Ārpolitikas debašu centrā – Krievijas uzvedība un bankas 0
Notikušajās Saeimas gadskārtējās ārpolitikas debatēs visvairāk locītās tēmas bija – Krievijas apdraudējums pasaulei, gaidāmais breksits, ANO Migrācijas pakts, kā arī cīņa pret naudas atmazgāšanu.
Sakārtotas bankas = valsts drošība
Ārpolitikas debates Saeimā notika jau devīto gadu. To norises laiks parasti ir pietuvināts Latvijas “de iure” atzīšanas dienai, kuru atzīmē 26. janvārī. Pirms tām ārlietu ministrs gatavo ziņojumu par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā.
Debatēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“JV”) atzīmēja, ka šoreiz ziņojumā vesela nodaļa veltīta Latvijas cīņai pret naudas atmazgāšanu. Tas saistīts ar pērn Latvijā notikušo “banku trīci” – korupcijā apsūdzētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča arests, kā arī pērn “ABLV Bank” pašlikvidācija, kura notika pēc ASV finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas “FinCEN” norādījumiem par naudas atmazgāšanas darījumiem bankā.
Ārlietu ministra uzrunā skaidri izskanēja norāde, ka sakārtota banku sistēma un uzticamība tai ir valsts drošības jautājums. “Cīņa ar finanšu noziegumiem un starptautisko sankciju ievērošana ir vispārpieņemta norma Rietumu finanšu pasaulē. Ja kāda valsts to neievēro, tirgus mehānismi vai citas valstis no tās norobežojas. Un tirgus mehānismi – norobežoties no likumiski toksiskiem aktīviem – šajā ziņā ir pat spēcīgāki par valstu rīcību,” uzsvēra ārlietu ministrs, apliecinot Latvijas apņēmību risināt šīs problēmas un sadarboties ar starptautiskajām finanšu uzraudzības iestādēm.
Kols: Krievijas uzvedība ir nihilisms
Rinkēvičs arī norādīja uz Krievijas draudiem, kas izpaužas kā hibrīdapdraudējums. “Mums nav pieņemama Krievijas piekoptā informācijas kara politika, kas cenšas graut demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas pamatprincipus,” sacīja ārlietu ministrs. Vēlāk debatēs citi tās dalībnieki attīstīja Krievijas apdraudējuma tēmu. To uzsvēra arī premjers Krišjānis Kariņš (“JV”), norādot, ka Krievijai raksturīga agresīva uzvedība. “Mēs to uztveram nopietni, un mums jāapsver kopā ar partneriem NATO, kā rīkosimies,” teica K. Kariņš.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) sacīja, ka Krievijas uzvedība vērtējama kā agresīva un nihilistiska, kas iezīmē vienu no iznīcinošākajiem periodiem ārpolitikā. Bet aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“AP”) uzskaitīja Krievijas īstenoto pēdējo gadu nejaucību klāstu – sākot ar “bronzas nakts” nemieriem Igaunijā 2007. gadā, mēģinājumu veikt valsts apvērsumu Melnkalnē, atbalstu “iesaldētajiem” konfliktiem Abhāzijā, Dienvidosetijā, Piedņestrā un “savu marionešu apbruņošanu Donbasā”, lai vērstos pret Ukrainas valstiskumu, uzbrukumu Sergejam Skripaļam Britānijā, notriekto Malaizijas aviolīniju lidmašīnu, kā arī Krievijas agresiju Kerčas šaurumā.
“Grūti šādos apstākļos veidot dialogu. Šajā situācijā dialogs nav politika. Mēs neesam gatavi sadarboties par katru cenu,” piebilda A. Pabriks.
Savukārt “Saskaņas” deputāts Vjačeslavs Dombrovskis kritizēja ārlietu ministru par to, ka viņam “bailes, dusmas un naids” liek kurināt auksto karu un bruņošanos, nevis palīdzēt veicināt Rietumu un Krievijas dialogu. “Aiz jūsu retorikas par Krieviju slēpjas totāls apjukums, diplomātijas paralīze un pat jebkādas politikas trūkums attiecībās ar Maskavu. Jūsu ārpolitika ir apmaldījusies starp [ASV prezidenta Donalda] Trampa tvītiem un [prostitūtas] Nastjas Ribkas atklāsmēm par Krieviju un dzīvi,” paziņoja Dombrovskis.
Vēlāk viņam atbildēja E. Rinkēvičs: “Dombrovska kungam varētu vēlēt: beigt mocīties Latvijā, doties uz Briseli, kļūt par Eiroparlamenta deputātu un savas patiesības sludināt tur.”
Migrācija kā tirgus?
Migrācijas jautājumiem Saeimas debatēs tradicionāli pievērsās NA deputāts Edvīns Šnore, kurš kritizēja bēgļu uzņemšanu Latvijā, kā arī to, ka Latvijas pārstāvis balsojumā par ANO globālo migrācijas koplīgumu atturējies, tādējādi, ignorējot tautas gribu. Vēlāk E. Rinkēvičs taisnojās, ka Latvijas pārstāvis ANO balsojumā Ņujorkā atturējies, bet paskaidrojis Latvijas pozīciju, kura balstīta uz Saeimas lēmumu. No ministra debatēs izskanēja motīvs par tirgošanos migrācijas jautājumos ar citiem labumiem.
“Ja mēs savulaik nebūtu lēmuši par brīvprātīgu lēmumu uzņemt ne jau ekonomiskos migrantus, bet tos, kas kvalificējas atbilstoši starptautiskajām un Latvijas tiesību normām kā bēgļi, tad, kas zina, varbūt 2016. gadā Varšavas samitā un 2018. gadā vai arī Briseles samitā mums nebūtu tik labi izdevies veicināt arī mūsu drošību. Un šeit nebūtu Itālijas karavīru. (..) Šie jautājumi, lai cik varbūt liekas neloģiski, ir savstarpēji saistīti,” uzskata Rinkēvičs.
Jāatgādina, ka savulaik, 2015. gada septembrī, žurnālam “Ir” ministrs stāstīja par to, kā bēgļu neuzņemšana izļogot NATO 5. pantu – šādas paralēles tolaik raisīja konservatīvi noskaņotās sabiedrības daļas sašutumu.
Atsaucas uz “Gredzenu pavēlnieka” autoru
Deputāti un ministri debatēs apsprieda arī gaidāmo Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Rinkēvičs citēja slaveno angļu rakstnieku Džonu Tolkīnu: “Visvairāk laika nepieciešams tā darba pabeigšanai, kurš vēl nav iesākts.” Breksita procesā ieguvēju nebūšot, taču Latvija sagaidot labvēlīgu Apvienotās Karalistes attieksmi pret Latvijas valstspiederīgajiem Apvienotajā Karalistē.
Par vērtībām debatēs diskutēja Saeimas priekšsēdētājas sekretāra biedre Marija Golubeva (“AP”), kura uzsvēra, ka būtiska esot atvērta un padziļināta vērtību Eiropa, tāpēc ES jābūt tiesībām apturēt finansējumu tām ES valstīm, kuras neievēro tiesiskumu. Viņas ieskatā tas esot mehānisms, lai dalībvalstis turpinātu darboties “vērtību Eiropā”.
Vērtības pieminēja arī JKP deputāte Linda Ozola, kura norādīja, ka Latvijai jāstrādā, lai ES būtu saliedēta. “Mēs esam eiropieši, esam piederīgi kristīgajai pasaules kultūrai, un esam latvieši. Sargāsim šo savu kodolu, un tas veidos mūs par pašapzinīgu un spēcīgu nāciju,” teica L. Ozola.
