Ārpus Rīgas pusotram tūkstotim ģimeņu nav, kur dzīvot. Vai jaunais likums nodrošinās īres namu būvniecības “bumu”? 79
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas pilsētas ārpus Rīgas jau gadiem ilgi žņaudz vienāda problēma – katastrofāli trūkst iedzīvotāju maksātspējai atbilstošu īres dzīvokļu. Pēc Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) aplēsēm pašlaik Latvijā, neskaitot galvaspilsētu, trūkst vismaz 1500 dzīvokļu. Tas savukārt ir kā dzirnakmens kaklā jaunu uzņēmumu un darbavietu radīšanas centieniem reģionālajās pilsētās, jo piesaistītajiem darbiniekiem vienkārši nav kur dzīvot.
Par šo trūkumu, kas rada uzņēmējdarbības apsīkumu reģionos, no dažādām tribīnēm ir krustām šķērsām un daiļrunīgi runāts gadiem ilgi. Diemžēl – rezultāta pagaidām nav. Būvuzņēmēji taisnojas, ka būvēt dzīvokļus izīrēšanai neatmaksājas, bet likums par dzīvojamo telpu īri vairāk aizstāv nevis izīrētājus, bet īrniekus – tiesāšanās ar īrnieku, kurš nemaksā īri, ilgst gadiem un iznākumi nav paredzami.
Dzīvokļu trūkumu vairo arī tas, ka pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijā uzcelto jaunu dzīvojamo namu bijis maz. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem kopš 1993. gada no jauna uzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo namu īpatsvars ir tikai 4%, līdz 1941. gadam Latvijā uzbūvēti 45%, savukārt no 1961. līdz 1992. gadam uzcelti 51% no visa daudzdzīvokļu ēku kopskaita.
Pēc “Eurostat” datiem 2018. gadā Latvijā tikai 7,5% iedzīvotāju īrējuši dzīvokli atbilstoši tā tirgus cenas vērtībai, bet īrnieku lielākā daļa īrējusi dzīvokli morāli un fiziski novecojušos padomju laiku daudzstāvu namos. Aptuveni 44% no Latvijas mājsaimniecībām tiek uzskatītas par pārāk turīgām, lai tās saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet vienlaikus šo mājsaimniecību ienākumi nav pietiekami, lai kvalificētos hipotekārā kredīta saņemšanai bankās.
Dažviet īres namus būvē
Protams, nevar teikt, ka Latvijā īres namus nebūvētu nemaz. Pirms trim gadiem Valmierā pašvaldības uzņēmums “Valmieras namsaimnieks” nodeva ekspluatācijā divus SIA “MONUM” uzbūvētos īres namus ar 150 dzīvokļiem. Īres maksa, ieskaitot apsaimniekošanas izdevumus, bija noteikta 5,20 eiro par kvadrātmetru mēnesī.
Siguldas uzņēmums “Siguldas Būvmeistars” būvē daudzstāvu dzīvojamos namus kopš 2004. gada un Siguldā un Cēsīs tas paguvis uzcelt 13 dzīvojamos namus ar 297 dzīvokļiem. Uzņēmuma būvniecības direktors Juris Pošeika stāsta, ka dzīvokļu īre noteikta 5,50 eiro par kvadrātmetru mēnesī, turklāt ar īrnieka tiesībām to izpirkt.
Tādējādi, piemēram, par 75 kvadrātmetru liela triju istabu dzīvokli mēnesī īrniekam būtu jāmaksā 400 eiro un vēl papildus 50 eiro par apsaimniekošanu. Ja īrnieks nolēmis to izpirkt, tad pirmo divu gadu laikā maksātā īre kalpo kā pirmā iemaksa hipotekārā kredīta saņemšanai bankā. Izpērkot dzīvokli, tas maksātu 1350 eiro par kvadrātmetru. Uzņēmuma jurists Jānis Purgailis gan atzīst, ka šāds piedāvājums nav lēts, taču līdz šim neviens dzīvoklis neesot palicis bez īrnieka vai īpašnieka. Tos burtiski izraujot no rokām jau nama būvniecības laikā, viņš saka.
Kā piliens jūrā
Uzteikdams “Siguldas Būvmeistara” veiksmīgo darbību, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atzīst, ka jaunie īres nami, kā arī pirms diviem gadiem kopā ar Aizsardzības ministriju atjaunotā 24 dzīvokļu ēka, ir labs atspaids, lai ap 100 ģimeņu turpmāk varētu dzīvot Cēsīs. Diemžēl – tikai īstermiņā.
Ar pieprasījumu, kas joprojām vairākkārt pārsniedz piedāvājumu un kas pandēmijas laikā kļuvis vēl lielāks, uzbūvētais ir tikai piliens jūrā. Diemžēl pašvaldības atbalsts jaunu dzīvojamo namu būvniecībai ir ierobežots, tāpēc nepieciešams 20 līdz 25 gadu valsts garantēts atbalsts ar pazeminātām procentu likmēm tiem uzņēmējiem, kuri gribētu pievērsties jaunu īres namu būvniecībai ne tikai Rīgā un tās apkārtnē, bet arī citās pilsētās.
Viņaprāt, jo tālāk no Rīgas, jo lielāks atbalsts tam būtu piešķirams. Arī Smiltenē SIA “Woltec” uzbūvējis īres namu ar 24 dzīvokļiem. Īres maksa noteikta 4.90 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Tomēr Smiltenes novada pašvaldības priekšsēdētājs Edgars Avotiņš atzīst, ka ar vienu uzbūvēto īres dzīvokļu namu deficīts būtiski nav sarucis un tas ir viens no lielākajiem šķēršļiem jaunu darba vietu izveidei Smiltenē, Apē un Raunā. Aizvadītajos gados pašvaldība gan esot esot piedāvājusi vairākiem uzņēmējiem pievērsties dzīvojamo namu būvniecībai.
