Aršanas smalkumi tepat Latvijā 1
Nobeigums. Sākumu lasiet Agro Topa decembra numurā.
Dilstošās detaļas
Kalti. Dilstošo daļu stāvokli ļoti labi raksturo izartās vagas forma. Normālā stāvoklī vagas stūrī jābūt kalta platuma un apmēram 1–2 cm dziļam izarumam (15. att.). Ja šāds izarums nav redzams, bet vagas stūris ir noapaļots, kalts ir sadilis un tas noteikti jāmaina. Arkls ar nodilušiem kaltiem būs liela problēma arī cietas augsnes aršanā – tas gluži vienkārši neies zemē. Kalti noteikti jātur īpašā uzmanībā un pēc nepieciešamības jānomaina. Kā mainīšanas alternatīva var būt vienkārša automašīnas lokšņu atsperes gabala uzmetināšana uz sadilušā kalta – atsperes materiāls ir ciets un kalts kādu laiku atkal kalpos. Šādu pašu triku var izdarīt arī ar lemešiem bez kaltiem. Piemetinātais atsperes gabals jūtami uzlabos darba kvalitāti!
Lemeši. Nodilušiem lemešiem (16. att.) raksturīga arkla tieksme neiet augsnē, kā arī nelīdzena un noplēsta vagas gultne. Sadiluši lemeši ir jāmaina, tomēr tos var atjaunot, izmantojot iepriekšminēto uzmetināšanas metodi.
Sliedes. Ja aršanas laikā traktors neiet pa vagu, bet ir jāpiestūrē uz apartā lauka pusi ar nosacījumu, ka traktora uzkares mehānisma apakšējo balstu šķērsatsaites ir vaļīgas, vaina, visticamāk, būs pārlieku nodilušajās arkla sliedēs. Sliedes iespējams atjaunot ar uzmetināšanas metodi tikai tad, kad tās vēl pārlieka nodiluma dēļ nav saliekušās. Ja novērojama sliežu deformācija, ir tikai viens variants, tās jāmaina pret jaunām! Normālā darba kārtībā, arklam atrodoties darba stāvoklī, iekāpjot vagā, var labi pārliecināties par sliežu stāvokli. Sliedes aizmugurējam galam jābūt atbalstītam pret vagas gultni, bet ārējai malai – pret vagas sienu. Šādā stāvoklī viss ir kārtībā. Izartajā vagā jābūt skaidri redzamam sliedes nospiedumam gan uz gultnes, gan sienas (17. att.).
Diska naži. Diska naža darbību raksturojošie lielumi tika minēti jau iepriekš, tāpēc šeit atgādināsim, ka nazim vienmēr jābūt asam un tas nedrīkst būt nodilis vairāk par lielumu, kad tā darba dziļums ir ne mazāks par 8 cm – ar nosacījumu, ka naža rumba aršanas laikā nepieskaras lauka virsmai. Pārāk sadilis nazis nepilda savas funkcijas, un no tā nav nekādas jēgas.
Vērstuve. Jāskatās, vai nav sadilusi arī vērstuve. Arkliem vērstuves ir izgatavotas no vairāku kārtu tērauda. Ārējā virsma ir no ļoti cieta materiāla, tāpēc dilst samērā lēni. Līdzko šī kārta sadilusi, dilšanas intensitāte palielinās, un pēc kāda laika tāda vērstuve jau ir lupatās. Straujāk dilstošā vērstuves daļa ir krūtiņa (18. att.). Vienmēr jāseko līdzi, lai tā nebūtu pārlieku sadilusi. Vērstuves dilšanas intensitāti ievērojami samazina diska naža lietošana vagas sienas nogriešanai. Papildus visam tādā veidā samazinās arī degvielas patēriņš.
Noteikti atcerieties, ka jebkuras darbīgās daļas nodilums momentā ietekmē degvielas patēriņu. Taupot uz rezerves daļu rēķina, nemanot zaudējat uz degvielas rēķina!
