Ārstam jāatbild ar savu maku 0
Mūsu lasītājiem jautāju, kā viņi vērtē 25. oktobrī Māras Libekas rakstā “Sāpju naudas fonda riski” pausto par nupat izveidoto Ārstniecības riska fondu, ko pieprasa Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva.
Valda Pavloviča, Inčukalna invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja: “Ārstniecības riska fonds nav vajadzīgs sīkiem kašķiem vai pārpratumiem, ko var novērst, nomainot ģimenes ārstus, bet tiešām nopietnos gadījumos, piemēram, kad iestājas invaliditāte. Šis fonds varētu radīt jaunas iespējas, kā pacientiem aizstāvēt savas intereses ār- sta vai cita medicīnas darbinieka kļūdas gadījumā. Ja vēl fonds vienkāršos un paātrinās atlīdzības saņemšanu, tas ļaus daudz ātrāk sākt rehabilitāciju. Arī mediķiem šis fonds būs kā glābējriņķis un kolēģu atbalsts profesionālas neveiksmes gadījumā. Ne jau visu var mediķis paredzēt. Es zinu gadījumu, kad kāds pacients nomira tikai tādēļ, ka viņš nepanesa antibiotikas. Es gan neticu, ka pilnīgi iztiks ar fondu bez tiesām. Bet pašlaik daudzi pacienti atsakās no domas karot par savu taisnību, jo viņiem tiesai un ekspertīzēm nav ne naudas, ne laika, nedz arī spēka.”
Lilija K., 2. grupas invalīde: “Ārstniecības riska fonds mūs tuvina tām valstīm, kur pacients gan juridiski, gan finansiāli var pierādīt savu taisnību. Ja man būtu spēcīgs advokāts, kas būtu ieinteresēts cīnīties par manām interesēm, iespējams, es tiesās būtu pierādījusi valsts slimnīcas mediķu kļūdu, jo palīdzību man varēja sniegt vismaz 3 – 4 stundas agrāk. Taču, iespējams, mediķi savukārt pierādītu, ka mana organisma reakciju nevarēja paredzēt vai novērst. Lai nu kā, joprojām esmu dzīva. Bet bez cerībām izveseļoties savu 62 gadu vecumā un bez agrākajām iespējām strādāt to darbu, ko darīju agrāk. Domāju, ka arī Ārstniecības riska fonds nebūs tas, kas aizstāvēs pacientu intereses, ja slimnieks nevarēs samaksāt juristiem. Bet, ko nevarēs viens pacients, varēs atļauties otrs. Kopējai lietai tas nāks par labu.”
Biruta Gereiša, pensionēta ārste: “Mēs sāksim dzīvot tāpat kā ārzemēs, kur par katru kļūmi vai neprecizitāti ārsts spiests maksāt ārkārtīgi lielu naudu. Un tas ir ļoti labi, jo viņi strādās ar lielāku atbildības sajūtu. Uzskatu, ka ārstam ir jābūt profesionāli sagatavotam un arī materiāli atbildīgam ar savu maku. Jāatzīst gan, ka mūsdienu ārsti, neraugoties uz tām problēmām, par kurām mēs visi zinām, piemēram, rindām pie mediķiem, ir daudz labāk profesionāli sagatavoti nekā padomju laikā, kad dažkārt stinga asinis, saskaroties ar mediķu nolaidību un nezināšanu.”
