Ārstē bērnus, audzina vecākus. Lūdz nelamāties un nedraudēt mediķiem 1
Iestājoties siltajam laikam, katru gadu nemainīgi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) palīdzību meklē aptuveni 75 – 85 bērni diennaktī. Katrs desmitais pacients gūst smagus savainojumus, kādēļ nepieciešama turpmākā ārstēšanās stacionārā. Tomēr daudz vairāk ir gadījumu, kad pacientam palīdzību var sniegt ģimenes ārsts vai pat vecāki paši.
BKUS Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā (neatliekamās palīdzības nodaļa) ierodos piektdienā, kas turklāt daudziem skolas un bērnudārzu audzēkņiem ir pēdējā mācību diena. Ir pievakare, bet uzgaidāmā telpa teju tukša. Dežurējošie mediķi teic – tas šim laikam ir visai netipiski. Piektdienu un pirmdienu vakari šajā nodaļā parasti ir viens no karstākajiem darba laikiem, kad, kā ārsti mēdz jokot: “Pienāk lielais autobuss.”
Sākoties maijam, darba apjoms slimnīcā ievērojami pieaug, jo bērni vairāk laika pavada ārpus mājas, sāk pārvietoties ar dažādiem braucamrīkiem un ir fiziski aktīvāki. Lai gan vasarā liela daļa bērnu izbrauc no pilsētas, dažādu traumu un negadījumu ir vairāk. Turklāt šis ir laiks, kad arī ārsti vēlas doties atvaļinājumos, lai uzņemtu spēkus atbildīgajam darbam.
Trauma, laikojot izlaiduma kurpes
Sešgadīgo Adrianu uz slimnīcu piektdienas vakarā atved neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Viņš kopā ar mammu Daci veikalā laikojis kurpes bērnudārza izlaidumam. Lai pārliecinātos, vai kurpes labi der un nespiež, puika nedaudz paskrējis pa veikalu, kā rezultātā paslīdējis, kritis, ar galvu atsitoties pret apavu plaukta aso stūri, un guvis pamatīgu vaļēju brūci galvā. Īsi pēc ierašanās slimnīcā Adrians kopā ar mammu dodas pie ārsta uz apskati un tiek pie septiņām šuvēm. Dace uzteic dēlu par pacietību un savaldību, jo pašai šķiet, ka bija satraukusies vairāk par dēlu. “Patiesībā savākties šādā situācijā nav viegli un saprotu, ir psiholoģiski jāgatavojas, ka šādi gadījumi var notikt atkal, jo bērns visu laiku kustas un atgadīties var viss kaut kas,” spriež Dace. Abi šeit ir otro reizi. Iepriekš pabijuši, kad Adrians vēl bijis zīdainis un bijusi ļoti augsta temperatūra. “Man ir tikai labākās atsauksmes par mediķiem gan šajā slimnīcā, gan ātrās palīdzības komandā. Ļoti pozitīvi un ar atbilstošu pieeju, sniedzot palīdzību bērnam. Mums maz sanācis saskarties ar bērnu slimnīcu, tomēr es pilnībā paļaujos uz ārstu kompetenci,” saka Adriana mamma.
Samērā biežs BKUS neatliekamās palīdzības nodaļas apmeklētājs ir trīs bērnu tēvs Andris, jo kāds no bērniem periodiski gūst traumas vai vīrusus. Lai gan reizēm nācies ilgāk uzgaidīt, viņš atzinīgi novērtē šeit ieviesto rindu sistēmu, kad pacienti tiek iedalīti atkarībā no tā, cik akūta ir nepieciešamība pēc palīdzības. “Skaidrs, ka vienmēr gribas, lai mans bērns ātrāk tiktu pie ārsta, bet, ja man laipni paskaidro un es arī pats redzu, ka ierodas mazais, kam palīdzība ir nepieciešama daudz steidzamāk, tad ir muļķīgi par kaut ko dusmoties. Lielākoties šeit strādājošie ārsti ir baigie malači un ir ļoti profesionāli,” skaidro Andris.