Bet, ievērojot iedzīvotāju ienākumus un maksātspēju, kas ir mazāka nekā Rīgā, būvēt neatmaksājoties. Tāpēc, viņaprāt, steidzami nepieciešams valsts atbalsts, tieši par to runāts 18. augustā, kad Smiltenē viesojās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergas.
Jaunais likums mudina būvēt
Šogad 17. martā Saeimā pieņemtais jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, kā izrādās, pamudinājis pievērsties īres dzīvokļu namu celtniecībai Rīgā. Pašlaik galvaspilsētā būvuzņēmums “YIT LATVIJA” būvē divus īres namus ar kopskaitā 250 dzīvokļiem.
Savukārt apdrošināšanas uzņēmums “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) Rīgā iegādājies vairākus daudzdzīvokļu īres namus no privātā kapitāla nekustamo īpašumu uzņēmuma “Rentējas” ar vairāk nekā 170 īres dzīvokļiem.
Jautāts, kāda būtu īres maksa, lai atmaksātos būvēt dzīvojamos namus izīrēšanai, būvuzņēmuma “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē atbild, ka Rīgā jaunu dzīvokļu īres maksa nevar būt zemāka par 11 līdz 14 eiro par kvadrātmetru – atkarībā no nama atrašanās vietas.
Būvējot īres namus citās pilsētās, celtniecības izdevumi pārlieku neatšķirsies. Taču citu pilsētu iedzīvotāji, ņemot vērā viņu ienākumus, šādu īri nespētu samaksāt. Tas arī esot galvenais šķērslis, kas attur uzņēmējus būvēt citur Latvijā. Viņaprāt, privātais uzņēmējs nekad neieguldīs naudu vietā, kurā dzīvokļi būs nelikvīdi, proti, kurus nākotnē nebūtu iespējams pārdot.
Lai veicinātu mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, kuri nevar atļauties iegādāties dzīvokli par tirgus cenām, Ekonomikas ministrija sagatavojusi noteikumus par atbalstu zemas īres maksas dzīvojamo namu būvniecības uzsākšanai, kuri 27. oktobrī izsludināti saskaņošanai Tiesību aktu publiskajā portālā. Atbalstam paredzēti 42,9 miljoni eiro, ar kuru palīdzību cer nodrošināt iedzīvotājiem vismaz 700 zemas īres maksas dzīvokļus.
Šo atbalstu nekustamā īpašuma attīstītājiem sniegtu attīstības finanšu institūcija “Altum”. Aizdevuma atmaksas termiņš paredzēts līdz 30 gadiem, savukārt kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas dzēšanai paredzēta līdz 30% apmērā no projekta izdevumiem – ar noteikumu, ka nams ir nodots ekspluatācijā un ka ir izīrēti vismaz 90% no dzīvokļu skaita vai 100%, ja dzīvojamā mājā dzīvokļu skaits nepārsniedz deviņus.
Savukārt, lai nodrošinātu pieejamus mājokļus, paredzēts noteikt īres “griestus” – 5,50 eiro par kvadrātmetru, kā arī izdevumu ierobežojumi līdz 1400 eiro par kvadrātmetru, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tas gan neierobežo iespējas būvēt arī dārgākus mājokļus. Bet izdevumi, kas pārsniegtu 1400 eiro par kvadrātmetru, jau būtu jāsedz būvniekam pašam.
Atbalsta noteikumos paredzēti arī ienākumu sliekšņi īrniekiem, kuri gribētu pieteikties zemajai īres maksai. Tie ir līdz 980 eiro vienas istabas dzīvoklim; līdz 1635 eiro divu istabu dzīvoklim; līdz 2450 eiro triju un vairāk istabu dzīvoklim. Ja noteikumi tiks apstiprināti vēl šogad, jau nākamgad varētu uzsākt atbalsta pieteikumu pieņemšanu.
Vai tas būtiski uzlabos mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, var vien minēt. “Siguldas Būvmeistara” valdes priekšsēdētājs Jānis Libkovskis šaubās, vai Ekonomikas ministrijas piedāvājums būtiski uzlabos mājokļu pieejamību Latvijas pilsētās. Viņaprāt, dzīvokļu būvniecību līdz šim visvairāk kavējusi pārlieku lielā birokrātija. Viņš saka, vajadzīgo atļauju saņemšanai paiet pat divi gadi. Turpretī namu varot uzbūvēt pusgada laikā. Bažas rada arī tas, kādus īrniekus pašvaldība piedāvās – apzinīgus un spējīgus izpildīt uzņemtās saistības vai tādus, ar kuriem namu apsaimniekotājs pēc tam būs spiests tiesāties.
Pēc dažu īres tirgus pazinēju atzinuma, jaunajos atbalsta noteikumos nosauktā zemā īres maksa – 5,50 eiro par kvadrātmetru, neskaitot komunālo pakalpojumu izdevumus, daudzviet Latvijā varētu būt summa, kuru iedzīvotāji tik un tā nespētu samaksāt.
Saeimas deputāts un LLPA izpilddirektors Viktors Valainis atzīst, ka 42,9 miljoni eiro būs tikai “sēklas nauda” zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalstam. Ar tiem noteikti nepietikšot, lai īsā laikā samazinātu augošo dzīvokļu trūkumu. Bet esot apsveicami, ka šāds atbalsts vispār tiek plānots.
Vai īres cenas pašlaik ir tādas, ka varētu atļauties īrēt?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
