“Arsenālam” biļete ar atvērtu termiņu 0
Vēl tikai šajā nedēļas nogalē apmeklētājiem būs atvērta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāle “Arsenāls”. Pirmdien, 24. februārī, “Arsenāls” vērs durvis ciet – uz pagaidām neprognozējamu laika periodu.
Tikai šajā nedēļas nogalē “Arsenālā” var apskatīt Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizēto starptautisku zinātniskajai fantastikai veltīto izstādi “Nenorunātās tikšanās” (Lielajā zālē), Ievas Kraules-Kūnas personālizstādi “Hot Babas” (Radošajā darbnīcā 2. stāvā) un “Arsenāla” telpās integrētu Elīnas Vītolas projektu “Izplatītas glezniecības un sadzīves problēmas – personālizstāde”.
Rekonstrukcija ar desmit gadu nobīdi
Kad jaunā gadsimta sākumā kultūras ministres Helēnas Demakovas laikā tapa apjomīgā un ambiciozā Latvijas kultūras mantojuma restaurācijas un rekonstrukcijas programma “Mantojums 2018”, izstāžu zāle “Arsenāls” bija ierakstīta tās pirmajā kārtā. “Kad sākās krīze, tas tika izņemts laukā, jo nekas uz galvas vēl nekrita,” ironiski saka muzeja direktore Māra Lāce.
Kultūras budžets gan tāpat dabūja ciest, jo brīdī, kad ēkas stāvoklis bija jau redzami slikts, Rīgas dome to steigšus ieskaitīja graustu statusā. Līdz ar šādu novērtējumu būtiski auga lielās ēkas nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) –
pēdējos trijos gados muzejs nodoklī samaksājis jau 229 053 eiro.
Tagad VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vērsusies Rīgas domē ar lūgumu statusu mainīt, jo pirmās kārtas rekonstrukcija būvvaldē jau saskaņota un drīzumā sāksies fasādes remonta darbi, tomēr gada sākumā muzejs vēl saņēmis vēstuli par paaugstināto NĪN.
Rekonstrukcijas pirmā kārta tieši saistīta ar “Arsenāla” ēkas ārpusi: tajā paredzēta ēkas fasādes atjaunošana – sienās izveidojušās bīstamas plaisas –, jumta dzegas remonts, pamatu hidroizolācijas veikšana, logu un pagraba lūku restaurācija. Šos atjaunošanas darbus plānots pabeigt līdz 2021. gada vidum. Darbus par 1,62 miljoniem eiro veiks pilnsabiedrība “ReReMeistari 1”.
“Arsenāla” ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, nozīmīgs klasicisma arhitektūras paraugs.
Pieminekļa statuss būvdarbu veicējiem uzliek papildu atbildību, turklāt, kā norāda Māra Lāce, ēkai vispār nav hidroizolācijas, tādēļ to nāksies veidot pilnīgi no jauna.
Pirmo kārtu VNĪ un būvnieki sola pabeigt līdz 2021. gada vidum. Tikmēr tiek strādāts arī pie otrās kārtas, taču skaidrības par muzeja iekštelpu rekonstrukciju ir daudz mazāk.
Par otro kārtu skaidrības nav
Par muzeja rekonstrukcijas otro kārtu, proti, darbiem iekštelpās un muzeja apkārtnes uzlabošanu, pagaidām skaidri zināms vien tas, ka līdz gada vidum jānoslēdzas projektēšanas procesam. Līgums par projektēšanu un autoruzraudzību 209 980 eiro apmērā noslēgts ar pilnsabiedrību “AD Spatium”, bet būvprojekta vadītājs un vadošais arhitekts ir projektēšanas biroja “ArhStadija” vadītājs Aldis Polis.
Tomēr par rekonstrukcijas otrās kārtas termiņiem un arī iespējamām izmaksām patlaban vēl nav gatava runāt ne muzeja direktore, ne arī VNĪ. Tam ir vairāki iemesli, no kuriem acīmredzamākais ir tas, ka skaidrība par pārbūvei nepieciešamajiem līdzekļiem būs vien pēc rekonstrukcijas projekta izstrādes.
“Triju mēnešu laikā pēc tam, kad Rīgas pilsētas būvvalde būs akceptējusi ēkas būvprojektu, tiks sagatavots un kultūras ministram iesniegts konceptuālais ziņojums Ministru kabinetam par izstāžu zāles “Arsenāls” pārbūves un restaurācijas projekta īstenošanas finansēšanas modeļiem,” norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.
Runājot par apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem vecpilsētā, vienmēr jāpatur prātā arī nepieciešamība veikt arheoloģisko izpēti. “Patlaban sākuši rakt klostera pusē. Tur pagaidām, par laimi, izņemot Kuzņecova fabrikas trauku lauskas, nekas nozīmīgs nav atrasts,” saka Māra Lāce.
Arī pilnīgu ēkas arhitektonisko izpēti varēs veikt vien tad, kad “Arsenāls” būs brīvs no mākslas priekšmetiem un darbiniekiem.
