Ārste: “Slimības lapas tiek dalītas vieglu roku, par to izsniegšanas pamatotību ir šaubas” 135
Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ilgstošas slimošanas dēļ ir palicis bez darba. TV24 raidījumā “Preses klubs” šī tēma tiek izvērsta, plašāk diskutējot par iespējamiem iemesliem un problēmas risinājumiem.
Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipe pauž viedokli, ka šī situācija ir diezgan satraucoša: “Principā, ja cilvēks ilgstoši slimo, var atlaist no darba. Esot darba devēja kurpēs, ir skaidrs, ka tas darbs kādam ir jādara.” Renāte Snipe uzskata, ka šādā situācijā ir saprotama darba devēja neapmierinātība.
“Likumdošanā ir atrunāts, cik ilgi, cilvēkam slimojot, viņš var nestrādāt,” tomēr Bērnu slimnīcas virsārste uzsver, ka tā ir kompleksa problēma, minot nepietiekamu veselības aprūpes finansējumu. Nesamērīgi garo rindu dēļ pie ārstiem cilvēks gluži vienkārši netiek, viņam nav uzstādīta diagnoze un netiek saņemta ārstēšana. Tad ir ilgstoša slimošana, kā rezultātā tiek zaudēts darbs.
Savukārt otra būtiska šīs problēmas daļa ir: “Slimības lapas tiek dalītas vieglu roku, par to pamatotību arī ir šaubas.” Tomēr to ir sarežģīti fiksēt, jo, kā Renāte Snipe skaidro, visos gadījumos, kuros tas ir ticis pārbaudīts, vienmēr viss ir kārtībā, jo dokumenti ir noformēti pareizi.
“Darba devējs ir tādā ķīlnieka situācijā. Pat, ja viņam ir tāda klusa nojausma, ka kaut kas nav līdz galam kārtībā, to pierādīt praktiski nevar. Tāpēc tā ir ļoti, ļoti kompleksa situācija,” stāsta Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipe.
Kā vēl vienu šīs aktuālās problēmas aspektu viņa min vairākas profesijas, kurās ir liels risks izdegt: “It īpaši medicīnā, kur cilvēki daudz strādā un izdeg. Šī izdegšana diemžēl arī veicina ilgstošu darba nespēju. Tāpēc ir jābūt sabalansētai slodzei, adekvātam atalgojumam jebkurā profesijā. Cilvēkam ir jāmīl savs darbs un saslimstot jātiek pie kvalitatīvas veselības aprūpes.”
