Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? 8
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) piektdien kongresā lems par jaunu priekšsēdētāju. Visticamāk, ka ilggadējo organizācijas vadītāju Pēteri Krīgeru nomainīs viņa pašreizējais vietnieks Egils Baldzēns. Taču ir arī citi interesenti. Būtisks jautājums – vai līdz ar vadību mainīsies arī arodbiedrību loma un pieeja tam, kā tiek risinātas biedru problēmas? Politisko procesu vērotāji spriež, ka pēdējā laikā manāma lielāka arodbiedrību līderu tuvība ar partiju “Saskaņa”, kuras pēdējā kongresā novembrī P. Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem, no kuriem baidoties “valdošo partiju žurkas”.
P. Krīgers, kurš arodbiedrību savienību vadījis kopš 2002. gada, stāsta, ka LBAS pamet ar labi padarīta darba sajūtu: “Izdevies mobilizēt arodbiedrību biedrus uz dažādiem pasākumiem, protesta akcijām, referendumiem, parakstu vākšanām, mītiņiem.” Kā lielākos panākumus gan viņš min vairāk nekā desmit gadus vecus notikumus, piemēram, cīņu pret “Latvenergo” privatizāciju.
No jaunākiem panākumiem Pēteris Krīgers min: “Minimālās algas palielināšana par 10 eiro nav nekas daudz, bet bez arodbiedrību stingras nostājas politiķi nebūtu pielikuši pat to. Ar akciju “Rokas nost no darba likuma!” esam saglabājuši normas par virsstundām un arodbiedrību tiesībām aizstāvēt biedrus pret atlaišanu. Tad vēl neskaitāmi mazākiem jautājumiem veltīti mītiņi Doma laukumā, Esplanādē, pie Ministru kabineta un Saeimas, kurus kopumā apmeklējuši simtiem tūkstošu cilvēku.
Vislielākais gandarījums Krīgeram esot par to, ka izdevies saglabāt arodbiedrību vienotību zem vienas “jumtorganizācijas”, kamēr citās valstīs esot vairāki arodbiedrību centri, kas daudz laika pavadot savstarpējās ķildās, nevis darba ņēmēju aizstāvībai. Tomēr arī LBAS pēdējos gados saskārusies ar lieliem izaicinājumiem – “Saskaņas” paspārnē izveidojusies un arvien ietekmīgāka kļūst arodbiedrība LABA. “Pēc būtības tā vairāk atgādina nevis arodbiedrību, bet mehānismu naudas izpumpēšanai no Rīgas domes. Viņu mērķis ir palielināt biedru skaitu, un tā sasniegšanai netiek žēloti nekādi līdzekļi – mūsu biedrus pārvilina ar populistiskiem un neizpildāmiem solījumiem. Rīgā 85% uzņēmumu nav arodbiedrību. Ja LABA ietu tur un panāktu, lai šie cilvēki iestājas viņu arodbiedrībā, tad es būšu pirmais, kas teiks paldies par to. Bet viņi tur neiet. Viņi iet uz uzņēmumiem, kur ir mūsu arodbiedrības, un cenšas šos cilvēkus pārvilināt. Tas ir bezjēdzīgi no darba ņēmēju interešu viedokļa,” skarbi nosaka LBAS līderis.
Meklēs jaunus biedrus
LBAS rindās ir ap 94 000 biedru, bet to skaits turpina kristies. Tādēļ iespējamais Krīgera mantinieks Baldzēns sola, ka rekrutēšanas pasākumi būšot viena no pirmajām viņa prioritātēm. “Mums jāveido tāds klimats, lai cilvēki justu, ka spējam viņus reāli aizsargāt. Jāiet uz uzņēmumiem, kur arodbiedrību vēl nav, jārunā gan ar darba devējiem lielajos un vidējos uzņēmumos, gan darbiniekiem. Svarīgi, lai darba devēji saprastu – ja viņi nav ēnu ekonomikā, tad arodbiedrības nav traucēklis, bet gan sabiedrotais,” uzskaita Baldzēns. Viņš arī sagatavojis piedāvājumu līdzsvarotai darba samaksas kāpināšanai un kapitāla nodokļu palielināšanai.
Runājot par konkrētiem likumdošanas darbiem, gan Krīgers, gan Baldzēns uzsver nepieciešamību veikt grozījumus novecojušajā Streiku likumā, lai ļautu ātrāk un vienkāršāk īstenot streikus. Šobrīd tajā aizliegti daudzviet Eiropā pieļautie solidaritātes streiki (ja vienas nozares pārstāvji streiko, tad citas nozares nedrīkst pievienoties šim streikam), nav iespējams ģenerālstreiks, aizliegts arī politiskais streiks (piemēram, pieprasot valdības demisiju, ministra nomaiņu vai kādus citus politiskos lēmumus). “Politiķiem no tā nevajadzētu baidīties. Gluži otrādi. 1991. gada augustā arodbiedrības atsaucās Augstākās padomes aicinājumam ar politisku streiku aizstāvēt mūsu valsti no OMON un padomju armijas vienību patvaļas. Diemžēl mūsdienu deputāti nevēlas likumīgi ļaut darba ņēmējiem šādi rīkoties,” uzskata Baldzēns.