Aldis Polis gan norāda – ēkas nesošās konstrukcijas ir labā stāvoklī, lielākās grūtības projektēšanā varētu sagādāt inženiertehnisko tīklu pārbūve: “Inženiertehniskais tīkls ir ļoti bēdīgā stāvoklī, jo ēka celta kā muitas noliktava – bija paredzēts, ka te glabāsies munīcija, bet muzejam nepieciešams pavisam cits temperatūras un mitruma režīms, mikroklimats.
Turklāt tā ir veca ēka ar masīvām konstrukcijām – galvenais ir tās ar inženiertehniskajiem risinājumiem nesabojāt.”
Par veiksmi noteikti uzskatāms tas, ka pirms rekonstrukcijas VNĪ izdevies nodot ekspluatācijā jauno Muzeju krātuvi Pulka ielā.
Jau tagad “Arsenāla” aptuveni 35 000 vienību lielais krājums tiek pārvests uz neatgriešanos – pēc pārbūves ēkas pirmajā stāvā paliks viena pakošanas telpa izstāžu vajadzībām; visa platība, kurā līdz šim glabājās 20. gadsimta otrās puses māksla, kļūs publiski pieejama.
Gaišais nākotnes sapnis
Kaut arī rekonstrukcijas 2. kārtas projekts vēl top, Mārai Lācei ir skaidrs, kādu viņa “Arsenālu” vēlas redzēt pēc darbu beigām.
Tas, ko pamanīs ikviens pilsētas iedzīvotājs un viesis – ir iecerēts padarīt draudzīgāku muzeja ārtelpu.
Šobrīd šaurā ietve, uz kuras turklāt parasti viena pie otras novietotas mašīnas, nejaušu garāmgājēju nevilina iekšā muzejā.
“Ja reiz rekonstrukcijā ieguldām lielu naudu, ir svarīgi sakārtot arī ārtelpu,” uzsver arī arhitekts. “Patlaban neviens nesaprot, kur ir muzejs, jo uz ietves stāv mašīnas, tām nevar paiet garām. Šis jautājums kārtojams ar Saeimu, arī Latvijas Banku, kas atvirzījusi visas mašīnas no savas ēkas.
Tāpat jāsakārto ielas braucamā daļa, lai muzejā varētu ērti iekļūt kaut augstpapēžu kurpēs, jāpārkārto apgaismojums, arī lietusūdens novadīšanas sistēma, ar kuru šeit, kā vispār Rīgas centrālajā daļā, ir problēmas…”
Tomēr būtiskākie pārveidojumi, protams, skars muzeja iekštelpas.
Līdz šim izstādēm bijis iespējams izmantot samērā nelielu daļu no plašās “Arsenāla” ēkas. “Pirmajā stāvā ēka visā apjomā tiks nodota publikas vajadzībām, un arī lielā daļā otrā stāva telpu, kur atrodas radošās darbnīcas, tiks veidota izstāžu zāle,” stāsta Māra Lāce.
Pēc projekta, pie kura muzejs strādā kopā ar arhitektiem, 2. stāva izstāžu zāle plānota 400 kvadrātmetru platībā, tāpat tur atradīsies telpas sabiedriskajām aktivitātēm un muzejpedagoģiskajām nodarbībām.
Bet pirmajā stāvā, kur atrodas lielā izstāžu zāle, izmaiņas būs vēl jūtamākas.
Skatītāju acij neredzamā krātuves daļa tiks pievienota lielajai izstāžu zālei, kuras platība palielināsies līdz vērā ņemamiem tūkstoš kvadrātmetriem.
“Tāds ir rekonstrukcijas mērķis – atbrīvot “Arsenālu”, kas ir ļoti reprezentatīvas telpas pilsētas vēsturiskajā centrā, lai tās nestāvētu kā noliktava, lai cilvēki tās varētu lietot,” saka muzeja direktore.
Runāt par pirmo izstādi atjaunotajā “Arsenālā” Māra Lāce gan vēl nav gatava.
“Pat toreiz, kad gājām ārā no muzeja centrālās ēkas, sākoties rekonstrukcijai, protams, nebija droši, vai izdosies iekļauties termiņos. Tomēr toreiz man bija lielāka pārliecība, laiks, kad nāksim atpakaļ, bija skaidrāks, un tas piepildījās absolūti precīzi.
“Arsenālā” man tādas skaidrības nav. Un, kamēr nav pat zināms, kad sāksies otrā kārta, ir ļoti problemātiski runāt un plānot izstādes.”
Tas gan nenozīmē, ka muzeja speciālisti nedomā par atjaunotās ēkas piepildījumu,
tomēr pagaidām tā drīzāk ir satura koncepcija, nevis konkrēts mākslinieks vai darbi.
Pēc rekonstrukcijas “Arsenālā” plānots plašāk parādīt Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslu. Līdz ar to mainīsies arī pastāvīgā ekspozīcija LNMM centrālajā ēkā.
Savukārt “Arsenāls” pirmo reizi iegūs ko līdzīgu pastāvīgajai ekspozīcijai – Māra Lāce gan uzreiz piebilst, ka tā būs ievērojami dinamiskāka un netiks iekārtota uz desmit un pat ne pieciem gadiem, bet varētu mainīties gada vai, ilgākais, pusotra laikā, lai šā perioda mākslu, kuru tik ilgi nav bijis iespējams parādīt kopsakarībās, atklātu skatītājiem lielākā dinamikā.
