Sāpju mazināšanai ārīgi lieto ziedes, gelus, plāksterus vai aerosolus 0
Situācijās, kad stipras sāpes sākušās bez zināma iemesla, jākonsultējas ar ārstu, tomēr bieži vien, piemēram, ja mugura cietusi no lielas fiziskas slodzes un saspringuši muskuļi, zāles labāk lietot ārīgi, lai lieki nekairinātu gremošanas traktu. Sāpju mazināšanai ārīgi lieto ziedes, gelus, plāksterus vai aerosolus. Nevienas sāpes nevajadzētu atstāt bez uzmanības, jo svarīgi rūpēties, lai akūta problēma nepārvērstos par hronisku. “Nemazinot sāpes, organisms centīsies saudzēt sāpošo vietu, to mazāk kustinot, sasprings muskuļi, pasliktināsies apasiņošana. Var arī saglabāties tā sauktā sāpju atmiņa,” skaidro “Benu aptiekas” farmaceita asistente Lolita Skrinda.
Pret sāpēm locītavās vislabāk palīdz nesteroīdie pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļi – tādi, kuru sastāvā ir diklofenaks, ibuprofēns, ketoprofēns, indometacīns u.c. Šīs grupas medikamentus nedrīkst lietot pirms uzturēšanās saulē, jo var rasties ādas apsārtums un pat čūlas. Nereti reakcija izpaužas tikai pēc 24 – 48 stundām. Pārtraucot lietot šīs zāles, vismaz divas nedēļas jāsargās no saules.
Ārstniecības augus, piemēram, tauksaknes un arnikas ekstraktus saturoši preparāti būs noderīgāki pret traumas izraisītām sāpēm, jo vienlaikus veicinās asinsizplūduma uzsūkšanos. Zilumu un tūsku mazināšanai piemēroti arī heparīnu un dimeksīdu saturoši medikamenti.
Hroniskas sāpes būtu jāārstē daktera uzraudzībā, uzsver aptiekāre.
Sāpēm pēc medikamenta lietošanas vajadzētu mazināties 30 minūšu līdz divu stundu laikā, bet iekaisumam – pakāpeniski pēc pāris dienām. Ja tomēr sāpes nedēļas laikā nav pārgājušas, jāpārtrauc lietot līdzekli un jākonsultējas ar ārstu. Visas ārīgās zāļu formas jālieto uz tīras, sausas ādas.
Ja ir vaļējas brūces, pretsāpju medikamenti jālieto iekšķīgi, jo ārīgie var kavēt dzīšanu, taču iepriekš to dezinficē ar audiem saudzīgu preparātu, piemēram, no furacilīna pulvera pagatavotu šķīdumu. Paasinoties hroniskai slimībai, kā arī pēc ķirurģiskām manipulācijām ārsti vienu un to pašu zāļvielu var ieteikt uzņemt gan iekšķīgi, gan ārīgi.
Uzziņa
Ziedi vai plāksteri, sildīt vai atvēsināt
* Ziedes pēc konsistences ir taukainākas nekā geli, tādēļ piemērotākas sausas ādas īpašniekiem. Parasti ziedes jālieto trīs četras reizes dienā. Traumas gadījumā ieteicams lietot aerosolu, jo tad nenāksies pieskarties ādai ar rokām. Plāksteris sāpes novērš noteiktu laiku, piemēram, 12 stundas. Pietiek to uzlīmēt divreiz diennaktī. Šķīdumiem ne vienmēr ir tīkams aromāts, un arī lietošana nav sevišķi ērta. Daži līdzekļi, piemēram, kamparu saturošie, darbojas ādas virskārtā, bet jaunākās paaudzes medikamentiem aktīvā viela iestrādāta īpašā formā, lai nokļūtu īstajā vietā, uzsūktos dziļāk un būtu nepieciešama mazākā daudzumā.
* Līdzekļi ar sildošu iedarbību paplašina asinsvadus, uzlabo asinsriti, mikrocirkulāciju un apgādi ar skābekli, tādējādi mazinot sāpes. Izteikti sildošas ziedes var izraisīt ādas kairinājumu, kas saglabājas vairākas stundas un pat nākamajā dienā, it īpaši pirms un pēc lietošanas mazgājoties ar siltu ūdeni, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai un stipri svīstot, jo tad paplašinās ādas poras, un tas iedarbosies intensīvāk. Sildošie preparāti var saturēt kairinošas ēteriskās eļļas, piemēram, piparu ekstraktu kapsaicīnu, nikotīnskābi, kas paplašina asinsvadus, bišu un čūskas indi. Atsevišķas ziedes izraisa dedzinošu sajūtu, tādēļ tās uzklāj ar speciālu aplikatoru. Sildošas zāles nedrīkst lietot akūta iekaisuma, asinsizplūduma, ekzēmas un psoriāzes gadījumā. Izmantojot sildošu ziedi pret traumas izraisītām sāpēm, var rasties izteikts asinsizplūdums.
* Pēc traumas pirmās 12 – 24 stundas jāizvēlas atvēsinošs, mentolu saturošs līdzeklis. Vēlams to darīt pēc iespējas drīzāk, lai neizplatītos asinsizplūdums. Atvēsinoši medikamenti ikdienas lietošanai nav ieteicami, ja ir asinsrites un jušanas traucējumi.
