„Ārsta kabinetā šobrīd ir drošāk nekā lielveikalā!” Saruna ar „Klīnika DiaMed” vadītāju Zīli un radiologu Kupču 3
Pavasarī pirmajā Covid-19 ārkārtējā situācijā visi ambulatorie pakalpojumi vairāk kā mēnesi nevienam nebija pieejami, ja ārsts nosūtīja veikt datortomogrāfa izmeklējumu, valsts to aizliedza.
Sabiedrībā pastāv uzskats, ka šogad visas pārējās slimības un veselības problēmas aizmirstas, jo visi ārstējot tikai Covid-19 pacientus, gan SIA „Klīnika DiaMed” valdes priekšsēdētājs Jēkabs Zīle uzreiz noliedz, sakot, ka Latvijā neviens tādus datus nav veicis, nekas šādus populistiskus pieņēmumus nevar apstiprināt, bet cilvēku uzticība medicīnas iestādēm gan ir ietekmēta. Plašāk par to, kas notiek privātajās klīnikās un slimnīcās, Zīlem sarunā pievienojas arī „Klīnika DiaMed” valdes loceklis profesors, radiologs Kārlis Kupčs.
Neizprotams lēmums
Lielākoties pirmā krīze iedragāja uzticību medicīnas iestādēm, jo ambulatoro pakalpojumu pieejamību pavasarī slēdzot, cilvēkiem tika parādīts – tās ir bīstamas vietas, kur inficēties ar Covid-19, kas neatbilst patiesībai. Nozares pārstāvji šo valdības soli komentēja vārdiem – neizprotams lēmums.
„Līdz ar to tagad cilvēki mazliet baidās un pēc katra paziņojuma par pēdējās diennakts rekordiem, redzam, ka nākamajās dienās pieraksti pēkšņi sāk atbirt vai cilvēks, nemaz nepaziņojot, vienkārši neatnāk,” atklāj Zīle,
bet Kupčs viņu papildina, ka realitātē jau pacienti nekur nepazūd, viņi tikai ierodas pie ārsta novēloti, kas atsevišķos gadījumos var būt ļoti bīstami.
„Onkoloģijas pacientam, pat ja vēzis ir pilnībā izārstēts, diagnoze ir uz mūžu, veikt kontroles izmeklējumus un sekot līdzi veselības stāvoklim ir ļoti svarīgi,ja šie izmeklējumi tiek iekavēti un netiek veikti norādītajā laikā, pastāv iespēja, ka slimība atkal būs progresējusi vai pirmreizējiem onkoloģiskiem pacientiem šī slimība būs jau ielaistā formā!”
No ikviena cilvēka šobrīd – ārsta vai pacienta, tiek sagaidīta atbildības sajūta sniegt godīgu informāciju. Ja kāds ir kļuvis par Covid-19 slimnieka kontaktpersonu, tad nepieciešams vizīti atteikt, bet noteikti iepriekš paziņot klīnikām, jo šajā brīdī iespēja tiek dota citam pacientam, kura veselība ir tikpat svarīga.
Tajā pašā laikā ir jāapzinās savs veselības stāvoklis, ja ārsts ir nozīmējis uz izmeklējumu, tas ir nepieciešams un tikai baiļu dēļ to atteikt nevajadzētu.
Profesors skaidro, ka nemitīgi notiek dezinfekcijas darbi un ambulatorie pakalpojumi šodien tiek veikti tā, lai pacientu plūsma slimnīcās būtu nodalīta un cilvēki savstarpēji pēc iespējas mazāk kontaktētos. „Arī mēs nodrošinām klīnikas darbiniekiem visu – gan tērpus, gan maskas.
Recepcijā izveidoti norobežojošie stikli. Ja iepriekš pēc katra apmeklētāja tika dezinficēti kabineti, tagad papildus dezinfekcijas darbi norit arī visās koplietošanas telpās,” papildina „Klīnika DiaMed” valdes priekšsēdētājs, skaidrojot, kā pasargāts tiek gan klients, gan darbinieks. Neviena maska gan nepaglābj no noguruma, izdegšanas un pārslodzes, tāpēc svarīgi sniegt atbalstu un uzlabot kopējo situāciju laikā, kad ārstiem klājas visgrūtāk.
Slimnīcās nevis gultu, bet ārstu trūkst
Cīņa ar Covid-19 nav nogurdinājusi tikai ārstus, kuri ikdienā strādā ar pacientiem, tas šobrīd ir kļuvis par nopietnuslogu visai medicīnas sistēmai. „Nav jau noslēpums, ka mūsu medicīnas sistēmas cilvēkresursi ir ierobežoti arī pirms Covid-19 parādīšanās un, ja pāri nāk šāda krīze, kad jāsaskaras ar lielāku pacientu plūsmu, medicīnas personāla rindas paliek vēl retākas,” teic Kupčs.
Ārsti vēl joprojām ir visvairāk apdraudētie, jo pilnībā no inficēšanās pasargāts nav neviens un šie cilvēki, kuri ikdienā glābj inficēto dzīvības, protams, ka ar vīrusu satiekas visbiežāk.
Lielākā problēma šobrīd nav radīt jaunas gultas vietas, lielākā problēma ir tā, ka, ja situācija kļūs vēl sarežģītāka un pacienti vēl vairāk pārslogos stacionārus, pienāks brīdis, kad nebūs, kas pacientus ārstē.
