Ārsta novērojumi: alerģijas no Polijas āboliem, krāsainiem apģērbiem, papagaiļiem… 0
Pavasarī un rudenī dzimušiem bērniem – lielāks alerģiju risks
AS “Veselības centru apvienība” poliklīnikas “Elite” ģimenes ārsts Albertu Sadu uzskata, ka alerģiju sezonai var sagatavoties, laicīgi lietojot pareizus medikamentus. Viņa pieredze vēsta, ka ar alerģijām, kuru cēlonis ir ēdiens un saskare ar dažādām kontaktvielām, pacienti varētu nesastapties, ja būtu vērīgi pret simptomiem, kas rodas noteiktās situācijās.
Alerģijas pārsvarā ir gados jauniem cilvēkiem un bērniem – uzskata AS “Veselības centru apvienība” poliklīnikas “Elite” ģimenes ārsts Albertu Sadu, uzsverot, ka veciem cilvēkiem tās rodas ļoti reti. Ik dienu uz viņa pieņemšanu ierodas 2 – 3 bērni, kas sastopas ar šo problēmu. Domājot par alerģiskām reakcijām, kas rodas no pārtikas, ārsts atsaucas uz pasaulē veiktiem pētījumiem, kuru galvenais secinājums ir nepieciešamība bērnus tūlīt pēc gada vecuma nelielās devās iepazīstināt ar maksimāli dažādiem pārtikas produktiem. Zinātnieki, kas pētījuši bērnus vecumā no 1 līdz 6 gadiem sešu gadu periodā, ir secinājuši, jo agrāk ir bijusi lielāka pārtikas daudzveidība, jo vēlāk ir mazāka varbūtība, ka būs alerģija uz agrā bērnībā ēstiem produktiem.
Alberto Sadu novērojumi apstiprina arī Lielbritānijas zinātnieku pētījumus, ka būtiska loma ir gadalaikam, kurā bērns ir dzimis. Proti, pavasara un rudens bērniem ir lielāka varbūtība kļūt alerģiskiem pret ieelpotiem, gadalaiku apstākļu raisītiem alerģiskiem kairinātājiem, nekā vasarās un ziemās dzimušajiem.
Tā kā pavasaris ir laiks, kad visvairāk aktivizējas alerģijas cilvēkiem, kas tās iegūst caur elpceļiem, ir iespējas veikt sagatavošanos, lietojot atbilstošus recepšu medikamentus divas nedēļas vai mēnesi pirms aktīvā ziedēšanas laika. Tie palīdzēs samazināt alerģijas simptomus līdz minimumam vai pat novērst tos. Ir pacienti, kas pie Albertu Sadu ar alerģiskām reakcijām vēršas jau martā, kad mūsu ielās vēl šur tur manāms sniegs. Ārsts šadu problēmu skaidro ar faktu, ka citās valstīs jau ir sākusies ziedēšana un vēja plūsmām ir iespējas atnest nelielas daļiņas, kas dažiem raisa alerģiskas reakcijas.
Lai atšķirtu saaukstēšanos no alerģijas, kur nereti galvenie simptomi ir identiski – klepus, šķaudīšana un iesnas, būtu jāizvērtē šādi faktori – vai pēdējās dienās ir bijis kontakts ar cilvēkiem, kas saslimuši ar kādu elpceļu infekciju, vai ir nedaudz paaugstināta temperatūra. Alberto Sadu norāda, ka, saslimstot un zinot, ka tā ir alerģija, būtu jādodas pie ģimenes ārsta, kas varēs izrakstīt tieši konkrētajam gadījumam atbilstošu pretalerģijas recepšu medikamentu.
