Skandalozais deputāts Kabanovs vēlēšanās nekandidēs; darbosies arodbiedrībā 1
Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (“Saskaņa”) paziņojis, ka nekandidēs rudenī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Tā vietā viņš izvēlējies darbu arodbiedrībā “LABA”.
Paziņojumā presei Kabanovs skaidro, ka arodbiedrībā “LABA” plāno nodarboties ar starptautiskajiem arodbiedrību sadarbības projektiem. Šim darbam viņš jūtoties piemērots, jo Saeimā savulaik divus gadus strādājis arī Sociālo un darba lietu komisijā, bet viņa pieredze žurnālistikā došot iespēju popularizēt arodbiedrību kustību Latvijā. Tā kā darba arodbiedrībā būšot daudz, Kabanovs esot pieņēmis lēmumu nepiedalīties nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Taču, kā norādījuši vairāki darba ņēmēju aizsardzības jomas eksperti, “LABA” drīzāk ir šaubīgs politisks veidojums, nevis patiesa arodbiedrība. Tās valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis pērn pašvaldību vēlēšanās kandidējis no apvienības “Gods kalpot Rīgai”/”Saskaņas centrs” saraksta un ticis ievēlēts Rīgas domē. “LABA” apvienoti pamatā “Rīgas satiksmes” un citu pašvaldības uzņēmumu darbinieki. Organizācijas biedri tiek aktīvi izmantoti reizēs, kad nepieciešams demonstrēt “masu atbalstu” Rīgas mēram Nilam Ušakovam.
Žurnālistam Kabanovam, spodrinot šīs “arodbiedrības” tēlu, darba tiešām netrūks. Vairākkārt izskanējušas aizdomas, ka “LABA” darbojas kā starpnieki korupcijas shēmās. Piemēram, pērn Latvijas Televīzija ziņoja, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersona par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu saistībā ar pasažieru pārvadājumiem Rīgas pilsētā pieprasījusi kukuli, kurš tiktu noformēts kā regulāri maksājumi arodbiedrībai “LABA” – biedru naudas un atbalsts arodbiedrības kultūras un izklaides pasākumiem. Vienlaikus vairāki iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma deputāti no “SC” frakcijas rindām (Igors Solovjovs, Igors Kuzmuks, Viktors Fedotovs un Jefimijs Klementjevs) saņēmuši dāsnus atalgojumus “LABA”, kas nereti krietni pārsnieguši viņu ienākumus pašvaldībā. Piemēram, Solovjovs 2012. gadā līdztekus 6000 latu algai domē paralēli saņēmis arī 14,4 tūkstošus latu lielu algu. Visticamāk, arī Kabanovam, deputāta mandātu zaudējot, nenāksies izjust trūkumu.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) esot saņēmusi signālus par “LABA” šaubīgo finanšu darbību, tāpēc ar šo arodbiedrību sadarbība nenotiek, tā savulaik intervijā “Latvijas Avīzei” stāstīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. “Savā laikā mums bija sarunas par iespējamo sadarbību un uzdevām jautājumu par viņu finansiālo darbību. Visas LBAS dalīborganizācijas regulāri atskaitās par biedru skaitu, iekasētajām biedra naudām, no kuras LBAS darbībai pārskaita 3%. “LABA” šos datus negribēja atklāt, bet tikai pajautāja: “Cik jums vajag? Mēs jums pārskaitīsim.” Bet mums tomēr ir savi zināmi principi un disciplinējoši noteikumi. Ja kāds tos nevēlas ievērot, tad nekāda draudzība nevar sanākt,” teica Krīgers.
