Arodbiedrība: Jaunā KNAB priekšnieka atlases kārtība tiek pielāgota Streļčenokam 3
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu un darbinieku arodbiedrība kritizē biroja sagatavoto KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību un pieļauj, ka tā pielāgota pašreizējam KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam.
Arodbiedrībā aģentūru LETA informēja, ka tā iebilst pret pašreizējo KNAB priekšnieka atlases kārtības projekta redakciju. Arodbiedrība ir sašutusi par dokumenta projekta autoru “nievājošo attieksmi” pret noziedzības, tostarp korupcijas, apkarošanu.
“Pieredzes nozīmīgums operatīvajā darbā un izmeklēšanā nākamā KNAB vadītāja vērtēšanas kritērijos noteikts tikai 3% no visām nepieciešamajām kompetencēm. Vēršam uzmanību, ka minētās kārtības autors ir KNAB, kura pašreizējais priekšnieks Streļčenoks ir publiski apliecinājis vēlmi atkārtoti kandidēt uz KNAB vadītāja amatu. Tāpēc pastāv bažas par pretendentu vērtēšanas kritēriju pielāgošanu konkrēta pretendenta spējām,” norādīja arodbiedrībā.
Jau ziņots, ka KNAB sagatavojis jaunus KNAB priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību, kas no līdzšinējās atšķiršoties atsevišķās niansēs.
Pašlaik KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi “KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases kārtība”. Jaunie noteikumi šo kārtību būtiski nemainīšot.
Noteikumu projekts paredz no KNAB vadītāja amata kandidātiem prasīt nevainojamu reputāciju. To komisija pārbaudīšot atbilstoši pretendenta iesniegtajiem dokumentiem un kompetento iestāžu sniegtajiem atzinumiem, kā arī intervijā, pretendentam atbildot uz komisijas uzdotajiem jautājumiem. Tāpat pretendentiem būs jābūt vismaz divu svešvalodu prasmei, vismaz triju gadu pieredzei vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesībaizsardzības jomā.
Pretendentiem tikšot prasītas “atbilstošas komunikācijas prasmes”, proti, spēja veidot un uzturēt kontaktus savā iestādē un ārpus tās, kas palīdz vai nākotnē varētu palīdzēt ar darbu saistīto mērķu sasniegšanai. No konkursantiem tikšot sagaidīta orientācija uz attīstību, proti, mērķtiecīga kvalifikācijas paaugstināšana un zināšanu papildināšana un aktīva dalība dažādu veidu mācību un pieredzes apmaiņas pasākumos.
Pretendentiem būs jāprot organizēt komandas darbu, lai nodrošinātu iestādes mērķu sasniegšanu. No viņiem tiks sagaidīta spēja veidot pozitīvu komandas gaisotni, rūpēties par komandu un motivēt to kopīgo mērķu sasniegšanai, tai skaitā nodrošinot atbalstošu vidi darbinieku motivācijas stiprināšanai, snieguma pilnveidošanai un profesionālās izaugsmes veicināšanai.
Amata kandidātiem tiks prasīta spēja definēt un pārvērst darbībā iestādes vai nozares attīstības stratēģisko vīziju, kā arī zināšanas par KNAB kompetencē esošajām jomām un valsts pārvaldes jautājumiem.
Jaunie noteikumi konkretizē KNAB likumā noteiktās prasības attiecībā uz amatam nepieciešamo pieredzi – pieredzi, zināšanas, kompetences un svešvalodu prasmju līmeni.
Ņemot vērā to, ka valodas novērtējuma dokumenta vietā tika paredzētas tiesības iesniegt pašvērtējumu, prasība pēc šī dokumenta esot zaudējusi jēgu, uzskata KNAB. Lai prasības nepadarītu stingrākas, kā bijis iepriekš, nolemts prasību izslēgt vispār. Noteikumu projekta sagatavotāji uzskata, ka nav jēgas prasīt valodu zināšanas apliecinošus dokumentus, ja tam kā alternatīva var būt pašrocīgs pašnovērtējums.
Iepriekš noteikumos bija norma, – ja pretendents neatbilst likuma “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām, viņš tiek noraidīts. KNAB uzsver, ka pretendentu vērtēšanas komisija nav kompetenta to konstatēt un to jebkurā gadījumā pēc pretendentu atlases beigām, kad ir zināms uzvarējušais pretendents, vērtē un konstatē Satversmes aizsardzības birojs, tātad šāda norma un it kā vērtēšana neesot leģitīma un nenesot nekādu juridisko slogu, tāpēc noteikumu projektā tā nav iekļauta.
Iepriekš esošajā regulējumā vērtēšanas otrajā kārtā bija prasība rakstiski izklāstīt zināšanas par valsts pārvaldes iekšējās kontroles sistēmu. Ja komisijai nav pārliecības par pretendenta zināšanām šajā vai jebkurā citā no jomām, kuru pārzināšana ir nepieciešama, tā noskaidro šo zināšanu esamību vai neesamību pēc saviem ieskatiem, tajā skaitā izstrādājot rakstiskā darba jautājumus. KNAB uzskata, ka nav saskatāms loģisks pamats sašaurināt pārbaudāmo zināšanu apjomu, nosakot tieši šo vienu jomu.
Ņemot vērā, ka KNAB likumā mainīts komisijas locekļu skaits, attiecīgi precizētas tās normas noteikumu projektā, kuras tas skar.
KNAB sagatavotie noteikumi nesen pieteikti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāapstiprina valdībā.
Pašreizējo KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku Saeima iecēla amatā 2011.gada 17.novembrī. 2015.gada nogalē Streļčenoks ir izteicies, – ja tāda iespēja būs, viņš kandidēs uz nākamo termiņu.
