Visu nevar darīt izcili. Ārpakalpojumi ļauj strādāt efektīvāk 0
Uzņēmumi Latvijā ārpakalpojumus izmanto kūtri. “Eurostat” dati rāda, ka mākoņpakalpojumus 2018. gadā Latvijā izmantoja tikai 14,5% uzņēmumu, kas bija krietni zem vidējā ES rādītāja – 26%.
Lietuvā mākoņpakalpojumus izmanto apmēram 20%, Igaunijā – 30%, bet Somijā – pat 65% uzņēmumu.
Lielākoties pieprasījums pēc ārpakalpojumiem Latvijā veidojas viena iemesla dēļ – trūkst darbaspēka. Taču tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc būtu vērts apsvērt dažādu darbu nodošanu citu uzņēmumu pārziņā.
Pirmais, kas nāk prātā, ir efektivitātes celšana un izmaksu samazināšana. Par ārpakalpojumu nozīmi uzņēmējdarbībā runāja arī nesenajā biznesa tehnoloģiju platformas “BiSmart” konferencē.
Visu nevar darīt izcili
Telekomunikāciju uzņēmuma “CSC Telecom” zvanu centra vadītājs Helvids Skeltons konferencē norādīja, ka darbu nodošana ārpakalpojumā uzņēmumā rada papildu dinamiku.
“Ja visu darām paši, nākas saskarties ar ierobežojumiem, kas saistīti ar finanšu resursiem, kas jāiegulda attīstībā, jaunās tehnoloģijās vai cilvēkresursos.
Ārpakalpojums ļauj fokusēt uzmanību uz lietām, kuras mākam vislabāk, pārējos darbus nododot uzņēmumiem, kam tā ir ikdiena. Ja tā nav tava ikdiena, tad noteikti nespēj izsekot visiem nozares jaunumiem,” norādīja Skeltons.
To pašu kā argumentu norādīja arī e-pasta mārketinga automatizācijas uzņēmuma “Mailigen” veiksmes menedžeris Gints Branks, kurš uzsvēra, ka jākoncentrējas uz to, kas sanāk vislabāk. “Mārketingam, komunikācijai jābūt pastāvīgai – ja komandā ir divi mārketinga cilvēki, bet abi kļūst nepieejami, tas var beigties slikti. Ārpakalpojumā vienmēr būs kāds, kas kolēģi aizvietos.”
Skeltons norādīja, ka var gadīties uzņēmuma popularitātes sprādziens, kam uzņēmums var nebūt gatavs. Rezultātā uzņēmums netiek līdzi uzņemtajiem apgriezieniem. Var būt arī ieslīdēšana otrā grāvī – rūpīga gatavošanās lielajam sprādzienam, kas nozīmē lielas investīcijas darbaspēkā un tehnoloģijās.
Diemžēl sprādzienu var arī nesagaidīt, vai tas var ātri norimt, kas ieguldījumus padara bezjēdzīgus un zaudējumus radošus. Ārpakalpojumā līgumos viss ir atrunāts vai otrs variants – līgumi ir beztermiņa, kas ļauj pakalpojumu lietot mēnesi, pēcāk no tā atsakoties, kad, piemēram, tik lielas serveru jaudas vairs nav nepieciešamas.
Drīz viss notiks mākonī
Par mākoņpakalpojumiem konferencē runāja “Tet” datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.
Viņš uzsvēra, ka 2025. gadā uzņēmumi mākoņpakalpojumiem tērēs jau 80% izmaksu, tomēr šobrīd Latvijā šī nozare attīstās lēni.
“Viens no stereotipiem ir, ka uzturēt savus serverus ir lētāk un drošāk. Kā var būt drošāk, ja tos turi aizslēgtā telpā vai zem galda? Daudziem uzņēmējiem trūkst informācijas par ārpakalpojumu sniegtajām iespējām un izmaksām, kas uzglūn, ja gribi saglabāt maksimālu efektivitāti.
Piemēram, “Facebook” maina serverus ik pēc 10 mēnešiem – tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka veco iekārtu elektrības patēriņš pret to jaudu vairs nav optimāls,” sacīja Sperga. Īpašā riska grupā viņš iekļāva, piemēram, e-komercijas uzņēmumus, kam jāsaskaras ar “melnajām piektdienām”, kad preces ir lētas un tūkstošiem, pat miljoniem, cilvēku vienlaikus cer tikt pie kārotās mantas.
Šajā laikā serveru jaudas jāpalielina 10 reizes. Šādos brīžos izmantot mākoņrisinājumus ir īpaši izdevīgi, jo tos var nopirkt uz ļoti īsu laiku.
