Ārste: “Redzēju, kā ājurvēdas slimnīcā guļošie pacienti atkopās un sāka staigāt 0
Ājurvēda Latvijā vairs nav nekas tāls un nezināms – jebkurš interesents var saņemt konsultācijas, apgūt ājurvēdas mācību un saņemt apliecinošu sertifikātu. Ārste Ilona Ābele-Šrenka dalās savā pieredzē, kā izlēma pievērsties senajai Austrumu mācībai un ko šīs zināšanas viņai devušas.
Negaidīts aicinājums
“Nav tā, ka par ājurvēdu būtu sapņojusi jau kopš bērnības, jo nezināju, kas tā vispār ir. Pirms 17 gadiem bija piedāvājums apgūt ājurvēdas kursu Šrilankā. Tobrīd tas mani ieinteresēja ēteriskā līmenī. Nolēmu: ir jābrauc un jādara!” atceres Ilona Ābele-Šrenka. Tur viņa kopā ar tobrīd jaunāko dēlu nodzīvoja pusgadu. Samērā nesen bija beigusi Latvijas Medicīnas akadēmiju (tagadējo Rīgas Stradiņa universitāti) un ieguvusi ģimenes ārsta sertifikātu. “Drīz vien sapratu, ka ājurvēda nemaz nav lielā pretrunā Rietumu medicīnai. Būtība ir viena, bet pieejas dažādas. Viduspunktā abas medicīnas satiekas, un viena otru ļoti labi papildina.”
Noliegt nezināmo
Ilona uzskata, ka ājurvēda ir paredzēta ne tikai Austrumu sabiedrībai. Apgūstot kursu, viņa atgriezās Latvijā un uzsāka darbu, lai to ieviestu arī šeit. Ājurvēda tagad ir oficiāli atzīta ārstniecības metode. Visi, kuri vēlas to apgūt, var saņemt sertifikātu. Plānots, ka ar laiku ājurvēda būs ne tikai metode, bet arī papildspecialitāte un varbūt kādreiz pamatspecialitāte. “Sākumā bija grūti iet uz Ārstu biedrību un par to stāstīt, jo ājurvēda netika uztverta nopietni, vairākumā gadījumu tika noliegta. Cilvēka dabā ir noliegt nezināmo un nesaprotamo,” stāsta ārste. Šo gadu laikā situācija ir mainījusies. Tagad uz konsultācijām ārsti sūta savus pacientus, turklāt pēc padoma nāk arī paši mediķi. Ir papildinājušās zināšanas, sasniegts noteikts līmenis. Cilvēki saprot, ka ne visu var ārstēt ar tabletēm. Ir iespēja kombinēt metodes. Viss plūst un mainās.
Ārstē bez medikamentiem
“Joga, ciguns, meditācija iet roku rokā ar ājurvēdas dzīvesveidu, jo ir saistītas ar enerģijas plūsmu. Latvijā sporta nodarbībās skolā neapzināti tiek apgūtas arī jogas pamatasanas. Cits jautājums – cik pareizi tās tiek izpildītas, iesaistot elpošanu.”