Aršanas elementi
Lauka malas aparšana
Neraugoties uz to, ka strādājam ar maiņvērsējarklu, lauka malas aparšanas process ir līdzīgs saarvagas veidošanas procesam. Tas veicams šādi:
* jānoregulē arkls tā, lai artu tikai pēdējais vai pēdējie divi korpusi, iespējams, pat atvienojot centrālo atsaiti un ar uzkari paceļot arkla priekšgalu uz augšu (ja atbalstritenis ir arkla aizmugurē, to var neregulēt; ja arkla vidū, tad tas jānolaiž uz leju, lai nodrošinātu, ka ar tikai pēdējais vai pēdējie divi korpusi);
* jāpārliecinās, vai regulējums ir precīzs, un tālāk jākoncentrējas tikai uz braukšanas virziena ievērošanu, atpakaļ pat neskatoties;
* šo pirmo gājienu (19. att.) ieteicams art ar palielinātu darba ātrumu, lai izartās velēnas tiktu aizsviestas pēc iespējas tālāk no izartās vagas gultnes;
* slejas galā apgriež traktoru atpakaļ braukšanai, noregulē arklu atpakaļ normālā darba stāvoklī un, braucot ar traktora labo riteni pa jau izarto vagu, ļoti prātīgi aizar izarto vagu (20. att.) ar aprēķinu, lai velēna negultos pāri iepriekš izartās vagas malai;
* darbiņš ir padarīts, un esam nodrošinājuši, ka arī lauka malā nepaliek neaparta un ar velēnu apklāta josla nezāļu attīstības veicināšanai.
Saarvaga
Saarvaga ir samērā vienkāršs, lauka malas aparšanai līdzīgs aršanas elements, tikai saarvagas gultne jāizar uz abām pusēm divos gājienos (ar analogi regulētu arklu – ar tikai pēdējais vai divi pēdējie korpusi), pēc tam šo gultni aizarot jau ar normālā darba stāvoklī noregulētu arklu arī divos gājienos – no vienas un otras puses (21. att.). Svarīgi, lai zem saarvagas nepaliktu neapartas joslas.
Atarvaga
Lai arī, strādājot ar maiņvērsējarkliem, atarvagas veidošana nav aktuāls aršanas elements, mēdz gadīties, ka retu reizi atarvaga tomēr jāizveido. Tas veicams divos gājienos, ja nepieciešams, iepriekš piearot neapartos ķīļus un atstājot atarvagas veidošanu saldajā ēdienā. Un to dara šādi:
* priekšpēdējā gājienā (22. att.) jāizveido pēc iespējas taisnāka vaga (cik nu iespējams piekoriģējot to jau iepriekšējos gājienos un raugoties, lai pēdējā gājienā pa izarto vagu ietu tikai traktora vienas puses riteņi), lai pēdējā gājienā vairs nebūtu jālabo faktiski neizlabojamās kļūdas;
* rēķinoties ar to, ka pēdējā gājienā (23. att.) arkla atbalstritenis ies jau pa apartu lauku, nedaudz jāsaīsina centrālās atsaites garums un proporcionāli jānolaiž atbalsta ritenis, lai pēdējais korpuss artu nedaudz seklāk nekā pārējie (pēdējais korpuss vienalga ars jau reiz apartu lauku, daļēji atveļot atpakaļ jau apvērstu velēnu);
* pēdējā gājienā jābrauc ļoti uzmanīgi, lai arklā nesasprūst jau apvērstās velēnas.
Korpusu statnes apķep ar augu atliekām, un arklam pieaug vilces pretestība, jo arkls nav aprīkots ar diska nažiem. Plakanie naži – haizivs spuras – faktiski nepilda nažiem paredzēto funkciju.
Raksturīgākās vizuāli redzamās kļūdas
Diska nazis griež par seklu (24. att.), nenogriežot vagas sienu. Izveidojas piebirusi vaga, un nākamajā darba gājienā traktora ritenis vairs neiet pa vagas gultni, bet gan seklāk – aršanas dziļums pirmajam korpusam būs mazāks nekā pārējiem. Lai to novērstu, diska nazis jāpalaiž nedaudz dziļāk (25. att.).
