Ārpus Rīgas – nākamgad bez preses? 2
Ministriju neizlēmība un vienaldzība var sadārdzināt preses izdevumu abonēšanu, līdz ar to daudzu izdevumu pastāvēšanu.
Savā pēdējā sēdē pirms atvaļinājuma valdība atlikusi Satiksmes ministrijā sagatavotos grozījumus Pasta likumā, kuri paredz piešķirt VAS “Latvijas Pasts” papildu 3,8 miljonu eiro, ar ko kompensēt 2020. gadā abonēto preses izdevumu piegādes sadārdzināšanos. Bez šīs “Latvijas Pasta” pieprasītās kompensācijas nākamgad preses izdevumu piegāde sadārdzinātos divas līdz četras reizes.
Likuma grozījumus nolemts skatīt ar citiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2020. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” paketē izskatāmajiem likumprojektiem. Tas nospriests pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma.
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne teic, ka ministrija nebūtu iebildusi likuma grozījumu apstiprināšanai jau 16. jūlijā, kad tos Ministru kabinets nolēma atlikt. Bet Satiksmes ministrija prasījusi kompensācijām pasta piegādēm papildus 3,8 miljonus eiro un 3 miljonus eiro 2021. gadam.
Pašlaik budžetā šim mērķim 2020. gadam paredzēti tikai divi miljoni. Bet Fiskālās disciplīnas likumā noteikts, ka valdībai, lemjot par papildu izdevumiem, jāparedz iztrūkumu kompensējoši pasākumi.
Tā kā Satiksmes ministrija tos nepiedāvāja, papildu izdevumi kompensācijām skatāmi, gatavojot 2020. gada budžetu. Tātad ministrs Tālis Linkaits (kurš gan valdības sēdes laikā bija atvaļinājumā), vārdos publiski atbalstot kompensāciju piešķiršanu, neveica nekādas darbības, lai tas īstenotos.
Abonēšanas cenas jānosaka jau tagad
Preses izdevumu piegādes cenas 2020. gadam “Latvijas Pastam” jāpaziņo izdevējiem un jānoslēdz līgumi līdz 20. augustam. Bet pēc valdības jau agrāk apstiprinātā 2020. gada budžeta sagatavošanas grafika likumprojektu paketi paredzēts iesniegt Saeimā tikai šī gada 11. oktobrī, kad jau notiks parakstīšanās uz laikrakstiem un žurnāliem 2020. gadam.
“Latvijas Pastā” jautāju: “Ja piegādes cenas abonēšanas katalogam jāpiedāvā jau pašlaik un bez valsts kompensācijas, cik maksās preses izdevumu pasūtīšana?”
“Latvijas Pasta” pārstāve Gundega Vārpa vēsta, ka visus izdevumus pilnīgi nosedzošs tarifs būtu līdz 0,36 eiro par vienas preses izdevuma vienības šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi un līdz 1,35 eiro par viena kilograma šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi. Tas ir, divas līdz četras reizes dārgāk nekā pašlaik.
Līdz 2019. gada beigām preses izdevēju maksājumu apmēru “Latvijas Pastam” nosaka Ministru kabineta 2013. gada 28. maijā izdotie noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām. Bet šajos Ministru kabineta noteikumos noteiktās cenas nosedz tikai daļu no abonētās preses piegādes izdevumiem.
Apdraudēta pasta infrastruktūra
Uzrunātie ministri un ministriju pārstāvji vārdos it kā nenoliedz nepieciešamību atrast valsts budžetā papildu naudu preses izdevumu piegādēm. Tomēr pašlaik rodas iespaids, ka ministrijās valda prātam neaptverama vienaldzība un ka amatpersonas īsti neapzinās, kādas sekas var izraisīt laikrakstu un žurnālu izdevējiem, pasūtītājiem un piegādātājiem svarīgā lēmuma novilcināšana.
Abonentu skaita kritums būtiski samazinātu vienas vienības piegādes pašizmaksu. Saskaņā ar “Latvijas Pasta” sniegto informāciju par 2018. gadu, ja abonētās preses piegādes apjomi samazinātos par 50%, tas palielinātu viena izdevuma piegādes pašizmaksu.
“Latvijas Pasts” ir modelējis situāciju, kurā abonētās preses piegāde pilnībā pazustu no pasta pakalpojumu loka. Šādā gadījumā VAS “Latvijas Pasts” pakalpojumu sniegšanas izmaksas samazinātos kopsummā par 5,5 miljoniem eiro, taču vienlaikus tas radītu vairākas nelabvēlīgas sekas. Būtu nepieciešams atbrīvot no darba vismaz 610 darbinieku.
Jau šī gada 11. maijā Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis lūdza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju pievērst uzmanību iespējamam laikrakstu un žurnālu piegādes dramatiskajam cenu kāpumam, kas savukārt izraisītu ievērojamu abonētāju skaita samazināšanos un preses izdevēju ienākumu kritumu. Ienākumiem sarūkot, daudzu laikrakstu un žurnālu izdošana būtu jāpārtrauc.
