Arodbiedrības raksta, parlaments soļo tālāk 0
Saeimas vairākums vakar pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts pensiju likuma grozījumus, kas paredz jau no 2014. līdz 2020. gadam pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 65 gadiem. Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) jau savākusi vairākus tūkstošus protesta vēstuļu, kas adresētas Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.
“Ja valdība un Saeima neveiks nekādu rīcību sociālā budžeta stabilizēšanā, mēs 2030. gadā iegūtu sociālo budžetu ar 1 440 000 000 latu lieliem parādiem,” parlamentāriešus brīdināja deputāts un vienlaikus Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens. Pensijas vecuma celšanu valdība pamatojot ar “četriem fundamentāliem argumentiem”: iedzīvotāju skaits Latvijā dzimstības samazināšanās un emigrācijas pieauguma dēļ samazinās; sociālā budžeta iemaksu veicēju skaits krīzes gados ir būtiski samazinājies un nepieaug; sociālā budžeta iemaksu vidējais līmenis ir zems un nav sabalansēts ar nākotnē sagaidāmo pensiju apjomu; pensionēšanās vecumu sasniegušo mūža ilgums stabili pieaug. “Fakti ir vienkārši un nesatricināmi. Tiem, kas aicina nepagarināt darba mūžu vai darīt to vēlāk un lēnāk, ir skaidri un gaiši jāpasaka cilvēkiem, ka viņi būtībā aicina nākotnē maksāt mazākas pensijas vai arī iekasēt lielākus nodokļus,” rezumēja Ašeradens.
Debatēs galvenokārt runāja opozīcijas deputāti. Viņuprāt, likumprojekts ir sasteigts un nepārdomāts. Tādēļ viņi aicināja to neatbalstīt, bet atgriezt atpakaļ Sociālo un darba lietu komisijai pārstrādāšanai. Piemēram, Andrejs Klementjevs (“SC”) aicināja Labklājības ministriju domāt par cilvēkiem, nevis cipariem. “Tā vietā, lai stimulētu jaunu darba vietu izveidi, ministrijas aicina vienkārši un mehāniski samazināt pensionāru skaitu. Kā saka: “Nav pensionāru, nav problēmu!”” ironizēja Klementjevs. Savukārt viņa partijas biedrs Valērijs Agešins uzskata, ka pensijas vecuma celšana ir pretrunā ar cilvēktiesībām, tiesiskās paļāvības principu un vēl vairāk sagraus sabiedrības motivāciju maksāt nodokļus. Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) mudināja valdošo koalīciju vairāk domāt par mūžizglītību un nodarbinātību, jo tieši pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir lielas problēmas atrast darbu.
Balsojumā nekādi pārsteigumi nenotika un deputāti stingri ievēroja koalīcijas disciplīnu. Grozījumus atbalstīja 48 valdošās koalīcijas (“Vienotības”, ZRP, NA un ārpusfrakciju grupas) deputāti, pret bija 39 opozīcijas pārstāvji no ZZS un “SC” frakcijām.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers jau trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja, ka arodbiedrības saprot nepieciešamību celt pensionēšanās vecumu, taču tikai no 2016. gada. Arodbiedrības aprēķinājušas, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014. gada dotu tikai 28,9 miljonu latu ietaupījumu gadā. Arodbiedrības sola rīkot protesta pasākumus, ja valdošie politiķi neatkāpsies no ieceres pensionēšanās vecuma paaugstināšanu sākt jau 2014. gadā. Pagaidām tiekot tikai gatavotas protesta vēstules Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (“Vienotība”). Kā man pastāstīja LBAS pārstāve Sanita Lorence, šobrīd jau elektroniski esot iesūtītas aptuveni 4000 vēstules, papīra formā vēl tiekot apkopotas, bet arī tās jau esot sveramas kilogramos.
Pensiju likuma grozījumi paredz 2014. un 2015. gada 1. janvārī pensionēšanās vecumu paaugstināt par trim mēnešiem, bet no 2016. gada – ik gadus par pusgadu, līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši laikā pēc 1952. gada 1. janvāra. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaikus bez termiņa ierobežojuma. Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014. gada skars tos cilvēkus, kuri dzimuši laikā pēc 1954. gada. No 2014. gada iecerēts palielināt arī minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020. gada – līdz 20 gadiem.