Diska nazis griež par daudz uz neuzartā lauka pusi (26. att.) (šajā gadījumā gandrīz 4 cm). Aramsloksne atsitas pret vērstuves šķautni, un daļa no tās iebirst atpakaļ vagā – veidojas aizbirusi vaga un saraustīts arums. Lai to novērstu, diska nazis jānoregulē vairāk uz apartā lauka pusi, pagriežot stiprinājuma statni tā, lai nazis grieztu aptuveni 1 cm uz neapartā lauka pusi (27. att.).
Arkls nav aprīkots ar diska nazi (28. att.). Korpusu statnes apķep ar augu atliekām, un arklam pieaug vilces pretestība. Plakanie naži jeb haizivs spuras arī faktiski nepilda nažiem paredzēto funkciju – izveidojas piebirusi vaga un nākamajā darba gājienā traktora ritenis vairs neiet pa vagas gultni, bet gan seklāk – aršanas dziļums pirmajam korpusam būs mazāks nekā pārējiem. Vismaz pēdējam korpusam diska nazis būtu obligāta prasība, tad arī vaga veidojas ar gludu sienu un tīra (29. att.).
Nekvalitatīvi aparta lauka mala (30. att.). Šīs neprecizitātes dēļ lauka malā viena vai divu korpusu platumā (atkarībā no aršanas ātruma un velēnu aizlidošanas tāluma) veidojas neaparta josla, kurā attīstās nezāles. Tas nav pieļaujams! Tāpēc lauka malas aparšana jāveic iepriekšējā nodaļā aprakstītajā kārtībā un rūpīgi (31. att.).
Saraustīta vagas gultne (32. att.). Vagas gultne nav līdzena, pieaug arkla vilces pretestība, un palielinās degvielas patēriņš. Iemesls var būt neasi lemeši (tad tie jāmaina) vai nepareizi noregulēts arkls (pēdējais korpuss ars seklāk). Gultne kļūs līdzenāka (33. att.), ja arkla asti palaidīsiet nedaudz dziļāk, pagarinot centrālo atsaiti un paceļot atbalstriteni.
Pārlieku dziļa atarvaga (34. att.). Tā ir tipiskākā un praktiski nelabojama aršanas kļūda, neregulējot arklu. Atarvagu veidotie grāvji tālākā augsnes apstrādes gaitā ievērojami apgrūtina šo darbu veikšanu. Šīs nemākulīgi izartās vagas faktiski nav pilnībā aizlīdzināmas ne ar diskiem, ne arī ar kultivatoriem – tādā veidā tiek vienkārši bezjēdzīgi tērēts laiks, lai nesekmīgi labotu kļūdas, ko pilnīgi mierīgi varēja arī nepieļaut. Atarvagas dziļumu var ērti samazināt, pēdējā atarvagas veidošanas gājienā saīsinot centrālo atsaiti un nolaižot atbalstriteni, lai pēdējais korpuss neartu pilnā dziļumā, bet gan tikai pusi no tā (35. att.), neveidojot grāvi. Pēdējais korpuss tik un tā ars jau apartā laukā, un tāpēc nav būtiski, cik dziļi tas ar, jo tai vietā aruma gultne jau ir izveidota iepriekš.
Kopsavilkums
Aršana ir augsnes apstrādes pamatoperācija, kas vitāli ietekmē visu tālāko augsnes apstrādes un sēšanas procesu. Slikti apartu lauku faktiski nav iespējams izlabot ne ar kādiem paņēmieniem, tāpēc jābūt ļoti rūpīgiem, nežēlojot laiku regulēšanai.
Svarīgi atcerēties, ka arkla ražotājfirmas nosaukums vēl negarantē kvalitatīvu arumu – parasti problēmas ir nevis dzelžos, bet gan cilvēkā, kas atrodas starp stūri un sēdekli. Būsim paškritiski un neslinkosim uz regulēšanas rēķina!
