Ārste: Agrāk izārstējās 40% C hepatīta slimnieku, ar jaunajām zālēm – 95– 98%! 0
Zaigas dzīvē ienāca nelūgts viesis – vīrushepatīts C. To viņa nejauši uzzinājusi, veicot asins analīzes pēc ģimenes ārsta nosūtījuma. Šķita, ka pasaule sagrūst. Savu stāstu sieviete uzticējusi žurnāla 36,6 °C lasītājiem.
Pirms tam Zaiga (sievietes vārds mainīts – red.) bija traģiski zaudējusi dēlu un tāpēc smagi saslimusi ar depresiju – grūti ārstējamu slimību. Bija jālieto antidepresanti, bet vīrushepatīta dēļ tos vairs nedrīkstēja dzert.
Pacientes stāsts
Zaiga daudz prātoja, kur gan viņa būtu varējusi inficēties ar vīrushepatītu C. No vīra bija šķīrusies, citi vīrieši viņas dzīvē nebija ienākuši. Gājusi veikt manikīru, pedikīru, pie stomatologa savureiz izrauts sastrutojis zobs, un pēc tam radušās veselības problēmas. Vēl viņai bijusi nieru operācija, tad pārlietas asinis, tomēr skaidru atbildi uz šo jautājumu iegūt neizdevās.
Kad Zaiga uzzināja par hepatītu, ģimenes ārsts uzreiz viņu nosūtīja uz Latvijas Infektoloģijas centru. Ārste sievieti regulāri sūtīja uz asinsanalīzēm, un rezultāti nemaz nebija ļoti ļauni – ALAT un ASAT, kas ir aknu šūnu fermenti, kuri norāda uz bojājumu, nebija strauji izmainīti. Tomēr nogurums mocīja, un Zaiga jutās kā spitālīgā – baidījās par savu jaunatklāto slimību kādam stāstīt, lai nenodomātu neko ļaunu.
Nogurums nomāca arvien vairāk. Mājās viņa lielākoties gulēja. Un kur vēl depresija! Tās dēļ invaliditātes II grupu piešķīra uz mūžu. Atkal pārdzīvojums, taču psihoterapeita ieteiktos antidepresantus vīrushepatīta dēļ nedrīkstēja lietot. “Radās blakusparādības – tādas kā bailes no cilvēkiem. Reizēm negribējās ieiet slēgtās telpās, veikalos. Slimība ir asinīs, tāpēc baidījos iet pie manikīra, pedikīra, pat pie friziera, zobārsta – un ja nu asinis?” atklāj Zaiga.
Pazīstama mediķe ieteikusi apmeklēt citu ārstu. Šī daktere rīkojās – veica papildu izmeklējumus, un izrādījās, ka slimība tomēr ir progresējusi – aknu veselība pasliktinājusies. Sekoja ārstu konsilijs, īpaši izmeklējumi.
Jaunās zāles daudz efektīvākas
Desmit gadus viņa nekādus medikamentus nesaņēma. Bija gan iespēja pašai iegādāties, bet tie maksāja tūkstošus. Tādas naudas sievietei nebija, bet aizņemties no bankas viņa baidījās – jāmaksā procenti. Taču tagad visbeidzot Zaigai piešķīra valsts apmaksātas zāles – jaunos tiešās darbības pretvīrusu preparātus, kuri jālieto trīs mēnešus un kuriem reti ir blakusparādības.
“Urrā! Pēc zāļu izlietošanas asins analīzēs vīrusa vairs nebija! Man atgriezās spēks un enerģija,” stāsta sieviete.
Vēl gadu jāturpinās vīrusa kontrolei Latvijas Infektoloģijas centrā. Tas būs galā šajā augustā, ko Zaiga gaida ar nepacietību, kaut gan jau tagad jūtas labi, nemitīgais nogurums ir atkāpies. Ārste paskaidro, ka nogurums ir diezgan bieža vīrushepatīta C izpausme, – ja vīruss ir likvidēts, tad arī nespēks izzūd.
Atšķirība starp vecajiem un jaunajiem medikamentiem ir tāda, ka shēmā, pēc kuras slimnieki tika ārstēti agrāk, izārstēšanās bija ap 40% gadījumu. Ar jaunajām zālēm izārstēt var 95– 98%, turklāt ir ievērojami īsāks ārstēšanas laiks.
Kā iespējams saslimt?
Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Baiba Rozentāle skaidro, ka C hepatīts ir hroniska ārstējama infekcijas slimība, un slimnieku skaits mūsu valstī aizvien palielinās. 1,7% no visiem iedzīvotājiem ir C vīrusa pozitīvi – tie ir 40 000–44 000 cilvēku. Tiesa, tas ir pēc 2006. gada pētījumiem, kuros netika aptverta visa Latvijas teritorija. Pa šiem gadiem, kad nebija pieejama efektīva ārstēšana, slimnieku skaits noteikti ir palielinājies. Simtprocentīga medikamentu kompensācija pieejama tikai kopš 2016. gada.
Pēc Nacionālā veselības dienesta ziņām, kompensējamos medikamentus hroniska hepatīta ārstēšanai 2015. gadā saņēmuši 738 pacienti, 2016. gadā jau 1021, 2017. gadā – 1335 pacienti.
“Jebkura ārstniecība ir ļoti svarīga indivīdam, jo hepatīts tālāk attīstās aknu cirozē, un šā orgāna darbība tiek traucēta. Slimo lielākoties darbspējīgi cilvēki, kuri līdz ar to vairs nevar strādāt un kļūst par invalīdiem,” vērtē Baiba Rozentāle.
Vīrushepatīta C infekcijas avots ir tikai tas cilvēks, kura asinīs noteiktā līmenī ir vīrushepatīts C. Jo tas ir augstākā līmenī, jo lielāka varbūtība, ka tas atradīsies arī citos fizioloģiskajos šķidrumos.
Ja tas ir asinīs, ir arī spermā un vaginālajos izdalījumos.
Precizēt to, kā iegūts vīruss, ir diezgan grūti, – teorētiski to var iemantot jebkurā manipulācijā, kur tiek lietoti daudzkārt lietojamie instrumenti, ja nav pienācīgi apstrādāti. Asinspārliešanā gan mūsdienās var justies drošs, jo donoru asinis tiek stingri pārbaudītas atbilstīgi Eiropas un pasaules veselības organizāciju prasībām. Hepatīts var būt aktuāls tiem cilvēkiem, kuriem asinis pārlietas līdz 1997. gadam.
Dabīgais ceļš, kā cilvēks inficējas, ir seksuālā transmisija. Mākslīgais vai nedabīgais ceļš ir tāds, ka izmanto vienu adatu vai šļirci narkotisko vielu injicēšanai, kā arī tad, ja ar nedezinficētiem rīkiem veic mūsdienās tik ļoti populāro tetovēšanu vai pīrsingu, kā arī jebkurā citā gadījumā, kad cilvēka organismā darbojas ar instrumentiem, piemēram, skaistumkopšanā vai zobārstniecībā. Ja instrumenti tiek sterilizēti, tad cilvēki netiek pakļauti briesmām. Bīstamākais infekcijas iegūšanas ceļš – nedrošs sekss, kad netiek lietots prezervatīvs,” uzsver daktere.
Visu rakstu lasiet žurnāla “36,6 °C” jūnija/jūlija numurā vai tā elektroniskajā versijā.