„Ja visa sabiedrība to neapzināsies un nepieņems, neievēros visus drošības noteikumus ikdienā, mēs slimnīcās varam nonākt diezgan bēdīgā situācijā,” viņš skaidro.
Magnētiskā rezonanse celim tikpat svarīgs kā sirds izmeklējums
Savukārt privātajā sektorā tiešas Covid-19 sekas būtu vērtējamas tikai atkārtojot pavasara lēmumus – liedzot cilvēkiem iespēju veikt visus vai izlases kārtībā kādus atsevišķus izmeklējumus, tādējādi ļaujot ielaist slimības un pasliktinot sabiedrības kopējo veselību.
Vēl viens vīrusa sabiedrotais, kas dara tieši to pašu, ir garās pierakstu rindas.
Ja magnētisko rezonanses izmeklējumu cilvēks gaida divus mēnešus, tad, pat ja pieraksts veikts ārkārtējā situācijā, viņš lielākoties ir gatavs doties uz izmeklējumu pēc vairākiem mēnešiem, kad pienāk kārta. Diemžēl nereti arī tad cilvēks jau iekrīt „atklāts novēloti” kategorijā.
Vai tad, ja tiek pieņemti stingrāki ierobežojumi, sliktākajā gadījumā izeja no pilnīgas pakalpojumu sniegšanas aizliegšanas, ir to dalīšana – dažus atļausim, dažus liegsim? „Ja mēs ņemam no pavisam humānas puses, skaidrs, ka pilnīgi visi izmeklējumi ir svarīgi – tam, kuram būs vajadzīgs izmeklējums celim, būs tikpat svarīgs, cik kāda blakussēdētāja sirds izmeklējums.
Jebkura saslimšana mazina dzīves kvalitāti, darba spējas un visu pārējo,” skaidro Zīle.
Bieži vien it kā vienkāršs izmeklējums vēderam var novest pie diezgan drošas plānveida operācijas vai tūlītējas stacionēšanas, tāpēc nevaram nodalīt, pie izmeklējuma ir jātiek visiem. „Pat, ja ir pilnīgs lockdown, pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem, tieši tāpat kā cilvēkiem piegādā pārtiku un ūdeni, ir jāsniedz medicīniskā palīdzība, ir jādomā par visu kopumu.
Mēs jau tā visus izmeklējumus kavējam ar garajām rindām, tāpēc kādas atsevišķas nozares aizslēgt ciet ir sliktākais, ko varētu darīt.
Veikalā mēs varam nepirkt griķus un paņemt rīsus, bet medicīnā tas tā nestrādā. Pieejamām ir jābūt visām iespējām!” saka Zīle.
Vīruss, kas izmainījis cilvēku uztveri
Gan Kupčs, gan Zīle ir pārliecināti, ka mūsu šodienas realitātē kaut kādā kapacitātē paliks mantojumā arī nākotnē, ar šo vīrusu nāksies sadzīvot ilgstoši.
„Kādreiz šādu skatu, kas ir Latvijas ielās, redzējām tikai Austrumos Ķīnā, tagad neesmu pārliecināts, kad vispār atgriezīsimies pie tādas dzīves, kas bija pirms pandēmijas. Vai vispār atgriezīsimies. Drīz sāksies vakcinēšana, bet mums jāsaprot, ka nekad nebūs iespējams vakcinēt visu sabiedrību, tas nemaz nav nepieciešams, mums tāpat būs jāuzmanās no šī vīrusa klātbūtnes,” Kupčs pauž savu viedokli un Zīle papildina, ka arī pati vakcinēšana būs ilgs process, ja minimālais vakcinējamo skaits ir 800 000, pāris mēnešos to nebūs iespējams paveikt, tāpēc ierobežojumi paliks, bet „īsti nav skaidrs, kā tiek izvērtēta ierobežojumu nozīme.
Būtu svarīgi izskatīt pilnīgi neatliekamus pasākumu, lai nerastos situācija, ka cilvēkiem tiek liegti pirmās nepieciešamības pakalpojumi.
Veselības ministrija sola, ka tā nebūs, bet drošību gribētos lielāku!” Zīles ieteikums būtu valdībai iet soli tālāk un runāt ar cilvēkiem, iedrošināt, ka vīrusa izplatības laikā nedrīkst atstāt novārtā citas veselības problēmas, jābūt uzmanīgiem, bet pie ārsta ir jādodas.
„Mēs, privātās klīnikas, esam tās drošās iestādes, salīdzinot ar lielveikaliem un citām sabiedriskām vietām, ievērojam visus aizsardzības pasākumus, dezinficējam telpas, ar katru klientu strādājam individuāli, informējot arī par valstī pieņemtajiem grozījumiem un kā tas ietekmē viņa ārsta vizīti, ko lielveikalā neviens nevar nodrošināt, tāpēc mūs nevar likt vienā plauktā.
Mēs veicam daudz vairāk sagatavošanās un piesardzības pasākumus, tāpēc ārsta kabinetā šobrīd būs drošāk nekā lielveikalā!” stāsta „Klīnika DiaMed” valdes priekšsēdētājs.
