– Kas homeopātam par pacientu jāzina, lai slimības ārstēšana būtu sekmīga? 4
– Homeopātijā galvenais un noteicošais ir cilvēks kā vienots veselums, viņa personība, fiziskās, emocionālās un mentālās īpatnības, ne tikai viņa slimība. Izmeklējot pacienta fizisko ķermeni, nedrīkst piemirst arī emocionālo pusi, jo organismam nav lielāka ienaidnieka par stresu.
Saruna ar pacientu homeopātam ir ļoti būtiska diagnostikas metode, tādēļ vizīte nereti ilgst vienu, pat divas stundas. Uzskatu, ka tas, kurš savam pacientam nevar veltīt pietiekami daudz laika, ir slikts homeopāts, jo šis darbs prasa mobilizēšanos, vispusīgas informācijas savākšanu un tās izpratni. Uzklausot pacientu, homeopātam jāsaprot, kādēļ radušās tieši šādas sūdzības un kas tās izraisījis. Iemesli var būt ārkārtīgi atšķirīgi – gan tīri fiziskas dabas, piemēram, skarbi vai nepiemēroti ārējās vides apstākļi, indīgas vielas, gan emocionāli pārdzīvojumi. Homeopāts ir ārsts, kurš mēģina “iekāpt pacienta kurpēs”. Tikai saprotot, kas ar pacientu notiek, viņš spēs tam palīdzēt.
Piemēram, kādu pacienti mocīja sauss, kairinošs klepus līdz pat elpas trūkumam. Šādas lēkmes viņai uznāca vairākas reizes dienā. Sieviete nebija slimojusi ar bronhītu, plaušu karsoni vai alerģiju, bet viņai bija noteikta diagnoze – bronhiālā astma, izrakstīti atbilstoši medikamenti, no kuriem nekļuva labāk. Sarunas laikā noskaidrojās, ka viņa sākusi klepot pēc tam, kad atlaista no darba. Paciente jutusi milzīgas dusmas uz priekšnieku, bet nav varējusi tās izrādīt. Tātad ārstam vajadzēja viņu sūtīt pie psihoterapeita, izrakstīt nomierinošus medikamentus… Kaut vai sūtīt uz mežu, lai izkliedzas, lai atbrīvotos no dusmām.
Lai noskaidrotu diagnozi un – tas ir ļoti būtiski – prognozētu nākotnes situāciju, paralēli sarunai ar pacientu svarīga ir arī objektīvā puse, kas ietver gan laboratoriskās analīzes, gan izmeklējumus.
