Aromātiskais anīss tavā dārzā 0
“Kā audzēt anīsu? Kāda vieta tam patīk?” VALENTĪNA RĒZEKNES NOVADĀ
Anīss (Pimpinella anisuam) ir viengadīgs čemurziežu dzimtas augs. Sirdsveida lapām ir zobaina mala. Stublājs ir 30–60 cm augsts. Sīkie, baltie ziedi sakopoti čemuros. Auglis – ovāls, dažus milimetrus garš skaldauglis.
Izmanto svaigas lapiņas, kurās ir daudz C vitamīna, un nogatavojušās sēklas, kam specifisko aromātu dod ēteriskā eļļa un tās sastāvā esošais anetols. Anīsa pulveri pievieno pīrāgiem, cepumiem, kēksiem, Ziemassvētku piparkūkām, kā arī izmanto saldajos ēdienos un dzērienos. Veci ļaudis apgalvo, ka neatvairāmā un kārdinošā smarža patīk pelēm, tāpēc anīsu liek arī peļu slazdos.
Anīsam vajag siltumu un mitrumu, it īpaši sēklu dīgšanas un augšanas sākumā.
Tam piemērota viegla, auglīga augsne, saulaina vieta. Sēj maija vidū–jūnijā, 1,5–2 cm dziļi. Dīgst aptuveni divas nedēļas. Vēlāk izretina 30 cm attālumā citu no cita. Var audzēt arī no dēsta, bet anīsam ir dziļi augoša sakne, tāpēc pārstādīšanai nav tik piemērots. Anīsu var audzēt pat uz palodzes podiņā visu gadu, taču telpās iegūst tikai zaļo masu (sēklas neienākas).
Lapiņas plūc pēc vajadzības, lielākoties pirms ziedēšanas, un pievieno salātiem un pikantām uzkodām. Sēklas ievāc, kad tās ir gaiši brūnas un ar patīkamu, asu aromātu.