Mārketingā nevar izmantot vecas tehnoloģijas
Ārpakalpojumā var pirkt arī mārketingu. Branks sacīja, ka mazam uzņēmumam bieži vien ir tikai viens mārketinga speciālists, kuram jāspēj nosegt sešus komunikācijas tīklus – gan jāoptimizē mājaslapa, gan jāveic satura mārketings ar blogiem, gan jāizvieto reklāmas u. c.
Tas nav viegls uzdevums un bieži vien vieglāk, lētāk, kvalitatīvāk to novirzīt ārpakalpojumā, kur ar to nodarbosies vesela komanda.
Pašam “Mailigen”, kuru tikko nopirka veiksmīgais igauņu jaunuzņēmums “Pipedrive”, kurš drīzumā kļūs par nākamo Igaunijas “vienradzi” jeb uzņēmumu, kura vērtība sasniegs miljardu eiro, ir 1100 klientu pasaulē, un ik mēnesi “Mailigen” izsūta 200 miljonus e-pastu.
Branks sacīja, ka ārpakalpojumā komandai ir pieejamas visas jaunākās nozares tehnoloģijas. “Bieži vien uzņēmumos pieņemts lietot viena tipa tehnoloģiju, piemēram, “Outlook”. Jo tēvs to izmantoja, vectēvs to izmantoja, un radies pieradums, bet argumentu par labu šai tehnoloģijai nav.”
Riska grupas
Nozare, kuru ne tikai var aizvietot ar tehnoloģijām ārpakalpojumā, bet kura ir īpašā riska grupā, ir grāmatvedība.
“70% grāmatvežu sēž savā sistēmā, kopē reģistrācijas numurus, iet uz VID mājaslapu un pārbauda, vai uzņēmums joprojām ir PVN maksātājs. Tālāk dodas uz Uzņēmumu reģistra sistēmu un skatās, vai uzņēmumam nav pieteikta maksātnespēja vai cita darbības izbeigšana, beigās visus datus savācot vienkopus.
20% grāmatvežu no sistēmas eksportē reģistrācijas numurus, nodod mums un nepilnas dienas laikā saņem “excel” failu ar datiem. Ko dara 10%? Saulainā rītā uztaisa kafiju, uzspiež “refresh” un dati automātiski atjaunojas, parādot, kuram no portfeļa notikušas kādas izmaiņas,” stāstīja “Lursoft” korporatīvā klientu konsultante Rūta Beirote.
Viņa norādīja, ka grāmatveži ir bailīga un piesardzīga grupa, kurai var draudēt represijas un pārbaudes kaut vai viena apšaubāma klienta dēļ.
“Tas var būt klients, kuram darbība ir apturēta, bet grāmatvedis to vēl nezina un izraksta rēķinu.
Problēmas var radīt juridiska persona, kas neizņem pastu savā adresē un UR aptur viņa darbību. Bet daudz biežāk tas var būt klients ar augsta riska apetīti, kas sadarbojas ar uzņēmumiem vai personām no valstīm, kuras var iekļūt sankciju sarakstos. Šādās situācijās neatņemama sastāvdaļa ir automātisks monitorings, kas seko līdzi izmaiņām un grāmatvedi par to brīdina acumirklī.”
Tāpat arī pārdošanas speciālistus var aizvietot vai vismaz papildināt ar tehnoloģijām. “Ideālais pārdevējs Jānis atrod klientu, nodibina kontaktus un veic pārdošanu.
Iespējams, klientam sākas grūtības, viņš kavē rēķinus. Foršais Jānis paliek nīgrs, sāk nodarboties ar parādu piedziņu. Ja nu Jānim neveicas, nāk palīgā cits darbinieks – debitoru kontrolieris.
Kad šis darbinieks netiek galā, darbu uzsāk jurists. Dārgs, laikietilpīgs process. Šobrīd šīs trīs profesijas var būt sistēmas algoritms.
Turklāt sistēma ir nepielūdzama – ja pēc datiem tiek konstatēti kādi riski, tad sistēma var pārtraukt iespēju atļaut klientam norēķināties pēcapmaksā, var pat bloķēt iespēju izrakstīt rēķinus,” uzsver Beirote.
Tās neesot jaunas lietas, bet tās pārsvarā izmantojot uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. No tā var secināt, ka ārvalstu uzņēmēju pieredze ir lielāka nekā Latvijas uzņēmumu, kā arī viņi mērķtiecīgāk cenšas izvairīties no finanšu riskiem, ko var pieļaut pārdevējs Jānis, vēl pēdējo reizi atļaujot klientam izmantot pakalpojumu.”
