskopiskajos caurumos un salabo tos, novēršot zobu jutīgumu. Izvēloties zobu pastu jutīgiem zobiem, ir svarīgi pievērst uzmanību, lai tajā nav abrazīvu vielu, kas arī var bojāt emalju.
Pēc zobārstes teiktā, sākumā ļaudis nepievērš pārāk lielu uzmanību zobu jutīgumam un pārsvarā par to sāk uztraukties tikai tad, kad sāpes pastiprinās.
Dažreiz, ja pārāk ilgi neko nedara, vienīgais veids, kā novērst jutīgumu, ir zobārsta apmeklēšana un zobu aizpildīšana, jo citas metodes vairs nav efektīvas. Ja zobi ir jutīgi, ārste mudina pēc iespējas ātrāk apmeklēt zobārstu un atgādina, ka tiek ieteikts apmeklēt zobārstu vismaz reizi gadā, it īpaši, ja nepalīdz izmantotā zobu pasta.
Palušina stāsta, ka līdztekus speciālās zobu pastas lietošanai īpašu uzmanību vajadzētu pievērst arī citiem zobu kopšanas līdzekļiem: zobu sukai, zobu tīrīšanas un mutes skalošanas līdzekļiem.
„Emalju var bojāt mehāniski, kad tiek izmantota pārāk cieta zobu suka un tiek pārāk stingri spiests uz zobiem. Tā var arī traumēt smaganas, tās var atkāpties, atverot saknes un palielinot zobu jutīgumu. Bieži vien personas ar jutīgiem zobiem izvairās no rūpīgas zobu tīrīšanas, taču tas ir ļoti nepieciešams, jo citādi izveidojas aplikums, kas var izraisīt smaganu slimības. Lai saudzētu zobus, ir ieteicams izmantot mīkstu zobu suku un paturēt prātā, ka citi mutes tīrīšanas un skalošanas līdzekļi var palīdzēt notīrīt aplikumu un izvairīties no smaganu iekaisuma.”
