Nacionālo apvienību nepārliecina ministra Edgara Rinkēviča skaidrojums 14
Šodien Saeimā notiek ikgadējās ārpolitikas debates, bet pēdējā laikā Latvijas ārpolitikā bijis ne mazums satricinājumu. Tādēļ ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (“Vienotība”) uz parlamenta ēku bija jādodas jau vakar, lai atbildētu uz Nacionālās apvienības (NA) deputātu jautājumiem.
Nacionāļu neizpratni izraisījusi ārlietu ministra nostāja, neparakstot četru valstu (Igaunijas, Lietuvas, Dānijas, Lielbritānijas) aicinājumu Eiropas Savienībai atbildēt Krievijas izvērstajam informatīvajam karam. Tāpēc NA Saeimas frakcija bija uzaicinājusi ministru sniegt savu skaidrojumu. Ministra un deputātu tikšanās gan noritēja aiz slēgtām durvīm.
Rinkēvičs dokumenta neparakstīšanu skaidro ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības padomē. “Prezidējošās valstis parasti nāk ar saviem dokumentiem, nevis pievienojas citu valstu gatavotajiem. Būtiskāk ir praktiski īstenot dokumentā iekļautās idejas un tās, kas vēl parādīsies, iegūstot tam visu valstu vienotu atbalstu. Parakstot šādu politisku deklarāciju, mēs varbūt skaisti izskatītos, bet tādā veidā palaistu garām iespēju kaut ko reāli izdarīt un citas prezidentūras pēc mums vairs nebūtu tik ieinteresētas šos jautājumus risināt. Starp pragmatisku politiku un sabiedrisko attiecību spēli es kopā ar kolēģiem Briselē šoreiz izvēlējos strādāt un iegūt kādu praktisku rezultātu,” teica ārlietu ministrs. Viņš arī informēja, ka pēc 19. janvārī Briselē notikušās ES Ārlietu padomes sēdes jau esot iezīmētas konkrētas lietas, ko darīt attiecībās ar Krieviju un pretojoties tās propagandai. Vienlaikus gan viņš brīdināja, ka līdz reālu pasākumu ieviešanai, piemēram, kanāla krievu valodā izveidei, vēl esot tāls ceļš ejams.
Tomēr NA deputātus ministra skaidrojumi īsti nav pārliecinājuši. “Var saprast ministra taktiskos apsvērumus, bet Latvija tomēr ir viena no valstīm, ko Krievijas izvērstā propagandas kampaņa skar vissmagāk, un mums būtu bijis jāpievienojas šim četru valstu aicinājumam, skaidri parādot, ka šī ir viena no mūsu prezidentūras prioritātēm, un demonstrējot Baltijas valstu vienotību. Jautājumos par Sīriju vai Ziemeļāfriku Latvija varētu nesteigties ar parakstīšanu, bet šajā gadījumā tas bija nepieciešams,” teica NA līdzpriekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava. Arī NA frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka vienota un stingra Baltijas valstu pozīcija prezidentūras laikā būtu spēcīgākā atbilde Krievijas mēģinājumiem destabilizēt situāciju Austrumeiropā.
Sarunas laikā NA deputāti uzskaitījuši ministram citus jautājumus, kurus, viņuprāt, vajadzētu aktualizēt Latvijas prezidentūras laikā. Tostarp visu ES valstu kopīgu deklarāciju par padomju okupācijas laikā zaudēto vērtību atgūšanu no PSRS pēcteces – Krievijas. Atbalstu šādai iniciatīvai gan nacionāļi no ministra Rinkēviča neesot saņēmuši, bet Dombrava saglabā optimismu: “Mēs jau esam pieraduši, ka ārlietu ministrs savu pozīciju māk mainīt ļoti ātri. Pagājušā gada janvārī viņš vēl runāja par bezvīzu režīmu ar Krieviju, bet martā viņš jau bija viens no spēcīgākajiem atbalstītājiem sankciju ieviešanai pret Krieviju.”
Tradicionāli “Vienotība” un pašreizējās koalīcijas vairākums pret nacionāļu ārpolitiskajiem priekšlikumiem izturas skeptiski – sak, tie esot pārāk radikāli, neapdomīgi un neizprot diplomātiskās spēles taktiskās nianses. Taču pagājušā gada sākumā, saasinoties situācijai Ukrainā un tuvojoties Saeimas vēlēšanām, “Vienotība” ārpolitikas jautājumos kļuva stingrāka un tās nostāja sakrita ar Nacionālās apvienības nostāju. Tā vien šķita, ka Krievijas agresija atvērusi acis. Taču pēdējā laikā saņemti vairāki signāli, kas liek domāt, ka šī pozīcija bijusi īslaicīga un partijas vēlas atgriezties pie samiernieciskākas politikas attiecībās ar Krieviju. “Koalīcijas partneru skatījums uz ārpolitiku arvien biežāk saskan ar NA nostāju, arī Ārlietu ministra ikgadējais ārpolitikas ziņojums šogad esot daudz atbilstošāks realitātei. Taču ikvienā progresā ir kādi regresa mirkļi un šis ir viens no tādiem. Cerams – īslaicīgs!” sprieda Dombrava. Līdzīgu viedokli pauda arī frakcijas vadītājs Bērziņš. Skeptiskāk noskaņoti NA pārstāvji bažījas, ka partneru nostājas maiņu saista ar aizvadītajām Saeimas vēlēšanām – pirms tām vajadzēja vēlētāju acīs demonstrēt stingrību un principialitāti, bet tagad var atgriezties pie tā sauktās pragmatiskās politikas.
