Dzīve saimniecībā 3
Saulcerītes tēvs Normunds apsaimnieko 30 hektārus zemes un meža. Ir 15 aitas un trīs govis. Bijis arī bullis, bet likvidēts, jo tas viņu pagājušā gadā smagi sabadījis, kad to licis arkla priekšā. Tagad domājot pirkt ēzeļus tā vietā. Šogad kartupeļus novācis no lauka, ko uzracis ar lāpstu. Mežu plānojot sadalīt deviņās daļās: katram bērnam, sievai un sev. Lai nebūtu jākaro ar vietējo sociālo dienestu un bāriņtiesu, kas pārmetot nekārtību mājās, gribot atņemt viņam ne tikai mazdēlu, bet arī jaunāko meitu, viņš plānojot kopā ar jaunākajām meitām deklarēties pie vecākajiem bērniem Rīgā, kur uzceltas divas mājas.
“Stefans vietējo varu mums ir uzkūdījis, stāsta par mums briesmu lietas, bet sevi taisa baltu. Stefanam jau te brālis mājas otrā galā dzīvo, pie kā Stefans bija atbraucis ciemos. Kad viņu pieķēru gultā ar Saulcerīti, biju dusmīgs un padzinu. Viņa brālis jau arī viņam roku salauza par sliktu uzvešanos, abi tagad ienaidnieki. Pirms iepriekšējās vasaras Saulcerīte te dzīvoja un viss bija kārtībā, tad pazuda. Man teica, ka dzīvojot pie mātes, mātei – ka pie manis, bet rudenī atgriezās mājās jau ar palielu vēderu…” atceras tēvs.
Laura (20), kurai ir divus gadus veca meitiņa un kura kopā ar bērna tēvu dzīvo zemnieku saimniecībā, ir māsas pusē. Gribējusi atturēt Saulcerīti no attiecībām ar Stefanu, taču neesot spējusi.
Laura mācās Madlienas vidusskolas 10. klasē, Saulcerīte – 9. klasē, kurā bērna dēļ palikusi otro gadu. Klases audzinātāja Anita Jākobsone viņu raksturo kā gaišu cilvēku un vienu no aktīvākajām klasē. Mācās labi, bet mācītos ļoti labi, ja vien būtu vairāk laika mācībām. Tagad skolotāja grasās uz krīzes centru sūtīt patstāvīgos darbus, lai Saulcerīte neatpaliktu mācībās. Gan meitenes, gan puiši klasē saprotoši pieņēmuši situāciju, ka klasesbiedrenei ir bērniņš. Skolotāja ar meitenēm ir pārrunājusi šo gadījumu, kas viņai kā skolotājai ir pirmais 15 gadu laikā.