Ārpolitikā nesola izrāviena gadu 4
Vakar valdība pieņēma zināšanai ikgadējo ārlietu ministra ziņojumu par paveikto un iecerēto ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Par ziņojumu 23. janvārī Saeimā paredzētas gadskārtējās ārpolitikas debates.
Lasīs arī ārvalstu diplomāti
Divdesmit piecu lappušu garajā dokumentā sākumā pieminēti Latvijas ārpolitikas uzdevumi šim gadam – valsts ārējo ekonomisko interešu īstenošana, efektīvas pievienošanās sarunas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO), ieguldījums ES ārpolitikas stiprināšanā un eirozonas integrācijā, stratēģiskā partnerība ar ASV un sadarbība ar pārējiem partneriem NATO mērķu izpildē un starptautiskās drošības stiprināšanā. Kā uzdevumi minēti: gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES padomē, tostarp padziļinot attiecības ar Austrumu partnerības (AP) un Centrālāzijas valstīm, diasporas līdzdalības veicināšana, kā arī uz abpusējas ieinteresētības un savstarpējas cieņas principiem balstītu attiecību veidošana ar Krieviju.
“Dokuments sarakstīts diplomātiskā leksikā, un tajā nav skarti lielie problēmjautājumi, piemēram, attiecības ar Krieviju,” vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. “Tas ir korekts dokuments, kas parāda dubultu piesardzību, un attiecībā uz Krieviju tekstā nav pat dots iegansts, lai pasliktinātos attiecības ar šo valsti,” teic A. Sprūds. Starptautisko attiecību eksperts gan norāda – ja Krievija vēlēsies, tā atradīs ieganstu izteikt pārmetumus Latvijai.
Latvija savās ārpolitikas prioritātēs ir noteikusi Austrumu partnerību un 2015. gada sākumā būs ES prezidējošā valsts. “Esam redzējuši, ko AP atbalstīšana radījusi Lietuvai. Gribot vai negribot Latvija nebūs izņēmums,” domā A. Sprūds.
Politologs un starptautisko lietu eksperts Kārlis Daukšts domā, ka ziņojuma teksts par Krieviju ir nenoteikts un tajā var saskatīt Latvijas mēģinājumu atrast pozitīvos sadarbības punktus ar Krieviju. “Teksts ir pretrunīgs, jo nevar balstīties uz ekonomisko dialogu vien. Ir skaidrs, ka politisko un vēsturisko attiecību līmenī diskusija ar Krieviju nenotiek,” teic K. Daukšts.
“Sekmējot labas kaimiņattiecības ar Krieviju, Latvija vienlaikus turpinās uzturēt savu pozīciju par Latvijas sabiedrības integrācijas procesiem un Latvijas vēstures jautājumiem,” ar šādu teikumu beidzas ziņojuma sadaļa “Divpusējās attiecības ar Krieviju”.
Ko ziņojums nepasaka?
Ziņojuma “garlaicīgākā” jeb rutīnas daļa ir veltīta Latvijas dalībai ES un eirozonā, kā arī Latvijas gatavošanās ES padomes prezidentūrai 2015. gada pirmajā pusē. ES jautājumi ir centrālie ziņojumā, un tie iezīmē, kā šogad darbosies Latvijas diplomātija. “Nav slikti, ka centrālais jautājums ir kļuvis garlaicīgs,” atzīst A. Sprūds.
K. Daukšts gan norāda, ka Vācija ar savu ekonomisko un politisko ietekmi pašlaik kļūst par ES mugurkaulu. Tomēr no ziņojuma viņam netopot skaidrs, vai Latvijas ārlietu dienests ir par centralizētu ES kā lielvalsti vai arī tajā tiek saglabātas nacionālās ideoloģijas.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis norāda, ka ziņojumā nav pieminēta Latvijas nostāja attiecībā uz vakantajiem amatiem Eiropas Komisijā, kuri radīsies pēc šogad gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Arī viņš neredz būtisku pārmaiņu iespējas Latvijas ārpolitikā, taču norāda, ka teorētiski tās varētu ietekmēt Saeimas vēlēšanas, ja pēc tām tiks izveidota valdība ar “SC” sastāvā.
Ziņojumā uzsvērta stratēģiskās partnerības nozīme ar ASV un pārējiem partneriem NATO mērķu izpildē un starptautiskās drošības stiprināšanā. A. Sprūds uzsver, ka iepriekšējais gads Amerikai bijis neizlēmības gads un tas izpaudies ASV piesardzīgajā ārpolitiskajā rīcībā. Pēc eksperta domām, tā vairāk skaidrojama ar ASV iekšējām problēmām – ekonomisko krīzi un īslaicīgo ASV valdības slēgšanu. Par ASV lomas mazināšanos ziņojumā vērtējumus nevar atrast.
Atcerēties, ka esam ES valsts
Kā viens no ārpolitikas uzdevumiem ir minēta Latvijas attiecību veicināšana ar Centrālāzijas valstīm. “Atšķirībā no citām ES valstīm saiknes ar Centrālāziju Latvijai ir ilgākas, mēs saprotam, kā lietas ar tām jārisina, un šādā veidā Latvija pretendē uz savu nišas diplomātiju,” teic M. Cepurītis. Lai arī šajās valstīs ir liels ekonomiskās sadarbības potenciāls, A. Sprūds norāda, ka nepieciešams izvērtēt, vai attiecības ar šīm valstīm ir samērīgas. “Vai sadarbība ar Centrālāzijas valstīm un koķetēšana ar tām ir devusi ekonomisku atdevi? Mums jābūt uzmanīgiem ar šīm valstīm, jo mēs tomēr pārstāvam ES ar tās demokrātiskajām vērtībām,” teic A. Sprūds.
K. Daukšts norāda, ka pieejā Centrālāzijas valstīm viņam nepatīkot formulējums, ka vispirms jāuztur dialogs par cilvēktiesību jautājumiem un pēc tam ziņojumā ir pieminēta ekonomiskā sadarbība. “Sākot runāt vispirms par šīm lietām, rodas problēmas, virzot ekonomiskos projektus,” teic K. Daukšts.
Uzziņa
Par prezidentūru
“Latvijas prezidentūra ES Padomē (2015. gada pirmajā pusē) būs galvenais Latvijas valsts pārvaldes un īpaši ārlietu dienesta izaicinājums nākamo 18 mēnešu laikā. 2014. gads būs izšķirošs prezidentūras sagatavošanā. (..) Lai prezidentūras laikā vadītu vairāk nekā pusotru tūkstoti darba grupu pasākumu Briselē un Luksemburgā, kā arī aptuveni 200 pasākumu Latvijā, 2013. gadā ir veikti priekšdarbi, sagatavojot Latvijas valsts pārvaldi. Ir palielināts LR Pastāvīgās pārstāvniecības ES personāls un tiek piedāvāta plaša mācību programma ap 1000 prezidentūras nodrošināšanā iesaistītajām amatpersonām.”
Avots: ĀM ziņojums