Šī gada 17. jūnijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš bija nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, satiksmes, finanšu un kultūras ministriem, lūdzot steidzami rīkoties, lai nepieļautu abonētās preses piegādes sadārdzināšanos, kas savukārt izraisītu preses izdevumu cenu dramatisku kāpumu.
Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktora vietniece Dace Bankoviča ziņo, ka Ministru kabinets sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju esot sagatavojis atbildes vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā izklāstīts, kādas sekas izraisītu sadārdzinājums, kā arī norādīts nepieciešamais papildu finansējums piegādes zaudējumu kompensācijai 2020. un 2021. gadam.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits man teic, ka pats neesot piedalījies 16. jūlijā notikušajā valdības sēdē, kurā lemts par likuma grozījumu atlikšanu. Atlikt likuma grozījumu virzīšanu esot ierosinājusi Finanšu ministrija. Viņš gan atzīst, ka, neko nemainot, abonēšanas kampaņas laikā ne preses izdevējiem, ne pasūtītājiem nebūs skaidrs, kādi ir abonēšanas noteikumi 2020. gadam.
Jautāts, vai viņš atbalstītu grozījumu virzīšanu un kompensācijas pasta piegādēm, ministrs atbild, ka esot jāvērtē, kādiem izdevumiem tās būtu jāparedz. Viņš pieļauj, ka glancētiem un Latvijā izplatītajiem ārzemju izdevumiem tās nebūtu vajadzīgas. Bet par to vēl būšot jālemj.
Jautāts, kad kompensāciju lietā būtu gaidāms kāds lēmums, ministrs atbild, ka, visticamāk, 12. augustā, kad sanākšot sadarbības padomes sēde.
LPIA izpilddirektors, asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis teic, ka satiksmes ministra piedāvājums šķirot, kuriem preses izdevumiem piešķirt piegādes kompensāciju un kuriem nepiešķirt, liecina par viņa nekompetenci preses lietās.
Latvijā izplatīto ārzemju izdevumu īpatsvars ir ļoti niecīgs, tādējādi uz šī rēķina neko ietaupīt valsts budžetā nav iespējams. Liedzot kompensāciju tā dēvētajiem glancētajiem izdevumiem, kuriem pieder lielākā daļa Latvijā izdoto žurnālu, sadārdzinājuma dēļ šo izdevumu abonētāju skaits saruks. Savukārt samazināsies “Latvijas Pastam” par piegādēm saņemtie ienākumi.
Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne teic, ka ministrija konsekventi iestājusies un skaidrojusi valdības partneriem nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pieņemt grozījumus Pasta likumā, ar kuriem uz gadu tiek pagarināts esošais kompensācijas apmērs, kā to paredz arī valdības rīcības plāns. Šo apņemšanos kultūras ministrs Nauris Puntulis esot apliecinājis, šajās dienās tiekoties arī ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvjiem.
Baiba Bāne gan teic, ka par papildu izdevumiem preses piegāžu kompensācijām varētu izlemt jau 23. augustā, kad pēc valdības apstiprinātā budžeta sagatavošanas grafika Ministru kabinetā gaidāma galīgā lēmuma pieņemšana par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2020., 2021. un 2022. gadam.
Vakar Latvijas Preses izdevēju asociācija valdes sēdē nosprieda tik neskaidros apstākļos neslēgt līgumus ar “Latvijas Pastu” par preses piegādi un nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam un satiksmes ministram Tālim Linkaitam, kā arī Saeimas frakcijām, kurā lūdza steidzami rīkoties, lai nodrošinātu abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus.
Atbalsts presei ES dalībvalstīs
Tiešās dotācijas ietver atbalstu abonēto preses izdevumu piegādei (Somija, Francija, Zviedrija). Tomēr atbalsts tiek paredzēts arī citiem mērķiem, piemēram, žurnālistu apmācībai (Austrija), investīcijām jaunās tehnoloģijās (Francija, Zviedrija), laikrakstiem reģionos (Austrija, Francija, Zviedrija), izdevumiem mazākumtautību valodās (Somija, Itālija), laikrakstiem noteiktās jomās, kurās žurnālistikas pārklājums ir neliels vai nav vispār (Somija, Zviedrija).
Samazināta PVN likme laikrakstiem un žurnāliem tiek piemērota lielākajā daļā ES dalībvalstu, izņemot Bulgāriju un Slovākiju. Samazinātās PVN likmes apmērs svārstās robežās no 12% (Latvija) līdz 2,1 % (Francija) un pat 0 % (Lielbritānija). Pārliecinoši lielākajā daļā dalībvalstu presei noteiktā samazinātā PVN likme ir zemāka nekā Latvijā.
Atbalsts abonēto preses izdevumu piegādei. Vairākās valstīs (Francija, Itālija, Austrija, Vācija) abonēto preses izdevumu piegāde ir ietverta UPP grozā un regulators nosaka tarifu (Francijā – cenu griestus) preses piegādei, tomēr vienlaikus tiek paredzēts valsts atbalsts presei (samazināta PVN likme, tiešās un netiešās dotācijas).
AVOTS: LPIA
