Ārste: “Epidurālā anestēzija nav nepieciešama visām sievietēm” 49
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tas, ka no 1. augusta epidurālā anestēzija dzemdību laikā tiks nodrošināta par valsts budžeta līdzekļiem (šim nolūkam piešķirti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro), ir rezultāts pirms gada Saeimā atbalstītajai “manabalss.lv” iniciatīvai “Par grūtnieču tiesībām uz bezmaksas epidurālo anestēziju”.
Līdz šim bija vajadzīgas konkrētas indikācijas, kad dzemdētājai tika lietots šis reģionālās anestēzijas veids, bet, sākot ar augustu, indikāciju saraksts ir atcelts.Arī līdz 1. augustam par valsts budžeta naudu bija pieejams šis atsāpināšanas veids, laižot pasaulē bērniņu. No valsts budžeta šim nolūkam, sākot ar 2021. gada 22. septembri un beidzot ar 2021. gada 31. decembri, bija atvēlēti 402 558 eiro. Arī 2020. gadā šim mērķim bija piešķirti līdzekļi – šo atsāpināšanas iespēju saņēma 558 sievietes.
Bet tie nebija gadījumi, kad sieviete pieprasīja un viņai uzreiz nodrošināja epidurālo anestēziju. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija sadarbībā ar Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociāciju vienojās par medicīniskajām indikācijām, kad valsts apmaksātā epidurālā anestēzija ieteicama prioritāri. Abas asociācijas nolēma, ka šis reģionālās anestēzijas veids būtu rekomendējams, ja ir bijušas sistemātiskas saslimšanas grūtniecības laikā, nekontrolēta grūtniecības hipertensija, cukura vielmaiņas traucējumi, pārmērīga sāpju izraisīta panika un citos gadījumos.
Abas asociācijas ir norādījušas, ka būtu jāparedz pārejas periods, kurā ārstniecības iestādes šos ieteikumus varētu ieviest atbilstoši konkrētās ārstniecības iestādes iespējām.
Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga skaidroja, ka nav iespējams šo anestēzijas veidu nodrošināt visām sievietēm, kas to vien vēlas, jo katrai medicīniskajai manipulācijai ir savas kontrindikācijas jeb zināmi apstākļi un situācijas, kad to nemaz nevar izdarīt. Bet tajā pašā laikā viņa norādīja, ka tā ir humāna un mūsdienīga dzemdību palīdzības sastāvdaļa, jo nevienam nav jācieš sāpes.
“Taču nevajadzētu visu likt tikai uz vienu kārti, jo ir pieejamas arī citas metodes. Piemēram, Skandināvijas valstīs un Igaunijā diezgan bieži dzemdību laikā izmanto slāpekļa oksidula inhalācijas jeb tā saucamo jautrības gāzi. Tā ir viena no iespējamām metodēm, īpaši tad, ja atsāpināšanai ir vajadzīgs īsāks laiks. Epidurālā anestēzija nav nepieciešama visām sievietēm – netrūkst sieviešu, kuras vēlas dzemdēt dabīgā ceļā un negrib neko dzirdēt par anestēziju. Katrs cilvēks ir atšķirīgs, katram ir individuāls sāpju slieksnis.
Jo vairāk baidās no dzemdībām, jo vairāk sāp. Jo vairāk paļaujas uz ārstniecības personām (lielākā daļa sieviešu zina, kur dzemdēs, tas vairs nenotiek pēc nejaušības principa), jo dzemdību laikā ir mazākas sāpes,” novērojusi daktere Rezeberga. Viņa pastāstīja, ka Rīgas Dzemdību namā šo anestēzijas veidu izmantojot diezgan bieži, bet jārēķinās ar to, ka šajā ārstniecības iestādē dežurējot tikai viens anesteziologs un nav iespējams paredzēt, ka vienmēr tajā brīdī, kad vajadzēs epidurālo anestēziju, tā būs pieejama.
Veselības ministrija sola, ka tā kopā ar Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādēm strādāšot pie tā, lai novērstu gadījumus, kad anesteziologs nav pieejams atsāpināšanas veikšanai dzemdībās, jo ir aizņemts operāciju zālē vai ir noslogots citos neatliekamos gadījumos. Ministrija ir norādījusi, ja ārstniecības iestāde anesteziologa trūkuma dēļ valsts apmaksātu epidurālo anestēziju nevar piedāvāt, par to kliente ir jāinformē pirms šā medicīniskā pakalpojuma sniegšanas.
