Arodslimniekam valsts sedz ārstēšanās izdevumus līdz pat 1125 latiem 0
Lai gan valsts atmaksā ar arodslimības ārstēšanu, medikamentiem un rehabilitāciju saistītos izdevumus vairāk nekā tūkstoš latu apmērā, viens arodslimnieks, piemēram, 2011. gadā, savas veselības un darbspēju uzlabošanai no valsts vēlējās saņemt vidēji 46 latus.
Iespējams, tādēļ, ka šī nauda vairs netiek papildināta, arodslimnieki to cenšas tērēt ļoti piesardzīgi daudzu gadu garumā.
Dokumentus var savākt
“Man ļoti sāpēja mugura, it īpaši krustu daļā, jo ilgus gadus esmu nostrādājusi ātrajā palīdzībā, kur katru dienu jācilā smagumi. Kopā ar savu ģimenes ārstu savācu visus nepieciešamos dokumentus un devos uz Aroda un radiācijas medicīnas centru Rīgā. Tur ļoti rūpīgi pārbaudīja manu veselību, iztaujāja par darba apstākļiem. Bija nepieciešami arī papildu izmeklējumi, piemēram, magnētiskā rezonanse, kas apstiprina, ka muguras skriemeļos tiešām ir izmaiņas. Braucu uz Rīgu kādas trīs reizes, toties tagad, kad man ir arodslimnieka statuss, divas reizes gadā varu ņemt slimības lapu, lai veiktu medicīnisko rehabilitāciju. Pēc tam čekus par procedūrām un medikamentiem iesniedzu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kas iztērēto naudu pārskaita manā kontā. Arī daži mani kolēģi – šoferi, medicīnas māsas – izmanto šo iespēju,” savā pieredzē dalās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniece Inta (55) no Vidzemes.
Galvenais nosacījums – jāsaņem ārstu komisijas atzinums, ka slimības vienīgais un galvenais cēlonis ir darba apstākļi. Šo atzinumu sniedz tikai P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrā.
“Arodslimība ir tad, ja visas pārējās kaites ir izslēgtas un nav atrasts cits iemesls, izņemot pacienta profesiju,” skaidro centra arodslimību ārste Jeļena Reste. Onkoloģiskās slimības arī var būt arodslimība, piemēram, cilvēkiem, kas strādājuši ar jonizējošo starojumu vai kancerogēnām vielām.
Pērn lielākā daļa reģistrēto arodslimību bija saistītas ar kustību un balsta sistēmu (disku trūces, artrīti), daudzi cieš arī no rokas nervu saspieduma, vibrāciju slimības, trokšņa izraisītas vājdzirdības, bronhiālās astmas.
Jākrāj čeki
Kad ārstu komisija izsniegusi izziņu, kas apliecina arodslimības diagnozi (arodslimību ārsts pieprasīs arī darba vietas higiēnisko raksturojumu, ko sagatavo Valsts darba inspekcija pēc darba vietas apmeklēšanas), jādodas pie sava ģimenes ārsta, bet pēc tam uz Valsts darba ekspertīzes ārstu komisiju, kur arodslimniekiem tiek noteikta darba spēju zuduma pakāpe. Tiem, kam darba spēju zudums ir lielāks par 25%, ir tiesības saņemt ikmēneša kompensāciju jeb arodpensiju un atlīdzību par papildu izdevumiem savas arodslimības ārstēšanai un rehabilitācijai, bet tie, kam šis procents mazāks – tikai atlīdzību. Pēc tam jāvēršas pie speciālista, kas izveido arodslimības ārstēšanās plānu un izraksta medikamentu receptes.
Arodslimnieks par savu naudu veic izmeklējumus, operāciju vai procedūras, iegādājas zāles un vāc čekus, ko iesniedz VSAA, pievienojot standarta iesniegumu par to, kādus izdevumus vajag kompensēt, un ārstējošā ārsta norīkojuma kopiju. Pēc tam uz aģentūru atmaksai var nest katru čeku, bet var arī sakrāt vairākus uzreiz.
“Šīs sistēmas vājums ir tas, ka pacientam vispirms pašam jāmaksā. No otras puses, no aģentūras iespējams saņemt garantijas vēstuli par to, ka tā apmaksās dārgos pakalpojumus, piemēram, operāciju vai stacionārās rehabilitācijas kursu,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs Ivars Vanadziņš. Prakse gan rāda, ka rehabilitācijas iestādes mēdz “aizmirst” informēt arodslimniekus par šādu iespēju.
Atlīdzību par papildu izdevumiem līdz pat 1125 latiem arodslimnieks var saņemt par vienu arodslimību. Ja pēc kāda laika ārstu komisija apstiprina citu – arī par to var saņemt atlīdzību.
Viedoklis
Arodslimību ārste Jeļena Reste: “Latvijas iedzīvotāji strādā līdz pēdējam, kamēr vien var pakustēties. Kad ir jau pavisam slikti, dodas pie arodslimību ārsta. Pārsvarā tie ir cilvēki ap 50 gadiem, lai gan ir arī izņēmumi, kad ierodas gados jauni cilvēki ar smagām alerģijām. Pēdējā laikā vērojama tendence, ka cilvēki darbā tiek pārslogoti. Vienam darbiniekam bieži vien uzkrauj arvien vairāk pienākumu. Tādos darba apstākļos cilvēki nogurst, izsīkst, ātrāk “nolietojas” un saslimst.”
Fakti 2012. gadā pirmo reizi arodslimība reģistrēta 807 cilvēkiem. Vidējais arodslimnieks Latvijā ir 53 gadus vecs, ar darba stāžu vidēji 25 gadi, kas nostrādāti apstrādes rūpniecībā vai transporta nozarē (turklāt līdz pilnīgam spēku izsīkumam), ar vismaz divām, lielākoties hroniskām arodslimībām.
|