Politikā vēl neies
Jautāts par nākotnes plāniem pēc LBAS vadītāja amata atstāšanas, Krīgers apgalvo, ka baudīšot pensionāra dzīvi un nodošoties savam vaļaspriekam – medībām. Citi bijušie LBAS vadītāji (piemēram, Andris Siliņš un Juris Radzevičs) kļuvuši par aktīviem politiķiem, bet viņš pagaidām nedomājot sekot šim piemēram. “Partijas, kuras man teikušas “Krīger, tu esi foršs puika, nāc pie mums”, var mierīgi beigt cerēt un noslēgt savus pašvaldību vēlēšanu sarakstus,” viņš teic. Tomēr neizslēdz iespēju, ka pēc dažiem gadiem pensijā varētu kļūt garlaicīgi un radīsies vēlme pēc jauniem izaicinājumiem.
Aprunāto tuvināšanos “Saskaņai” viņš noliedz. “Ja esam uzaicināti uz kādiem partiju kongresiem, tad lēmumu par līdzdalību pieņem LBAS valde. Viņi mani deleģēja, un es izpildīju valdes lēmumu,” skaidro Krīgers.
Vai pietiks harismas?
Līdzšinējai LBAS vadībai gadu gaitā nostiprinājusies katram sava loma. Krīgers bija arodbiedrību “dusmīgā seja”, kas mītiņos no skatuves teica kaismīgas runas, medijos lamāja valdošos politiķus un nekautrējās no publiskiem šova elementiem (piemēram, kameru priekšā demonstratīvi pamest Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotu konferenci, kad diskusija iegrozījās arodbiedrībām netīkamā gultnē). “Viņš ir īsts aktieris un prasmīgi izmanto šādus trikus uzmanības pievēršanai. Taču tas viņam nav pašmērķis! Kad uzmanība iegūta, viņš gatavs sarunām un sadarbībai, kas nepieciešama risinājuma panākšanai,” vērtē deputāts Gundars Daudze, kurš krīzes laikā kā Saeimas priekšsēdētājs ne reizi vien atradies pretējās pusēs ar Krīgeru. Turpretim Baldzēns līdz šim bija LBAS pieklājīgais diplomāts, kurš rūpīgi sekoja valdības un Saeimas sēdēm, aizstāvēja arodbiedrību intereses trīspusējās sadarbības padomēs, veikli manipulēja ar sarežģītiem cipariem un veda sarunas ar politiķiem. Arī savulaik kā politiķis (Baldzēns no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas bijis ievēlēts 7. Saeimā) viņš vairāk līdzinājās Dombrovska “grāmatveža” tipam. Jautāts, vai spēs vajadzības gadījumā vadīt mītiņus un sarunās sist dūri galdā, Baldzēns atbild: “Ja tāds būs LBAS valdes uzstādījums, tad varu arī sist dūri galdā.”
Par saviem vietniekiem Baldzēns redzētu Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidenti, tiesību zinātņu doktori Irēnu Liepiņu un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieku Aleksandru Muhlinkinu.
Par amatu būs jāpacīnās
Baldzēnu arodbiedrību savienības priekšsēdētāja amatam izvirzīja LBAS valde. Taču pēc organizācijas statūtiem kongresa laikā ikviens interesents (pat ja nav arodbiedrību biedrs) var pieteikt savu kandidatūru. Šonedēļ tapa zināms, ka ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) atbalstu savu kandidatūru gatavojas pieteikt juriste Ieva Brante, kura gan līdz šim arodbiedrībās nav darbojusies. “Brantes kundze vērsās pie mums, izrādot interesi par šo amatu. Tikšanās laikā viņa atstāja tāda sabiedriski aktīva cilvēka iespaidu, kurš par taisnīgumu, vienlīdzību un citiem arodbiedrību ideāliem gatavs cīnīties ne tikai vārdos, bet arī darbos, ko jau pierādījusi ar līdzšinējām aktivitātēm,” teica LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
“Mana līdzšinējā darbība patiešām nav saistīta ar arodbiedrībām, bet iespējams, ka tā ir tikai priekšrocība, jo tieši tādēļ man ir svaigāks redzējums un piedāvājums. Ceru, ka delegāti kongresā būs drosmīgi un uzticēs man arodbiedrību savienības vadīšanu,” telefonsarunā teica I. Brante. Kā savas galvenās prioritātes viņa nosauca jaunu cilvēku piesaistīšanu arodbiedrībām, arodbiedrību tēla spodrināšanu un funkciju skaidrošanu sabiedrībai, kā arī LBAS pārstāvēto nozaru vienošanu.
Interesi par kandidēšanu uz LBAS vadītāja amatu izrādījis arī Latvijas sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS pārstāvis un partijas KPV.LV biedrs Edgars Niedrītis.
Apvieno 94 000 darba ņēmēju
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) apvieno 20 dalīborganizācijas un pārstāv aptuveni 94 000 darba ņēmēju. LBAS īsteno arodbiedrību biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī. LBAS kopā ar Darba devēju konfederāciju ir valdības sociālie partneri, kas pārstāvēti Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē. Organizācija nesaņem valsts finansējumu, bet savu darbību nodrošina no pašu ienākumiem – aptuveni 190 000 eiro biedra naudās un vairāk nekā 262 000 eiro no saimnieciskās darbības (telpu nomas u. tml.). LBAS priekšsēdētāja atalgojums ir 1475 eiro (pirms nodokļiem).
